Zvejnieks par Puķīša sacelto troksni, attieksmi, treneriem un nākotni

Par Puķīša netrenēšanos kopā ar izlasi

"Kad tika atvērta jaunā šorttreka programma, tika uzaicināti visi Latvijas slidotāji, ieskaitot viņu. Pērn Roberto pateica, ka ar mums netrenēsies, jo mēs esam vāji un neesam pietiekami spēcīgi sparinga partneri. Tā vietā viņš izvēlējās doties uz Itāliju. Neviens no treneriem neiebilda, tā nebija problēma. Roberto apgalvo, ka viņam par treniņiem ar Latvijas izlasi tika prasīti 3000 eiro. Tās ir pilnīgas muļķības. Visiem nosacījumi bija vienādi. Bija jāizpilda noteikti kritēriji – jānoslido distances laikos, ar kuriem var konkurēt pasaules līmenī. Ja to paveici, tad tiki nodrošināts ar Latvijas izlases tērpu, ledus laukumu, fizioterapeita pakalpojumiem un sacensību izmaksu nosegšanu. Sportistiem apmaksāta nebija tikai dzīvošana un inventārs. Sapratu, ka par to Roberto bija neapmierināts, jo pieļauju, ka viņš uzskatīja – esmu labākais, tātad par mani jānomaksā viss. Taču noteikumi visiem ir vienādi."

Par distanču sadalījumu starp sportistiem olimpiskajās spēlēs

"Roberto saka, ka viņam vajadzēja slidot visas trīs distances – 500, 1000 un 1500 metrus. Taču pagājušajā vasarā bija trīs sapulces, kurās piedalījās Latvijas Slidošanas asociācija (LSA), Ventspils un Jelgavas sporta skolas, Edvīns Silovs un Latvijas Olimpiskā komiteja. Tika izstrādāti kvalifikācijas kritēriji olimpiskajām spēlēm. Tika apstiprināts, ka olimpiskajās spēlēs startēs tas sportists, kuram ir augstākā vieta Pasaules kausa rangā konkrētajā distancē. 1000 metros labākā vieta stabili bija Roberto, bet šajā distancē mums bija divas dalībnieku vietas. 500 metros Pasaules kausa rangā visaugstāk biju es, bet 1500 metros – Roberts Krūzbergs. Es 1500 metru distanci slidoju tikai vienā no četriem Pasaules kausa posmiem, tādēļ rangā biju krietni zemāk nekā Roberto. Atdevām viņam šo vietu, katram sanāca pa divām disciplīnām, tomēr viņš tik un tā nebija apmierināts. Pēc noteiktajiem kritērijiem mums līdz olimpiādei galvenie mači bija četri Pasaules kausa posmi, bet pēc tam aizvadījām smagus treniņus un uz Eiropas čempionātu man bija fiziskā bedre. Eiropas čempionāts nebija tik svarīgs, galvenais mērķis bija izšaut olimpiskajās spēlēs. Bet Roberto pēc Eiropas čempionāta, kurā ieguva bronzu 1000 metru distancē, zvanīja LSA un LOK, stāstot, ka viņš ir labākais un visas trīs distances ir jāslido viņam. Vienlaikus es tiku nosaukts par sliktu slidotāju."

Par stafetes komandu

"Roberto apgalvo, ka mēs Eiropas čempionātā neesam ļāvuši viņam startēt stafetes komandas sastāvā. Taču vēlos atgādināt, ka pirmajos divos Pasaules kausa posmos trenere [Evita Krievāne] mums prasīja, vai vēlamies, lai Roberto palīdz mums stafetē? Atbildējām, ka iespējama labāka rezultāta dēļ mēs varam pamēģināt. Tad šī iespēja tika piedāvāta viņam, taču viņš atbildēja, ka mēs esam švaki, junioru līmeņa slidotāji, ka viņš netērēs savu laiku stafetei kopā ar mums. Latvijas komanda stafetē pirmajos divos posmos ieguva 10. un 11. vietu, un Roberto acīmredzot saprata, ka mēs tomēr neesam tik vāji. Eiropas čempionātā situācija bija tāda. Mēs visi saprotam, ka sportistam, lai viņš tiktu pie finansējuma, ir jāiekļūst Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā. Par skaistām acīm vai labi izstrādātu programmu nevienam algu nemaksā. Bijām četri slidotāji un bija zināms, ka cīnīsimies par sesto līdz astoto vietu. Visticamāk, Roberto ar mums stafetē gribēja slidot, lai viegli iegūtu vietu LOV sastāvā. Taču tādā veidā mēs atņemtu vietu LOV kādam no mūsu komandas. Eiropas čempionātā mums vēlreiz prasīja, vai gribam slidot kopā ar Roberto? Ņemot vērā, viņa iepriekšējos izteikumus, mēs atteicāmies. Turklāt viņš taču nemaz netrenējas kopā ar mums. Visā pasaulē komandas diendienā trenējas kopā un atstrādā stafetes elementus. Tas nav tik vienkārši – savācamies un laižam."

