Leonīds Beresņevs - čempions junioru frontē
Vētījot atmiņu apcirkņus, šad tad uzduros ļoti interesantām lietām. 2004. gada decembrī pasaules junioru čempionātā Narvā, toreiz vēl nebūdams ar Krievijas ordeņiem apbalvots, Latvijas U-20 izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks izteica ķecerīgu domu: nē, nē - no cīņas par 1. vietu viņš neatsakoties, toties daudz priecīgāks būšot, ja no šiem Narvā spēlējošajiem kādi trīs, četri pēc kāda laiciņa izsistos līdz Latvijas izlasei.
Viņdien, gatavojoties intervēt Leonīdu Beresņevu, nezin no kurienes uzpeldēja Znaroka desmit gadus vecā vēlme. Intereses pēc sāku skatīties, cik ražīgs bijis Beresņevs. Cik no viņa trenētajām Latvijas U-20 izlasēm izauguši kadri lielajai izlasei. Pašam šķiet, ka Latvijas hokeja ciparos un skaitļos orientējos pietiekami labi, bet šoreiz pats sevi pārsteidzu. Precīzāk - mani pārsteidza septiņos pasaules junioru čempionātos galvenā trenera postenī bijušā trenera Beresņeva statistika. Sāku skaitīt un izlēmu, ka varbūt arī "VV" lasītājiem tas var būt interesanti. 43 spēlētāji!!!
Kā U-20 izlases galvenais treneris Beresņevs debitēja 1996. gada čempionātā Sosnovecā un Tihos. Izšķirošajā spēlē tad ar 3:5 zaudējām poļiem, kuri savai U-20 izlasei Sosnovecā bija izveidojuši tādu kā internātu, kā treniņnometni sezonas garumā, puikām arī maksājot, liekas, ka 500 dolārus mēnesī. Togad trīs ripas mums vārtos iemeta Dariušs Zabava. Likās, būs baigais meistars, taču karjera kaut kā neaizgāja - četras sezonas ASV (UHL, CHL) ar vienu spēli IHL un vienu B grupas pasaules čempionātu. Štrunts par Zabavu, bet no Sosnovecas sasaukuma (1976./1977.) mums lielajā izlasē uzspēlēja Aleksandrs Ņiživijs, Mareks Jass, Atvars Tribuncovs, Sergejs Čubars, Mihails Bogdanovs, Vents Feldmanis un Juris Ozols. Septiņi gb. Tātad t.s. Znaroka plāns pārpildīts pat divas reizes.
1997. gada U-20 čempionāts notika Kijevā, kur Latvija aiz Kazahstānas palika 2. vietā, kas tāpat kā gadu iepriekš bija 12. vieta pasaulē. Zaudējot kazahiem ar 1:4, šis modelis (1977./1978. + D. Dārziņš no 1979.) lielajai izlasei deva trīs spēlētājus - Feldmani, Ozolu un Vadimu Romanovski.
1999. gadā Dunaūjvārošā un Sekēšfehervārā (Ungārija), kas joprojām bija U-20 B grupa, Latvija (1979./1980. + A. Širokovs, Bļinovs, Dzirvinskis, Saviels) palika 5. vietā, uzvarot Vāciju (3:1) un Ungāriju (2:0), pēc tam zaudējot visiem - Dānijai (3:4), Ukrainai (1:6), Norvēģija (2:4) un Polijai (1:2). Tā bija tikai 15. vieta pasaulē, vairums izlases puiku pirmos mēnešus sildījās pie "Liepājas metalurga" krāsnīm, taču 1500 zaļie kā Ukrainas izlases līderim Aleksandram Ziņevičam labi ja sanāca uz desmit... Ziņevičs, kurš jau bija nospēlējis divus pasaules čempionātus Ukrainas nacionālajā izlasē, uz Ungāriju bija ieradies kopā ar draudzeni. Līderis to var atļauties! Taču drīz vien karjeras līkloči apstājās ECHL Amerikā. Bet Beresņevam jauns personīgais rekords - astoņi šāda gadagājuma puikas lielajā izlasē: Arvīds Reķis, Raitis Ivanāns, Vladimirs Mamonovs, Edgars Masaļskis, Dmitrijs Žabotinskis, Aleksejs Širokovs, Viktors Bļinovs un Agris Saviels.
