Slēpošanas federācijas vadītājs: "Jau sen akceptējām, ka viss atkarīgs no pašiem"

"Šis sporta veidu rangs ir aizēnojis patieso ikdienu. Esmu piekritējs tiem sporta veidiem, kuros ir skaidri noteicami uzvarētāji, proti, ja vistālāk aizlēci vai visātrāk noskrēji – esi uzvarētājs. Bet tad ir arī tie sporta veidi, kuri ir vērtējami subjektīvi, piemēram, starp slēpošanas veidiem tas būtu frīstails. Tajos visu nosaka tiesneši. Manā pieredzē visi šie sporta veidi savu izaugsmi redz ļoti ciešā saiknē ar to, vai viņu tiesnesis arī atrodas žūrijā, proti, ja Latvija grib spēcīgi nostartēt vingrošanā, tad svarīgi, lai arī kāds Latvijas tiesnesis tiesātu. Un līdzīgi izskatās arī ar šo sporta veidu rangu – ja ir savs cilvēks pie vērtēšanas, tad droši vien būsi augstākā pozīcijā," par IZM izstrādāto darba varianta prioritāto sporta veidu rangu sacīja Dinārs Doršs.

"Starptautiskā Slēpošanas federācija ir lielākā ziemas sporta veidu federācija pasaulē, un tieši kalnu slēpošana ir nāciju ziņā vispārstāvētākais sporta veids Ziemas olimpiskajās spēlēs," uzsvēra Doršs. "Beigās rodas jautājums – kāds ir mērķis šāda ranga izveidei? Ja mērķis ir atrast iemeslu, kādēļ kādam kaut ko piešķirt, bet kādam nepiešķirt, tad droši vien tā arī vajag pateikt un to pareizi definēt. Manuprāt, centieni ir lieki. Patiesās problēmas, par kurām kalnu slēpošanas gadījumā mums būtu jādomā, ir, piemēram, pandēmijas sekas saistībā ar ceļošanu. Manuprāt, šis rangs ne īpaši ietekmēs mūsu ikdienu, jo mēs jau sen esam pieņēmuši, ka viss, ko mēs darām, ir atkarīgs no mums pašiem."

Doršs norādīja, ka šobrīd viens sporta veids tiek pretnostatīts citam sporta veidam: “Mēs pasakām, ka viens sporta veids ir skaistāks, bet cits mazāk skaists. Un tie sporta veidi, kuri ierindojas ranga beigās, protams, atzīs, ka nav apmierināti ar vērtēšanas kritērijiem, bet tie, kas priekšgalā – būs apmierināti."

LSF prezidents arī atklāja, ar kādām grūtībām pēdējos mēnešos nācies saskarties Covid-19 radīto apstākļu dēļ: "Esam ļoti atkarīgi no izbraukumiem. Lielākās mocības rada neziņa, vai, aizbraucot uz nometni, ceļošanas sarežģījumu dēļ tiksi atpakaļ. Un tas ļoti traucē plānošanu vai augstākās formas sasniegšanu konkrētā brīdī. Sezonas svarīgākais pasākums, protams, ir pasaules čempionāts, kas plānots februārī. Pagaidām neviens gan nevar ar simtprocentīgu garantiju pateikt, vai tas notiks."

"Spēcīgās nācijas, kurās ir arī spēcīgi iekšējie čempionāti, vienmēr ir bijušas pārākas par mums ar saviem resursiem, turklāt šī sezona to parādīs vēl vairāk. Sekas tam droši vien redzēsim vēl pēc pāris gadiem. Tomēr uzskatu, ka visām valstīm, kuras sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ nevar būt konkurētspējīgas ar Alpu reģionu vai Skandināviju, ir vienādi izaicinājumi. Cik vien iespējams, saviem sportistiem mēģinām radīt iespējas. Galvenā problēma šobrīd ir, ka nezinām, ko atnesīs rītdiena."

Divu olimpisko spēļu dalībniece Lelde Gasūna, kura pēdējo reizi sacensībās piedalījās 2019. gada martā Baltijas kausa posmā Somijā, jau iepriekš bija paziņojusi, ka ieturēs pauzi savā karjerā. Gan traumas, gan finansiālā stāvokļa dēļ Gasūnas treniņu process šobrīd ir apstājies, un viņa jau ir pildījusi trenera darba pienākumus Siguldā savā bērnības dienu klubā "SK Ziemeļpols". "Nedomāju, ka Lelde pazudīs no kalnu slēpošanas vides, bet viņa noteikti vairs neizvirza sevi kā motivētu sportisti uz augstiem sasniegumiem," pastāstīja Dinārs Doršs.

Latvijas vadošie kalnu slēpotāji Miks Zvejnieks un Žaks Gedra, kuri abi ir "World Racing Academy" komandas pārstāvji, šobrīd atrodas pašizolācijā mājās, bet jau drīz gatavojas lidot atpakaļ uz Itāliju, lai tur turpinātu gatavošanos sezonai. 17 gadus vecais Kristofers Gulbis tikmēr atrodas skolas sistēmā Norvēģijā, pildot arī skolas piedāvāto sistēmu ar savu treniņu komandu. Austrijā sezonas pirmos treniņus ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu jau aizvadījuši brāļi Lauris un Elvis Opmaņi. Tāpat Austrijā turpina trenēties arī talantīgā Dženifera Ģērmane, kuru šobrīd var uzskatīt par Latvijas sieviešu izlases līderi. Betija Burkovska pēc traumas plāno atgriezties uz slēpēm decembrī, savukārt Laura Bišere vasaras laikā līdz pat oktobra vidum aizvadījusi vairākas treniņnometnes Lietuvas lielākajā slēpošanas hallē "Snow Arena" Druskininkos.

LSF jau nācās uz nenoteiktu laiku pārcelt sezonas pirmo Baltijas kausa posmu kalnu slēpošanā, kura norise sākotnēji bija plānota novembra sākumā. "Pirmais lēmums pēc skolēnu brīvlaika nedēļas bija, ka varbūt varam aizvadīt šo posmu novembra mēnesī, tomēr šobrīd neizskatās, ka tas ir reāls scenārijs. Faktiski situācija ir tāda, ka varam posmu sarīkot līdz pat aprīļa beigām. Gaidīsim brīdi, kad sakritīs gan organizatoriskie aspekti, gan arī komandu gatavība startēt," norādīja Doršs.

Interesanti, ka Baltijas kausa pirmajam posmam diezgan laicīgi bija pieteicies arī viens Ķīnas sportists, kurš bija startējis Lietuvā jau pagājušajā gadā, bet janvārī piedalījās Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Lozannā. Jāpiemin, ka LSF pirms sacensībām šoreiz nebija izsūtījusi komandām ielūgumus, jo nebija pārliecināti, ka sacensības patiešām notiks.

Gan Zvejnieks, gan Ģērmane šosezon plāno startēt Eiropas kausa posmos. Pagaidām pirmās sacensības sievietēm plānotas novembra beigās Trīsilas slēpošanas kūrortā Norvēģijā, bet vīriešiem decembra sākumā Reiteralmā, Austrijā.