Par ģimenes sajūtu šorttreka izlasē

"Roberto runā par to, ka vēlas, lai Latvijas šorttreka izlasē būtu ģimeniska sajūta. Tas ir tieši tas, pie kā mēs jau divus gadus strādājam un veidojam. Tikmēr viņš visu šo laiku no tā ir izvairījies, nav gribējis būt daļa no tā. Un tagad viņš paziņo, ka vēlas ģimenes sajūtu. Mums tā jau ir, vienkārši viņš nekad nav mēģinājis būt daļa no šīs ģimenes."

Par atmosfēru treniņos olimpiskajās spēlēs

"Treniņos viņš mani vairākas reizes mēģināja provocēt. Treniņā nevari visu laiku tikai sēdēt aizmugurē, ik pa laikam ir jāslido kā pirmajam. Teicu itāļiem, ka šo vingrinājumu vēlos noslidot priekšā, bet Roberto skaļi, visiem dzirdot, sāka stāstīt, cik es esmu vājš un nav nekādas jēgas, ja es slidošu pa priekšu. Vienā treniņā man sāpēja mugura un es tiešām noslidoju švaki. Bet Roberto piegāja pie itāļiem un sāka viņiem stāstīt – skat, cik Zvejnieks sūdīgi noslidoja. Šādā veidā viņš mēģināja mazināt manu pārliecību par saviem spēkiem. Kad viņš uzzināja, ka tomēr neslidos 500 metros, viņš sāka uzbrukt mūsu treneriem. Roberto treniņa laikā atļāvās pagrūst Stjuartu [Horspūlu] un lietot izteicienus: "Fuck You!" un "You are nobody". Vasarā pat bija gadījums, kad viņš atļāvās mūsu treneriem uzspļaut uz kājām un lietoja rupjus izteicienus. Pat pēc visiem šiem izgājieniem gan mēs, sportisti, gan treneri turpināja izturēties pret viņu ar cieņu. Nebijām draugi, bet vismaz respektējām viņu."

Par Puķīša startēšanu zem citas valsts karoga

"Protams, ir komandas, kas viņu gribētu, taču šaubos, kā kāds viņu personīgi aicināja. Varbūt vienīgi itāļi, ar kuriem viņš ir kopā trenējies. Turklāt jāsaprot, ka šorttreks nav tik bagāts sporta veids, lai tajā maksātu lielas summas sportistiem, kuri vēlas pievienoties citai valstij. Ja nu vienīgi esi pasaules čempions vai olimpisko spēļu medaļnieks. Pēc Eiropas čempionāta medaļas viņam LOV sastāvā sanāk ļoti laba alga. Runājot par viņa vēlmi pārstāvēt citu valsti, zinu, ka Roberto bija sarunājis tikšanos ar Francijas Slidošanas asociācijas prezidentu, taču uz tikšanos neieradās. Kad Francijas šorttreka izlases treneris viņam vaicāja, kādēļ Roberto nav ieradies, viņš atbildēja, ka viņam esot bijusi ballīte. To mums nesenajā pasaules čempionātā pastāstīja Francijas izlases treneris."

Par trenēšanos kopā ar Puķīti

"Mēs neviens vairs negribam ar viņu trenēties kopā. Vēl tad, kad kopā trenējāmies Ventspilī, viņš atļāvās par mums teikt visādas riebeklības un izturējās kā vien viņam iegribējās. Arī no Nīderlandes izlases ir dzirdēti visādi stāsti, kā viņš ir izturējies pret saviem komandas biedriem. Kad bijām treniņnometnē Itālijā, pats redzēju, kā Roberto visai apzināti un pat bīstami iegrūda savu komandas biedru apmalē. Esmu dzirdējis, ka treniņos viņš ir gandrīz sakāvies ar saviem komandas biedriem. Kāpēc lai mēs gribētu tādu komandas biedru? Es olimpiskajās spēlēs ieguvu desmito vietu, taču tas nemaina manu attieksmi pret saviem komandas biedriem un neliek man izvirzīt kaut kādus īpašus noteikumus. Visiem ir vienādi nosacījumi."

