Septiņjūdžu hokeja Latvija - dārgi, toties vareni

Hārtlija reveranss Liepājai

Bobs Hārtlijs pirms braukšanas uz Liepāju izteicās, ka viņš būtu priecīgs, ja pēc spēlēm ar Slovēniju, Franciju un Baltkrieviju sev darbu klubos dabūtu vārtsargs Kristers Gudļevskis un aizsargs Artūrs Kulda. Par Gudļevski viņš esot pat runājis ar Šveices, Vācijas un vēl kaut kādas valsts klubiem. Lai nu skeptiķi nosmīn bārdās par Boba plašo sirdi, bet... Ja tikai par spēlēm Liepājā, tad ne Kristers, ne Artūrs tās neaizvadīja tik pārliecinoši, lai Cīrihes "Lions" vai Diseldorfas DEG aicinātu vienu vai otru pie sevis. Bez regulāras spēļu prakses pat tāds hokeja faķīrs kā Sandis Ozoliņš nebija interesanta prece. Ja jāpārdod būtu Ralfs Freibergs, tad pēc pirmām divām spēlēm Liepājā viņam pircēju rinda būtu pagara. Bet Kristers daudz vāļājās pa ledu, savukārt Artūrs izskatījās un droši vien arī bija lēnāks, nekā ierasti redzēts.

Ja Hārtlijs akcentēja divu pagaidu bezdarbnieku iekārtošanu darbā, tad LHF viceprezidents un ģenerālsekretārs Viesturs Koziols kaut ko murrāja par gatavošanās sākšanu Ķīnas "zīda ceļam", proti, 2022.gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Principā neatbalstu pesimistus, bet no šā Liepājas sasaukuma uz Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru praktiski pretendēt var astoņi vai deviņi spēlētāji. Kuri? Paši ziniet, bet vēl labāk to zina Hārtlijs. Viņam, kā jebkuram sakarīgam trenerim pēc darba trijos pasaules čempionātos ideālais (reālais!) Latvijas izlases sastāvs sen zināms. Vai tāpēc nespēlēt novembra pauzē? Ko jūs! Ir jāspēlē! Jo tā ir viena no retajām izdevībām sezonas laikā no ārzemju klubiem uz mājām atbraukt mūsu leģionāriem. Ko, piemēram, Maskavas dinamietis Miks Indrašis izmantoja par 100%, lai atgūtu pārliecību pēc savainojuma.

Vai novembrī no Eiropas/Āzijas uz Latviju ir jāsauc visi labākie? Principā nē, jo kurš treneris gan nezina, kā spēlē Ronalds Ķēniņš, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, bet... Jāni Kalniņu vai Ivaru Punnenovu pārī ar Gudļevski varbūt derēja uzaicināt. Taču Boba rangā pirmais, protams, ir Elvis Merzļikins, otrais - Gudļevskis, trešais - vienalga kurš, jo vārtus pasaules čempionātā Cīrihē vai kvalifikācijas spēlēs augustā Rīgā sargās šie divi.

Liepājas turnīra ieguvums ir tas, ka Latvijas izlasē debitēja seši jaunie - Kristaps Nazarovs, Sandis Smons, Arvils Bergmanis, Romāns Ņekļudovs, Deivids Sarkanis un Raimonds Mikus Vītoliņš. Neesmu snobs, bet laikam jau nav īsti pareizi, ja "Dinamo" izvēli starp diviem aizsargiem (Mamčics vai Balinskis) izdara pēc principa - uz izlasi dodam to, kurš pašiem šobrīd mazāk vajadzīgs...
Otrais - jaunie spēlētāji jau tagad iepazina Hārtlija prasības.
Trešais - principā jau pirmais: Hārtlijs Liepājā atkal nodemonstrēja savas psihologa (vadoņa?), iedvesmotāja prasmes. Kā vienu no izlases treneriem uzaicinot Aleksandru Cicurski (73). No iepriekšējo gadu sarunām uzzinot, ka Cicura ir trenējis septiņus mūsu NHL hokejistus (H. Vītolinš, Ozoliņš, Žoltoks, Panteļejevs, Ivanāns, Ķēniņš, Balcers), Bobs uzaicināja Cicurski savā treneru komandā. Izrādot godu vienam no Latvijas labākajiem jauno hokejistu audzinātājiem. "Man tas bija milzīgs gods!" pēc turnīra atzina Cicurskis. "Kad uzzināju par Boba uzaicinājumu, man aizrāvās valoda un bija arī asaras acīs.”

