Facebook
GooglePēc tikšanās Siguldā LOK un Zviedrijas pārstāvji vienojas par sarunu turpināšanu
@Rolands_Elins
LETA. Latvijas Olimpiskajai komitejai līdz marta vidum jāsagatavo Zviedrijas Olimpiskās komitejas (ZOK) pieprasītā informācija potenciālajam pieteikumam 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai, pēc kā paredzēta vēl viena komiteju pārstāvju tikšanās.
ZOK un Stokholmas pārstāvji otrdien klātienē viesojās Siguldā, lai klātienē novērtētu olimpisko spēļu sacensību kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā rīkošanas iespējas Latvijā.
Pēc tikšanās ZOK izpilddirektors Pīters Rēnebo žurnālistiem atzina, vizītes laikā puses pārrunāja iespējamo sadarbību, Stokholmai piesakoties organizēt 2026.gada Olimpiskās spēles.
Viņš atzina, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ir iespējams rīkot visas olimpisko spēļu renes sporta veidu disciplīnas. "Mēs domājam, ka tā varētu būt iespēja, lai nodrošinātu sadarbību. Šī bija tikai pirmā tikšanās. Mēs vienojāmies, ka raudzīsimies uz tālākām sarunām," teica Rēnebo.
ZOK izpilddirektors skaidroja, ka šis būs jau astotais Stokholmas mēģinājums iegūt tiesības organizēt Olimpiskās spēles. "Tagad mēģināsim jaunu konceptu ar Stokholmu kā galveno norises vietu. Zviedrijā ir atbilstoša infrastruktūra, lai rīkotu sacensības uz sniega un ledus, bet mēs raugāmies uz starptautisko sadarbību renes sporta veidos," skaidroja Rēnebo.
Viņš teica, ka tiek mēģināts izstrādāt ilgtspējīgu pieteikumu, kas saskanētu ar tā dēvēto olimpisko dienaskārtību 2020.
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis teica, ka Zviedrijas puse sagatavos jautājumu un atbilžu anketu, kas Latvijas pusei jāaizpilda līdz marta vidum, sniedzot visu nepieciešamo informāciju.
"Pēc tam būs vēl viena darba tikšanās Siguldā," uzsvēra Vrubļevskis.
Kā ziņots, Stokholma atgriezusies starp pretendentēm uz 2026.gada Ziemas olimpisko un paraolimpisko spēļu rīkošanu, decembrī vēstīja portāls "insidethegames.biz". Stokholmas kandidēšana īpaši aktuāla ir Latvijai, jo tā sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā vēlas aizvadīt Siguldas trasē.
Iepriekš Stokholma kandidēja arī uz 2022.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, tomēr 2014.gada janvārī atteicās no turpmākas pretendēšanas politiskā atbalsta trūkuma dēļ. Iepriekš Stokholma 1912.gadā rīkojusi Vasaras olimpiskās spēles, bet uz Ziemas Olimpiādēm kopā pretendējusi sešas reizes.
Pašlaik starp interesentēm uz 2026.gada olimpisko spēļu rīkošanu ir arī Kalgari (Kanāda), Sjona (Šveice), Saporo (Japāna) un, iespējams, Soltleiksitija (ASV). Kandidātu izvērtēšanas process nesāksies ātrāk par nākamā gada oktobri.
Lēmums par sacensību rīkotājiem tiks pieņemts 2019.gadā.
Šī gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, bet 2022.gadā tās uzņems Pekina Ķīnā.
Izmantotie resursi:
LETA
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Austrian cities Graz, Schladming consider 2026...
[+] [-]
+3 [+] [-]
Es izteikšu savas domas.
Tikšana kopā ar zviedriem Olimpiskajās spēlēs - tā būtu fantastiska izaugsme gan Rīgai, gan pašai Siguldai, gan tuvējam reģionam. Ar ko?
1) ar to, ka sakārtos Vidzemes šoseju Rīga - Valmiera. Iespējams pat varētu paplatināt, bet to grūti spriest ko un kā.
2) veicinās tūrismu ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā. Sigulda ir unikāla ar ļoti lielo tūrisma objektu skaitu - Sigildas jaunā pils, Turaidas pils, Krimuldas pils - vienā vietā trīs pilis. Turpat netālu velna ala un daudz kas vēl cits.
