Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:274, Did:0, useCase: 3

Bakens un Nilsone uzstāda pasaules rekordu 100m, Nortugs netiek finālā

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Bakens un Nilsone uzstāda pasaules rekordu 100m, Nortugs netiek finālā
Stīna NIlsone un Timo Andre Bakens. Foto:Scanpix

Pagājušajā nedēļā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo Bisletas vieglatlētikas stadionā norisinājās 100m un 500m sprinta sacensības distanču slēpošanā, kurās pulcējās vairāki vadošie pasaules slēpošanas sprinteri. 100m sprintā ar jauniem pasaules rekordiem - 11,82 un 13,19 - uzvarēja norvēģis Timo Andre Bakens un zviedriete Stīna Nilsone.

Skrejceļu slavenajā Bisletas stadionā, kur skrējušas vairākas pasaules mēroga vieglatlētikas zvaigznes, ieskaitot Useinu Boltu, jo tur notiek prestižās Dimanta līgas (kādreiz Zelta līgas) vieglatlētikas sacensības, šoreiz klāja sniegs, jo, lai noskaidrotu ātrāko 100m, bija pulcējušies vairāki ātrākie distanču slēpošanas sprinteri. Pēc vairāku nedēļu pauzes, izlaižot februārī un martā Pasaules kausa posmus veselības problēmu dēļ (nestartējot arī priekš sevis sezonas vienās no galvenajām sacensībām – Zviedrijas leģendārajā maratonā „Vasaloppet” – aut. piez.), sacensību apritē atgriezās Peters Nortugs, kuram diez ko labi negāja, jo gan 100m , gan 500m viņš nespēja tikt finālā, turklāt 500m pusfinālā viņa cerībām „svītru pārvilka pāri” Nortuga sīvākie konkurenti no kaimiņvalsts Zviedrijas, par kuriem viņš allaž mēdz pasmieties.

Vīriešu finālā, kurā startēja četri sportisti, aizraujošā cīņā par uzvaru starp diviem norvēģiem par divām sekundes simtdaļām ātrāks par otrās vietas ieguvēju Magnusu Frūdālu bija Timo Andre Bakens, uzstādot arī jaunu pasaules rekordu – 11,82 sekundes. Trešās un ceturtās vietas ieguvēji – zviedrs Robins Brintesons (uzvarēja sprintā Skandināvijas kausā Siguldā 2010.gadā – aut. piez.) un norvēģis Ula Vigens Hatestāds, atpalika jau krietni vairāk, uzrādot attiecīgi 12,55 un 13,44. Finālā netika šīs sezonas sprinta kausa ieguvējs, zviedrs Teodors Petersons, un trešais labākais sprinteris Eiriks Bransdāls no Norvēģijas. Spēcīgie krievu sprinteri šajās sacensībās nestartēja, jo viņiem šobrīd norisinās nacionālais čempionāts.

