Draugiem.lv
Facebook
TwitterPārmaiņām bagātā stafetē uzvar Norvēģija, Latvija debijā noturas līdz trešā posma vidum
Pasaules čempionātā distanču slēpošanā pārmaiņām bagātā un intriģējošā 4x10km stafetē vīriešiem titulu nosargāja Norvēģija, izcīnot uzvaru jau 11.čempionātu pēc kārtas. Pirmo reizi stafetē debitējusī Latvijas komanda atzīstami cīnījās, bet trešajā posmā tika noķerta pa apli, taču 18 izlašu konkurencē spēja apsteigt trīs un ieņemt plānoto 15. vietu.
Raimo Vīgants ļoti labi turējās līdzi vadošajiem. Ātri slēpojošajam Červotkinam viņš piekāpās ap pusotro minūti, bet no pamatgrupas atpalika tikai 45 sekundes, nodot stafeti 14.vietā tikai vienu sekundi aiz igauņiem. Indulis pirmo pusotru kilometru nobrauca pat vienādi ar līderi Jakimuškinu, bet turpinājumā madonieša temps kritās, taču stabila 14.vieta tika saglabāta, no līderiem atpaliekot nepilnas četras ar pusi minūtes, bet vairāk nekā pusotru minūti esot priekšā poļiem. Tajā brīdī bija skaidrs, ka trešais posms būs mums pēdējais un ka Laurim Kaprkalējam nesanāks doties trasē. Pēdējā gada juniors Niks Saulītis noturējās sešus kilometrus, pirms tam jau pēc 4km palaižot priekšā poļus. Tādējādi Latvijai pirmajā reizē stafetē labs sniegums un plānotā 15.vieta, jo tika pārspēti pirms tam jau apriņķotie pa apli brazīlieši, ungāri un lietuvieši.
Pēc vakardienas sieviešu stafetes, kur zelta medaļu liktenis smēru dēļ bija izšķirts jau otrā posma vidū, šodien slēpošanas līdzjutēji gaidīja intrigu līdz pašām beigām. Pirmajā posmā (3x3,3km) pēc veiktajiem 8km, kad lieliski slēpojošā krieva Alekseja Červotkina pārsvars pieauga līdz 58 sekundēm, šķita, ka otrajā dienā zelta liktenis būs izšķirts jau pirmajā posmā. Taču pusotru kilometru līdz stafetes maiņai strauji ātrumu kāpināja šī gada pasaules U23 čempions Hugo Lapalū no Francijas, iedvesmojot un “pamodinot” arī pārējos desmit ar tādu kā nolemtības sajūtu slēpojušos konkurentus pamatgrupā. Līdz ar to Krievijas pārsvars uz pirmo stafetes maiņu nebija pārsniedzis minūti, bet sarucis līdz 45 sekundēm, saglabājot nelielu intrigu.
Lai arī tādiem klasikas meistariem kā Ivo Niskanens, Dario Kolonja, Emīls Iversens un Moriss Maņifikā, kas brauca savu komandu otrajos posmos, bija labas iespējas samazināt deficītu, tomēr neviens negaidīja, ka Ivanu Jakimuškinu pakaļdzenošā grupa noķers jau līdz otrā posma 4km. Červotkina darbs bija vējā. Turpinājumā daudz strādāja Niskanens, aiz kura muguras vairāki gribēja “atpūsties”, vienu brīdi kāpumā somam pat apstājoties. Tomēr pašās beigās soms ar norvēģi Iversenu nedaudz atrāvās un nodeva stafeti 12 sekundes priekšā tuvākajiem sekotājiem. Trešā posma sākumā sekotāji tuvojās, taču pēc 3,5km pasaules čempions Hans Kristers Holunds kāpināja tempu un vienatnē noslēpoja atlikušo daļu, nododot stafeti Johannesam Klēbo ar 25 sekunžu pārsvaru, kamēr galvenie norvēģu konkurenti krievi atpalika 35 sekundes.