Par Evitu Krievāni un Stjuartu Horspūlu

"Ja Roberto saka, ka mums tagad ir jāmaina treneri, tad kas notiks pēc tam? Pēc četriem gadiem jaunais treneris aizies prom, un kas paliks aiz viņa? Kurš veidos nākamo šorttreka paaudzi? Mūsu programma ir virzīta uz šorttreka attīstību nākotnē. Evita mācās no Stjuarta, lai mums Latvijā būtu viens speciālists. Ja godīgi, es nezinu, kādēļ Roberto nievājoši izsakās par Stjuartu. Varbūt tādēļ, ka visiem ir vienādi nosacījumi. Piemēram, kad tika izsniegti izlases tērpi, visiem vispirms vajadzēja noslidot kritērijus. Bet Roberto ar to nebija mierā, jo uzsvēra, ka ir labākais un viņam tērps jādod uzreiz. Katrā intervijā viņš piemin, ka ir labākais šorttrekists Latvijā. Runājot par Stjuartu, viņam kā trenerim ir 50 medaļas pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules rekords stafetē, viņš pats ir bijis pieckārtējs pasaules vicečempions. Tas par kaut ko liecina. Nezinu, ko tur var apšaubīt. Pasaules čempionātā pats redzēju, kā viņam trīs komandas piedāvāja darbu. Turklāt par krietni lielākām naudām. Viņš grib ar mums strādāt, viņš redz potenciālu, taču, ja viņam nemaksās un būs jāturpina šādi ņemties, viņš aizies. Mēs būsim pazaudējuši speciālistu. Un tad varēsim uzticēties Roberto, kurš, vēl sportists būdams, stāsta, ka zinot ko mums vajag un atradīs treneri. Es to nesaprotu. Mums tā nav pieņemts rīkoties. Protams, arī Evitai ir raksturiņš. Taču tas nav nekas ārkārtējs, vienkārši pie viņas ir stingri noteikumi. Roberto ir neskaitāmas reizes kašķīgāks par Evitu. Domāju, ka daudziem zobs uz Evitu ir vēl kopš Ventspils gadījuma. Cilvēki uzskata, ka viņa izbīdīja treneri [Māri] Birzuli. Taču iniciatīva toreiz nāca no Roberto un manis, nevis no Evitas. Treneris vienkārši nebija profesionāls, nekas negāja uz priekšu. Paskatieties paši – šorttreks Latvijā ir jau desmit gadus, bet no viņa audzēkņiem sportā palikuši tikai seši puiši, nevienas meitenes."

Ja Latvijas izlasē notiks treneru maiņa…

"Uz nākamo sezonu noteikti palikšu, jo vietu LOV sastāvā esmu izcīnījis. Taču es nezinu, kāda tādā gadījumā izskatīsies Latvijas šorttreka nākotne, jo šobrīd bez Evitas cita vietējā trenera nav. Horspūls vada seminārus ar domu attīstīt šo sporta veidu Latvijā. Tiek domāts arī par bērniem, nevis tikai mani vai Roberto. Ja Evitu tomēr noņems, plinti krūmos gan jau nemetīšu. Roberto izdarības un izteikumi līdz šim mums bija vienaldzīgi. Mums galvenais bija tas, lai varam turpināt darbu. Lai mums dod iespēju pierādīt, ko mēs varam. Divu gadu laikā no manis, no nekā tika uztaisīts pasaules līmeņa sportists. Un tagad, brīdī, kad viss sāk iet uz priekšu, kāds no malas pasaka, ka tas viss nav labi, to visu ir jāmaina. Tur nav nekādas loģikas."

Par savstarpējām attiecībām ar Puķīti

"Olimpiskajās spēlēs centos pret viņu izturēties normāli. Apzinos, ka viņš mani uztver kā konkurentu. Viņš grib būt labākais un viņam ir problēmas, ka arī es tagad esmu pasaules līmeņa sportists. Roberto trenējas Itālijā, kur ir vairāk sparinga partneru un lielais laukums. Es nesūdzos, bet mēs Latvijā trenējamies krietni sliktākos apstākļos. Iespējams, viņš dusmojas par to, ka par spīti šīm atšķirībām mums ir līdzīgi rezultāti."

Ja Roberto tomēr piekrīt trenēties kopā ar izlasi Jelgavā…

"Noteikti, ka nebūs tā – nāc un strādājam. Pēc visām šīm runām, mēs viņu negribam redzēt mūsu komandā. Kāpēc tas viss bija jāsarīko? Viņš jau nemaz negribēja pārstāvēt citu valsti. Tas bija smalks gājiens, lai saceltu lielu troksni. Lai panāktu, ka visi grib, lai viņš paliek Latvijā, un viņš pats var uzstādīt savus noteikumus. Jau olimpisko spēļu laikā Roberto man atzina, ka grib, lai Evitu un Stjuartu izmet laukā. Šis bija viņa plāns, kā to panākt. Lai mēs viņu pieņemtu komandā, ir jāmainās viņa attieksmei. Neviens no mums treniņos neatļaujas uzvesties tā, kā to atļaujas viņš."

P.S. "Ceru, ka cilvēki, kuriem būs dots vārds izvēles pieņemšanā izvērtēs šo situāciju racionāli un godīgi, jo ar mums neviens nekontaktējas un mūsu viedokli nejautā."