Cīņa par pirmo vietu bija tik sīva, ka uzvarētāju nācās noteikt ar fotofiniša palīdzību. Tāpēc sanāca pat pāris kuriozi momenti. Vispirms sacensību komentētājs par uzvarētāju nosauca Frūdālu, bet vēlāk, kamēr Frūdāls sniedza uzvarētāja interviju televīzijai, viņš uzzināja, ka tomēr ir palicis otrais aiz Bakena, kurš pats ierosināja fotofiniša noskatīšanos, jo jutis, ka pirmais šķērsojis finiša līniju. „Tas bija vienreizēji. Zināju, ka varu būt diezgan „fikss”, bet cik ātrs, to nezināju. Šis pagaidām ir mazpazīstams sporta veids, un mans rezultāts ir ļoti tālu no Useina Bolta (9,58) pasaules rekorda, bet tik un tā ir patīkami, ka man pieder oficiāls pasaules rekords. Sportiskā ziņā tas ir lielākais, ko esmu piedzīvojis, jo visi „lielie vārdi” bija šeit, tāpēc ir forši, ka izdevies viņus pārspēt. Es ceru, ka šīs sacensības Bisletā izveidosies par tradīciju,” līksmojošs pēc finiša bija uzvarētājs. Bakens arī atzina, ka viņa rekords nenoturēsies ilgi un tas tiks pārspēts jau nākamajās sacensībās, kad būs labāks trases segums, jo šajos siltajos laika apstākļos sniegs esot bijis mīksts. „Nākošajās sacensībās šis rekords noteikti kritīs,” piebilda Bakens. Savukārt Nortugs par savu viduvējo rezultātu īpaši neskuma. „Domāju, ka šovs izdevās un publikai patika. Biju gatavs, ka neuzvarēšu. Esmu daudz trenējies kopā ar Magnusu Frūdālu, un 100m viņš ir daudz ātrāks par mani,” pēc pusfināla atzina Nortugs. Jautāts, vai šāds koncepts ir uz palikšanu, slēpošanas meistars atbildēja apstiprinoši. „Gan 500m, gan 100m ir populāri un tos varētu iekļaut Pasaules kausu programmā,” optimistisks bija Nortugs.

Dāmām finālā nepārspēta palika un jauno pasaules rekordu uzstādīja zviedriete Stīna Nilsone, kura uzrādīja laiku 13,19. Viņa šosezon dominēja Skandināvijas kausā sprintā (diemžēl Madonā viņa nestartēja – aut. piez.) un uzvarēja Pasaules junioru čempionātā. Tā kā nākošajā sezonā šobrīd vēl 18 gadus jaunā zviedriete vēl liks par sevi manīt. Otrā bija slovēniete Katja Visnara (13,44), bet trešo vietu izcīnīja šveiciete Tatjana Štiflerre (13,58). Nevienai no mājiniecēm, ieskaitot Maritu Bjergenu, finālā iekļūt neizdevās. Savukārt 500m vīriem uzvarēja Emīls Jonsons, Loriena Van der Grafa. Tikai trešā palika šīs sezonas labākā sprintere Kikana Randala no ASV.

Video no pusfināla: Northug ryker ut i 100m-semien | TV 2 Play

Izmantotie resursi: Forsiden -
Aftenposten

Vai 100m un 500m sprintu vajadzētu iekļaut Pasaules kausa programmā?

  • 25

  • 4

  • 16


     [+] [-]

, 2012-03-27 17:32, pirms 13 gadiem
Vispār jau uz video izskatās smieklīgi. Šķiet, ka 100 m priekš slēpošanas ir par īsu. 400-500 metri varētu būt skatāmāk.

     [+] [-]

, 2012-03-27 20:01, pirms 13 gadiem
Domaju, ka Northugs to teica ar ironiju, ja atceras Norvegijas slepotaju komentus par to vai ieklaut Tour De Ski ari nobrauciena dalju, tad dalja piebilda ka varetu vel trampalinu un half-pipe ari ielikt
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2012-03-28 14:24, pirms 13 gadiem
james007 rakstīja: Pilnīgs sviests! Vēl varētu izdomāt augstlēkšanu ar trīssoļlēkšanu uz slēpēm Cik no šiem sprinteriem- printeriem ir uzvarējuši kaut vienā normālā slēpošanas distancē PK?
Domāju,ka Nortugam tas vairāk ir kā šovs un plezīrs un viņš tam speciāli negatavojas
Protams, ka Nortugs tam negatavojas, tā tāda parasta atrādīšanās publikai Galvenie starti Nortugam bija Tour de ski un Marcialonga. Slēpošana sāk kļūt pārāk popsīga un izdabāt izlepušajam līdzjutējam.

     [+] [-]

, 2012-03-28 17:49, pirms 13 gadiem
100m neatbilst īsti slēpošanas būtībai, bet ja PK programmā ir iekļauts sprints, tad 500m sprintu gan vajag iekļaut, jo 1,2km vai 1,5km nav sprints.