Uz vienu vietu - četri pretendenti

Apskatāmies pēdējo piecu čempionātu tabulas! Kā brieži pirmie trīs ir nemainīgi - Kanāda, Somija, ASV. Šos resnos pēdējos turnīros nav spējušas apsteigt nedz Vācija, kas četras reizes bijusi ceturtā no mūsu Herningas pretiniekiem. Kā piektā trijkārt bijusi Norvēģija, Latvija - vienu reizi. Kā sestā divkārt bijusi Latvija un Norvēģija. Septītie - trijas reizes dāņi, pa reizei priekšpēdējie grupā, tātad pirmie, kas nekrīt ārā - pa reizei arī latvieši un vācieši.

Pēdējie pieci PČ

Gribētos ticēt, ka Boba Hārtlija brigādei ir pa spēkam apturēt Marko Šturma Phjončhanas ātrvilcienu, bet... pēdējos piecos čempionātos Vācija tikai vienu reizi ir bijusi aiz mums, acīmredzot arī šogad reālākais pretendents uz 4. vietu grupā. Norvēģija trīs reizes ir bijusi mums priekšā, bet Dānija - četras reizes pēc Latvijas. Vai tas nozīmē, ka Herningā dāņi uzskatāmi par teorētiski visreālāk netiekot 1/4 finālā? Jā un nē. Čempionāts tomēr notiek Dānijā un, kad tad, ja ne šogad.

Paskatījos arī, kā mēs ar katru no sāncenšiem esam aizvadījuši pēdējās piecas spēles PČ.
Vislabākā bilance ir pret Dāniju - 2 uzvaras, 2 zaudējumi bulīīšos un 1 zaudējums pamatlaikā. 3:0 (2017.), 2:3 (b,2016.), 0:2 (2012.), 2:3 (b, 2011.) un 4:2 (2003.), kas, protams, ir jau ļoti sen.

Pret Norvēģiju - 2 uzvaras un 3 zaudējumi - 1:3 (2016.), 0:3 (2012.), 5:0 (2010.), 4:1 (2008.) un 4:7 (2007.).

Somija mums ir atdevusi vienu uzvaru un pa reizei esam viņiem zaudējuši papildlaikā un bullīšos. Hronoloģiski - 3:2 (2014.), 2:3 (OT,2013.), 2:3 (b, 2011.), 1:2 (2008.) un 0:5 (2006.).

Pret ASV, kas bija mums parocīgs pretinieks gadsimtu mijā, pēdējos piecos gados esam uzvarējuši tikai MInskā - 6:5 ar Kristeru Gudļevski vārtos. Un četras māsiņas barankas - 3:5 (2017.), 1:4 (2013.), 2:4 (2009.) un 0:4 (2008.)

Kanāda vistuvāk zaudējumam (2:1) bijusi 2014. gadā Soču olimpiskajās spēlēs, kad varonis vārtos bija neviens cits kā Kristers. Ja nu kādam nepatīk šāds olimpisks sānsolis, tad pēdējie pieci rezultāti: 1:6 (2015.), 1:6 (2010.), 2:4 (2009.), 0:7 (2008.) un 0:11 (2006.).

Loģiski, ka 2006. gads ir stipri patālu, lai to reāli ņemtu par pilnu.
Vai varam uzvarēt 5. maija spēli pret Norvēģiju? Jāuzvar! Tā vairs nav Roja Johansona blice, kuru viņš kā galvenais treneris vadīja 12 (!) gadus, džekiem 3:1 uzvaru pār Latviju 2016. gadā Maskavā, veltījot savam trenerim. Peters Toresens, tāpat kā Bobs Hārtlijs, ar izlasi strādā otro sezonu un, kā saka norvēģu žurnālisti, šī esot vājākā pēdējo piecu, sešu gadu Norvēģija. Skaidrs, ka psiholoģiski vieglāk ir spēlēt un stratēģiski labāk, ja sākts ar trim punktiem. Ko Hārtlijam arī novēlu. Lai pēc spēles varētu atkārtot Boba iemīļotāko teicienu: "Labs darbs!"

Ja jums nav gadījies būt Skandināvijā un dzīvot "Scandic" tipa viesnīcās, tad atgādināšu, ka tās parasti atrodas pilsētas nomalē, mazliet noost no šosejas, meža ielokā vai pat mežā. Tieši tā ir arī mūsu izlasei. Turklāt šis "Scandic" atrodas nevis Herningas, bet blakuspilsētas Silkeborgas malā. Līdz lielajai hallei ar autobusu - 37 minūtes brauciena. Ja tā kā šodien, kad treniņš notika rezerves laukumā (ar saģērbšanos galvenajā arēnā!), tad ceļš uz vienu pusi aizņem stundu, tikpat arī atpakaļ. Jautāju dažiem neprecētajiem čaļiem, vai viņi pa autobusa logu redzējuši arī kādu dānieti minikleitiņā. Mani izsmēja... Tikai lauki, lauki, vienā laukā kādas 50 aitas, otrā - tikpat vai mazliet vairāk melnu jaunlopu. Vienīgā dzīvā radība šosejas malā. Gan jau džeki atradīs iespēju, kā saprātīgi īsināt savu brīvo laiku. Kura varbūt viņiem arī nemaz tik daudz nebūs. Tā piektdien, tūdaļ pēc pusdienām (normālām, jo "Scandic" principā baro labi) notika hokejistu individuālās pārrunas ar treneriem.