Pirmos divus kilometru visi brauca mierīgi, bet tad citu ātrumu ieslēdza Boļšunovs, un palika tikai laika jautājums, kad viņš mierīgā tempā slēpojošo Klēbo noķers. Tas notika pēdējā posma vidū ap 4,5km. Līdz ar to gaidītā intriga jau kārtējo reizi atjaunojās. Lai arī Klēbo ir labs distancē un lielisks finišētājs, tomēr šajā brīdī nāca prātā Simena Krīgera atstāšana malā, jo divas sudraba medaļas Obertsdorfā izcīnījušais Krīgers tāpat kā Holunds varētu noturēt pārsvaru. Norvēģiem atlika cerēt uz sprinta čempiona lielisko finišu. Lai arī dažas reizes Boļšunovs mēģināja kāpināt tempu, tomēr ierasto norvēģu “mugursomu” nevarēja nomest. Pirms pēdējā kāpuma priekšplānā izvirzījās Klēbo, apzināti kāpuma sākuma samazinot tempu, bet pēc tam ļoti strauji kāpinot, uz ko čempionāta otrajā pusē saguruma pazīmes rādošais Boļšunovs, lai kā arī centās, nespēja atbildēt.
Tādējādi norvēģi svinēja uzvaru jau vienpadsmito čempionātu pēc kārtas, bet krieviem trešais sudrabs pēc kārtas. Ja Norvēģijas izlasē no pagājušā čempionāta bija divi – Klēbo un Iversens, tad Krievijai tikai Boļšunovs. Lapjēra centieni pēdējā posmā nodrošināja Francijai atkal bronzu. Tādējādi pirmais trijnieks Oberstdorfā identiski atbilda Zēfeldei 2019.gadā.
Šīsdienas apstākļi bija sarežģīti, tāpēc slēpotāji nevarēja parādīt ierasto ātrumu un uzvarētāju laiks pārsniedz stundu un piecdesmit minūtes. Pēdējo reizi, kad tik ilgs laiks bija nepieciešams uzvarai 4x10km stafetē pasaules čempionātos, kaut kas tāds tika fiksēts 1985.gadā.
Pasaules čempionāts distanču slēpošanā, 4x10km stafete vīriešiem, Obertsdorfa (Vācija), 18 komandas
| V. | Valsts (sastāvs) | Rezultāts | |
|---|---|---|---|
| 1. | Norvēģija (P.Gulbergs; E.Iversens; H.K.Holunds; J.H.Klēbo) | 1:52:39.0 | |
| 2. | Krievija (A.Červotkins; I.Jakimuškins; A.Maļcevs; A.Boļšunovs) | +12.0 | |
| 3. | Francija (H.Lapalū; M.Maņifikā; K.Parise; Ž.Lapjērs) | +1:12.6 | |
| 4. | Zviedrija (J.Hegstrēms; O.Svensons; J.Burmans; V.Poromā) | +1:16.5 | |
| 5. | Šveice (B.Klē; D.Kolonja; J.Ruešs; R.Furgers) | +1:32.2 | |
| 6. | Somija (R.Hakola; I.Niskanens; P.Hivarinens; J.Meki) | +1:49.4 | |
| 15. | Latvija (R.Vīgants; I.Bikše; N.Saulītis; L.Kaparkalējs) | Lapped |
Ne tik bieži skatos slēpošanu. Baigās taktiskās cīņas stafetē. Červotkins pirmajā etapā atveda gandrīz minūtes pārsvaru, bet tam principā nebija nekādas nozīmes. Var jau būt, ka no tā būtu kaut kāds ieguvums, ja Krievijas otrajam numuram Jakimuškinam nebūtu tādu problēmu ar slēpēm (čalis pēc finiša intervijā divas minūtes žēlojās, ka vispār nav slīdējis, un redzēju distancē, ka sita arī atpakaļ). Interesanti, ka otrajā etapā veči slēpoja ātrāka par Červotkinu (krieva laiks bija 27:30,4, bet norvēģis Iversens savus 10 km veica 26:58,7).
Rīt zviedru smērētājiem iespēja reabilitēties, Ebba un Frīda gan jau pacīnīsies par uzvaru.
Pirms noņēma no trases vēl paspēja priekšā esošos poļus palaizīt. Trakais, cīnījās kā vien spēja, pat ar mēli, ja vajadzīgs.
Tu taču zini vēl vismaz divus manus mīnusus - totalizators un uzskati, kas ir pretēji oficiālajam viedoklim, par kādu šobrīd aktuālu "slimību"...
Par kovidu zinu, joprojām uzskati, ka tas viss izdomāts? Lai vai kā, kopumā mani vispār nesatrauc viedokļu dažādība, patiesībā, mani tā pat fascinē un ar atšķirīgu uzskatu cilvēkiem pat ir interesantāk komunicēt, bet tikai tad, ja viņi spēj savu nostāju konstruktīvi un racionāli pamatot.
Tā kā, ja grib, lai ciena, jādod pa muti
Bet labākais bija Holunds, kurš izkārtoja komfortablu zeltu.