Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource542 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource542), Fid:2588, Did:0, useCase: 3

Lielie dāņi. Uz mazo latviešu fona

Jānis Matulis
Jānis Matulis

Lielie dāņi. Uz mazo latviešu fona
Latvijas izlases treneri spēlē ar Dāniju Ronaldu Ķēniņu nosēdināja pat rezervistos
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Pasaules čempionātā Maskavā viss notiek kā jau dažkārt hokejā. Citējot mūsu hokeja komentēšanas grandu Juri Robežnieku. Ripas lido vārtos, atsitas pret vārtu stabiem, dažkārt tīģeru lēcienus taisot vārtsargiem. Piecas spēles aiz muguras arī mūsu izlasei. Dažs saka - pieci zaudējumi. Jā, tā arī var teikt, un tas nebūs nepareizi. Kaut varbūt korektāk būtu runāt par trim neizšķirtiem vai trim iegūtajiem punktiem.

Kas tādi noteikti bija spēlēs ar Zviedriju un Čehiju. Atjaunotā "Dinamo" treneris Jūliuss Šuplers nekad neapsmēja izcīnīto punktu, jo tabulā tas tomēr ir punkts, nevis nulle... Un, runājot par pieciem zaudējumiem, mēs psiholoģiski noniecinām paši sev, kas nav laba lieta. Mums (Latvijai) jau tāpat ir pārāk liels mazvērtības komplekss, kaut vismaz hokejā jau nu nebūtu par ko tik ļoti gausties. Jo, runājot trešā sporta granda Armanda Krauliņa vārdiem, basketbolu tagad Eiropā spēlēt prot visi. Kad to attiecinu uz hokeju, viens otrs par mani ieņirdz - eh, viņš jau Kirova galma rakstnieks.

Cik valstis tad nopietni spēlē hokeju? Kādas desmit varbūt. Tie pārējie taču nav nopietni ņemami! Laiku pa laikam "Vienos vārtos" publicēju Latvijas vietu Eiropā dažādās sporta spēlēs. Klāt pieliekot arī tabulu, cik valstis tad bija pieteikušās uz pēdējo čempionātu. Jā, futbolu tiešām spēlē 54 Eiropas valstis, bet citi sporta veidi ir salīdzināmi ar hokeju. 2016. gada pasaules čempionātā hokejā piedalās 35 Eiropas valstis (arī Izraēla un Kazahstāna), bet pagājušā gada Eiropas vīriešu basketbola čempionātā 43 valstis iznāk tikai tad, ja pieskaitām klāt t.s. mazo valstu čempionātu, kam pēc būtības nav nekāda sakara ar Eiropas čempionātu. Atskaitot Andoru, Armēniju, Gibraltāru, Īriju, Maltu, Moldovu, Sanmarino un Velsu (2016. gada Eiropas mazo valstu čempionāta dalībnieki) tas pats Eiropā hokeju spēlējošo valstu skaits vien sanāk... Bet ne par to šis stāsts.

Vai Latvija pasaules hokejā uz Dāniju var skatīties no augšas? Visu pasugu demagogi un maz lasīt protošie tūlīt atkal ieņirgs: "Hokejs un dāņi? Ko, tu Matuli, pīpē!" Bet dzīves realitāte ir tāda, ka šogad NHL spēlēja seši dāņi: Larss Ellers ("Canadiens", 79,13+13), Nikolajs Ēlers (Jets",72, 15+23), Franss Nilsens ("Islanders", 81, 20+32, p/o - 11,3+2), Janniks Hansens ("Canucks", 67, 22+16), Mikels Bedkers ("Coyotes", "Avalanche", 80, 17+34) un vārtsargs Frederiks Andersens ("Ducks",43, 2,30, 91,9; p/o -5, 1,41, 94,7) un divarpus latvieši: Zemgus Girgensons ("Sabres", 71, 7+11),
Ronalds Ķēniņš ("Canucks", 8, 0+0) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (Tampabeja, 1, 1,00; 96,9). Un Ēlers, Ellers un Hansens pasaules čempionātā ir redzami, ko nevar teikt par Girgensonu vai vēl mazāk par Ķēniņu. Un nespēlē jau Dānijas izlases pārējie hokejisti Spānijas vai Portugāles čempionātos... Un nav mūsu dinamieši pirmās vijoles KHL.

Beresņevs šajā čempionātā daudz runā par psiholoģiju, kas, saprotams, ir visa lielā sporta pamats. Skaidrs, ka pēc trim spēlēm, kur sāncenši mums iebāzuši purniņu čurā (kā mazam kaķēnam, ko apmāca lielai dzīvei), psiholoģija nevar būt kā uzvarētajiem, BET. Kurš man var izskaidrot tikai trīs spēles epizodes: Pavlova noraidījumu pirmās trešdaļas vidū aiz dāņu vārtiem (0:1!), Alekseja Širokova 5+20 spēles viducī un pēc tam sekojošo Zemgus Girgensona noraidījumu par bloķēšanu. Kas tas ir? Koncentrācijas trūkums, pārlieku liela vēlme nospēlēt pēc iespējas labāk vai pilnīga savas spēles nekontrolēšana?

P. S. Ceturtdaļfināls sestdien no rīta vēl bija iespējams, tāpat kā izkrišana.

  +1 [+] [-]

, 2016-05-14 13:11, pirms 8 gadiem
Pilnībā piekrītu, īpaši par noraidījumiem. vēl varēja dabūt statistikas datus par to cik daudz ir to, kuri nodarbojas ar hokeju Latvijā un cik Dānijā, cik komandu spēlē Dānijas hokeja līgā, vai ir hokeja piramīda Dānijā.
Bet galvenais piekrītu par noraidījumiem, jo šajā spēlē tie nebija kā meistarības kļūda, bet nezinu kas. Varbūt iebaidīšana?