Mums, latviešiem, bieži vien gribas atrast utis pat tur, kur tās nav, bet kanādietis Hārtlijs palielīja Liepāju, kas esot fantastiska sporta pilsēta. Noteikti nopelnot liepājnieku simpātijas.

Dēlam koncerts Liepājā, tēvam - Tallinā...
Tiem, kas nekad laukumā nebija redzējuši jauno ženēvieti Denisu Smirnovu, Liepājā bija unikāla iespēja būt klāt vienas jaunas zvaigznes performancē. Ne visiem ir Izdevība vērot klātienē Šveices augstākās līgas spēles. Nu Ženēvas "Servette" pirmās maiņas centra uzbrucējs parādīja, kas viņš ir. Jau uzvaras bullītis pret slovēņiem bija smuks, bet overtaima uzvaras vārti pret Franciju! Viena māņu kustība, otra, un ripa Francijas vārtos. Ž ēl, ka Deniss savainojuma dēļ nevarēja pabeigt maču ar baltkrieviem.
Kamēr Deniss Liepājā, tikmēr viņa tēva Igora Smirnova vadītā Latvijas klubu izlase Tallinā sasita Kazahstānas U-20 - 5:2, Rumānijas izlasi - 5:3 (22. vieta pasaules čempionātā), finālā ar 3:2 pieveicot Ukrainu (27. vieta 2019. gada PČ). Un te vietā ir divi pamācoši stāsti. Dažs Latvijā dikti gribēja, lai Latvijas izlase izkrīt no elites grupas. Tad beidzot tikšot sakārtots Latvijas hokejs. Ukraina 2007. gadā izkrita, un atpakaļ netiek, 12 gadu laikā aizripojot uz 1. divīzijas B grupu (vecajā iedalījumā tas būtu C grupas pasaules čempionāts). Loģiski, ka uz augstākas raudzes turnīriem neviens neaicina 27. labāko pasaules izlasi... Arī Latvija kaut kad bija sasapņojusies par regulāru spēlēšanu "Deutschland Cup", bet Vācijai ģeogrāfiski tuvākas un interesantākas ir Slovākija, Šveice un Kanādas izlases. Tas pats attiecas uz kazahu U-20, kas arī šajā laikā var dabūt tikai tos konkurentus, kurus var dabūt. Tāpēc kaut vai ar viduvēju sastāvu, bet mūsu U-20 nedrīkst atteikt Baltkrievijai, Dānijai un Austrijai.
Latvijas klubu izlase, uzvarot jauno 1. divīzijas A grupas izlasi Rumāniju, atkal liek aizdomāties, vai no Latvijas virslīgas spēlētājiem vien izveidota mūsu izlase spētu noturēties... elites grupā.

U-20 ar otro sastāvu
Uzzinot, ar kādiem spēlētājiem uz turnīru Bobruiskā brauks Lavijas junioru izlase, ne viens vien hokeja cilvēks uzdeva jautājumu: "Bet varbūt labāk atteikt baltkrieviem! Ja nav galvenā trenera Zirņa. Ja HK "Rīga" nevienu neatlaiž!" Varētu jau LHF prezidents Aigars Kalvītis sūdzēties IIHF, ka HK "Rīga" (lasi, "Dinamo"!) nelaiž savus spēlētājus uz izlasi. Beigu beigās sūdzībraksts caur "Dinamo" pie Kalvīša vien nonāktu. Un tas jaunais treneris Raimonds Vilkoits arī draņķis! MHL viņam svarīgāks par Latvijas izlasi? Ir arī šādi uzskati un spriedumi. Šādos gadījumos es allaž uzdodu jautājumu sev: "Ko es darītu šādā situācijā?" Pēc vairākām tukšām sezonām manis vadītais klubs ir 6. vietā Rietumos starp 17 komandām un iespējami diezgan droši četri punkti pret Stupinas "Kapitan" (4:2, 9:4). Laist Ošenieku, Skrastiņu, Fjodorovu, Milleru (pērn Latvijas U-20 PČ), Tumānovu, Ņ. Mateiko, Švānenbergu un Biškinu (pērn Latvijas U-18 PČ) uz izlases pārbaudes spēlēm? Vai ai viņi dod punktus klubam? Laikam jau es arī rīkotos kā Vilkoits (Opuļskis) un Ankipāns " Dinamo" gadījumā.