2001. gadā Fisenē cūciņu epidēmijas dēļ Latvijas izlasē bija maz pamatgada (1981.) spēlētāju, toties padaudz no 1982. un 1983. 8. vieta (pēdējā), un čau, B grupa. Taču vienalga pēc tam pieci spēlētāji lielajā izlasē - jau pieminētais A. Širokovs, Jānis Sprukts, Juris Štāls, Armands Bērziņš un Imants Legzda.
No 2002. gadā Zagrebā 2. divīzijā (respektīvi 3. grupa) tikai 3. vietu dabūjušās komandas (1982./1983. + M. Rēdlihs) līdz pasaules čempionātiem vai olimpiskajām spēlēm tika seši - Štāls, Sprukts, Bērziņš, Legzda, Jēkabs un Miķelis Rēdlihi.
2007. gada pasaules čempionātā Odensē (1987/.1988. +Jekimovs, J. Straupe, J. Ozoliņš) zaudējums Ukrainai (4:5), uzvarēti grupas uzvarētāji dāņi (5:4), kurus uz augšu virza labāka iemesto vārtu starpība starp trim izlasēm... 2. vieta Odenses grupā, kas kopumā dod tikai 13. vietu pasaulē, taču no šiem neveiksmes putniem iznāk rekordraža - desmit, tātad gandrīz puse no junioru izlases (!) vēlāk tiek nacionālajā izlasē - Kristaps Sotnieks, Artūrs Kulda, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Sergejs Pečura, Gints Meija, Kaspars Daugaviņš, Kaspars Saulietis un Roberts Jekimovs.
Pēdējais U-20 čempionāts Beresņevam kā galvenajam trenerim bija 2011. gadā Bobruiskā, kur ar 3:1 tika uzvarēta Baltkrievija un izcīnīta ceļazīme uz elites grupu. No šā vecuma (1991./1992. +Girgensons) līdz lielajai izlasei pagaidām izauguši četri - Kristers Gudļevskis, Ralfs Freibergs, Ronalds Ķēniņš un Zemgus Girgensons.
Beresņevs un U-20
Gads | vieta | vieta pasaulē | sagatavoti izlasei |
1996. | 2. | 12. | 7 |
1997. | 2. | 12. | 3 |
1999. | 5. | 15. | 8 |
2001. | 8. | 18. | 5 |
2002. | 3. | 21. | 6 |
2007. | 2. | 13. | 10 |
2011. | 1. | 11. | 4 |
Kopā | 43 |
Raksta morāle:
1. Nav svarīga Latvijas U-20 izlases vieta pasaules čempionātos, U-20 uzlūkojama tikai kā starpfinišs.
2. No katras U-20 izlases vismaz 3-4 pēc tam spēlē Latvijas nacionālajā izlasē.
3. Spēlēšana/nespēlēšana U-20 izlasē nedod nekādas priekšrocības NHL draftā.
4. Pārsvarā gadījumu jaunulis jau nolūkots iepriekš. Kā Aleksandrs Andrejevs (1997.), Georgijs Pujacs (1999.), Jānis Sprukts (2000.), Lauris Dārziņš (2003.), Mārtiņš Karsums (2004.), Kaspars Daugaviņš (2006.)...
5. Līdz spēlēšanai NHL var tikt arī nedraftēti spēlētāji. Kā Pēteris Skudra, Herberts Vasiļjevs, Raitis Ivanāns, Ronalds Ķēniņš.
[+] [-]
[+] [-]