  +4 [+] [-]

, 2016-05-14 15:39, pirms 8 gadiem
Tam Latvijas hokeja slavināšanas drudzim, t.i., uzskatam, ka Latvija hokejā ir krutāka par Dāniju un pārējām "mūsu līmeņa" komandām saknes meklējamas tajā, ka Latvijas hokeju daudzi tāpat saista ar Krievijas hokeju.

Proti - kad runā par hokeja tradīcijām, tad runā nevis par to laiku, kad Latvijas izlase OS spēlēja pirmskara laikā, bet par veco Dinamo. Bet kas bija vecais Dinamo? Pareizi, vidēja līmeņa PSRS čempionāta komanda, kurā liela daļa bija Krievijas hokejistu.

90-tajos šie PSRS čempionātā spēlējušie krievi spēja sasist Vāciju, Franciju utt. komandas, tāpēc daudzi ieslīga eiforijā, ka nu... tie tač dāņi.

Arī tagad Latvijas hokeja līmeni daudzi sasaista ar KHL, taču tagadējais Dinamo tajā KHL ir komanda, kas bez spēcīgu leģionāru esamības komandā nemaz nevar iekļūt play-off. T.i., Latvijas hokeja nosacītais spēks pret "mūsu līmeņa" komandām ir tikai un vienīgi zīmēšanās ar svešām spalvām.

Un vēl - 2002. gada sākumā Latvijas hokejā bija mazs tāds konfūzs, vai, varbūt arī liels, jo Latvijas U-20 izlase, spēlējot pēc spēka 3. līgā, cīņā par pacelšanos divīziju augstāk zaudēja Dānijai ar 5:6.
Tās izlases sastāvā bija NHL draftētie Sprukts, Štāls, Bērziņš, J.Rēdlihs + no šī gada izlasē spēlējošajiem M.Rēdlihs un M.Širokovs.
2006. gada U-18 čempionātā pirmajā divīzijā Latvijas izlase, arī par tikšanu uz augstāku līmeni, tikai pēdējā periodā prata nolauzt dāņus, uzvarot 7:4, lai arī pēc pirmā perioda bija 2:3, pēc otrā - 4:4. No tās izlases pašlaik komandā spēlē Džeriņš, Daugaviņš, Cibuļskis, Bukarts.

Nu lūk... sanāk, ka pašreizējie izlases spēlētāji vēl no U- vecuma mokās ar Dāniju, kad paveicas vieniem, kad - citiem, tāpēc vakardienas spēles rezultāts, lai arī nepatīkams Latvijas faniem, taču par kaut kādu pārsteigumu vai grandiozu neveiksmi nav saucams, jo... tā nu tas ir.

  +3 [+] [-]

, 2016-05-14 17:06, pirms 8 gadiem
Manuprāt, nemaz nav tik daudzi, kas uzskata, ka mums Dānija, Norvēģija, Austrija, Kazahstāna, Baltkrievija, nemaz nerunājot par Vāciju, Šveici un Slovākiju būtu jānomētā ar cepurēm - tā nebūt nav. Cita lieta, ka es (domāju, ka arī daudzi citi) vēlos no mūsējiem pret šīm komandām redzēt to spēli, ko rādījām pret Čehiju un Zviedriju šogad - ātra un droša spēle. Jā, ar kļūdām, bet spēle, kurā spēlējam ar pārliecību.
Spēle ar Dāniju. Mūsējie spēlēja kā ar sasietām kājām un šķiet Sorokins, pareizi atzīmēja, ka spēlējam nedroši. Pilnīgi pretēji, piemēram, spēlei ar Čehiju, kur mūsējie skrēja un gandrīz aizskrēja līdz uzvarai. Un tur Beresņevam taisnība, ka vaina meklējama psiholoģijā.
Kas interesanti, tad mēģinot nekļūdīties, pieļaujam pavisam muļķīgas kļūdas. Tāpēc no mūsējiem sagaidu droši atbrīvotu spēli un tad arī rezultāts atnāks un spēku samēri nostāsies savās vietās - citreiz iekļūsim 1/4 finālā, citreiz neveiksmes gadījumā balansēsim pie pēdējām vietām.
Runājot par noraidījumiem - pilnīgi piekrītu Matulim. Pirmos zaudētos vārtus mums atnesa Pavlovs. Ļoti "pacentās" Širokovs, bet pie Girgensona noraidījuma - tur tāds diskutabls noraidījums, biežāk 5:3 tādā situācijā neatstāj, lai gan pēc burta pārkāpums bija.

     [+] [-]

, 2016-05-17 11:52, pirms 8 gadiem
Hmm, pēdējā laikaa izplatīta parādība sportā ir psihologu piesaistīšana komandām, varbūt Kirovam ar derētu apsvērt tādu domu? Jo liekas, ka galvenā vaina ir tieši tur, jo pret komandām, kur neviens neko no mūsu bāleliņiem negaida, un rezultāts kurš ir labāks par graujošu zaudi, tiek vērtēts ar pluss ziimi, savukārt, pret tā saucamajām "ņemajamām" komandām, liekas, ka kāds pārcenšas, kāds nervozē par daudz, cits vēl kaut ko, un tur jau rodas tie nevajadzīgie noraidījumi, ļoti stulbas kļūdas savā zonā utt utjp, un tad nu beigās sanāk, ka ar stiprajiem cīnamies labi, bet "savējiem" mokamies.
restorāni Rīgā - saņem atlaides