Līdz ar to Bobruiskā pret Baltkrieviju - 0:1, Dāniju - 0:4 un Austriju - 3:4 (OT) praktiski spēlēja HS "Rīgas", "Liepājas", " Olimp", Dinaburgas" un "Prizmas" klubos Latvijas virslīgā esošie juniori, bet seši (!) bija pat no JAHL. Droši vien, ka lielākā daļa no viņiem nebūs braucēji uz pasaules čempionātu, kas notiks Minskā no 9. līdz 15. decembrim. Vai tur būs kāds no četriem šoreiz uzaicinātajiem mūsu leģionāriem? Uzbrucēji Artjoms Lapiks ("Karlskrona", Zviedrijas U-20 superelite),Oskars Lapinskis (Langnava, Šveices U-20), Alberts Ķirsons (Diseldorfa, DNL), aizsargs Kārlis Reinis Štolcs (Zviedrijas J20, respektīvi 2. līga pēc spēka). Rezultativitātes punktus Bobruiskā gūstot tikai abiem daugavpiliešiem Jevdokimovam (2+1), Prohorenkovam (1+1) un... šogad nekur nespēlošajam Mežniekam (0+1).

Daudz būtiskāk par to, ka Bobruiskā pārbaudes spēlēs zaudējām visiem trim pasaules čempionāta konkurentiem ir tas, vai uz pasaules čempionātu dabūsim visus četrus vai vismaz kādu mūsu junioru no Kanādas junioru hokeja līgas. Čempionāta laikā pa četrām vai pat piecām spēlēm savos klubos ir vārtsargam Artūram Šilovam ("Colts"), aizsargam Harijam Brantam ("Titan"), uzbrucējiem Raivim Ansonam ("Drakkar") un Rūdolfam Polcam ("Foreurs"). Laist uz 1. dīvīzijas turnīru? Nav obligāti.

Ieguvums - pieredze hokejistiem un... ārstiem
Liekas, ka tas bija pērn, bet varbūt aizpērn. Kad Hokeja federācijas ļaudis sūdzējās, ka grūti dabūt sporta ārstus un ekpipējuma menedžerus Latvijas izlasēm. Novembrī tie ir vismaz septiņi katrā nominācijā. Un katrai izlasei vajadzīgi vismaz divi treneri. Un labi vēl būtu, ja pēc šīm mācībām, kas maksājušas naudu, tiktu izdarītas nepieciešamās pārmaiņas mūsu, vispirms, jau jaunatnes hokejā. Bet jāspēlē ir. Jo vairāk, jo labāk. Vai - tik, cik maks atļauj.

Latvijas izlases un to treneri novembra izlašu pauzē
1. izlase - Hārtlijs, Artis Ābols, Aleksandrs Cicurskis, Maksims Širokovs, Sergejs Kuzņecovs;
Klubu izlase - Igors Smirnovs un Maksims Bogdanovs;
U-20 - Valerijs Kuļibaba, Jēkabs Rēdlihs un Edgars Lūsiņš;
U-18 - Oļegs Sorokins un Herberts Vasiļjevs. Hamārā - 1:3, 5:1 un 3:2 pret Norvēģiju.
U-17 - Juris Ozols un Agris Saviels. 1:6 pret Krieviju U-16, 1:2 pret Baltkrieviju un 0:3 pret Slovākiju U-16.
U-16 - Igors Ļebedevs, Toms Bluks, Jevgeņijs Linkevičs un Dmitrijs Žabotinskis. 3:1, 1:7 un 3:4 (OT) pret Norvēģiju.
Sieviešu izlase - Miks Golubovičs un Laila Dekmeijere-Trigubova. 0:7 un 3:2 pret Poliju.