3) ar tūrismu vēl izaugs jaunas darba vietas - sakārtosies pilsētas centrs ar veikaliņiem, restorāniem utt. Plus jaunas viesnīcas.
4) izveidosies vēlviens neliels ciematiņš - māju komplekss Siguldā, kur radīt vietu iesākumam olimpiešiem. Parēķināsim no Soču olimpiādes:
- bobslejā vīriešiem 2niekos startē 32 ekipāžas no 21 valsts (21 x 2 = 42)
- bobslejā vīriešiem 4niekos - 21 valsts un 32 ekipāžas (+ x2 vīri klāt)
- dāmām - 2niekos 20 ekipāžas no 12 valstīm = 40 dāmas
- skeletonā vīriešiem 29 sportisti no 17 valstīm = 29 vīri
- skeletonā sievietēm 11 valstis un 20 sportistes = 20 cilvēki
- kamaniņās vīriešiem - vieniniekos 40 sportisti
- kamaniņās dāmām vieniniekos - 32 sportistes
- kamaniņās divniekos - vīriešiem 19 ekipāžas = 38 cilvēki
pavisam kopā = aptuveni 283-290 sportiti + treneru un pavadošais personāls. Kopā būs kādi nu... 400 cilvēki olimpieši.
Pieņemot, ka katrai valstij savs dzīvoklis / māja - 21-50 privātmājas būs vajadzīgas. Ja dzīvokļi - tad pāris daudzdzīvokļu nami.
2) žurnālisti arī būs no visas pasaules - tādas pāris tūkstoši noteikti. Vai tā viesnīca, vai daudzdzīvokļu nams - tas jau cits stāsts.
3) līdzjutēji - noteikti arī vairāki tūkstoši.
Tagad paskatāmies, kāda ir kapacitāte Siguldā ar viesu gultām?
Siguldā - 800 gultasvietas šobrīd.
Rīgā - pēc pēdējiem datiem - drusku vairāk kā 15 500. Tagad šogad vēl pāris viesnīcas nākušas klāt. Plus vēl apartamentu viesnīciņas un piedāvājumi.
Plus pieskaitām viesu namus, kas apkārtnē ap Siguldu - nu ok... izguldīt varēsim kādus 20 000-25 000 cilvēkus? Iespējams pietiekami, bet iespējams, ka nē. Radot un sakārtojot īpašumus - uzņēmēji attīstot pelnīs, tāpat arī tie, kas tirgos vai ražos - arī pelnīs. Un visbeidzot - daudz ko sakārtos. Un pati bobsleja trase arī būs ieguvusi attīstību un nākotnē regulāras sacīkstes 1x vai 2x gadā, kas arī piesaista tūristus.
Un visbeidzot - Latvijas + RĪgas un SIguldas popularizācija. Naudas tiek atstāte šeit. Cilvēkiem darbs - gan veidojot trasi, olimpisko ciematiņu utt, gan arī reāli veidojot viesnīciņas utt. Kopā tas ienesīs naudu pilsētai un Latvijai. Pēc tam jau īpašumus (mājas / dzīvokļus) varēs pārdot vai izīrēt. Un pilsēta mīnusos nepaliek.
Priekš tik neliela pasākuma - nekas traks. Nav jau te jāceļ kaudze visa kā jauna. Satiksme drusku jāsakārto, ceļi jāsalabo jāsakopj pilsēta utt. Un būs labi. Gudri saimniekojot - investējam nākotnei un mūsu bērniem.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tā pat man likās dīvaina piezīme par Rīgas - Valmieras šoseju, tur vairs tik daži nelieli posmi ir palikuši rekonstruēt, tas viss jau sen notiek un tuvākajos gados viņa tiks pabeigta, ko tu vēl tur gribi pārbūvēt. Tā pat Riga- Sēnīte puse ir rekonstruēta, otra puse jau sen ir plānā un tuvākajos gados tiks realizēta. Tā pat Pleskavas šoseja, par to sanāk mazāk braukt, bet tur vienmēr kāds posms tiek atjaunots un viss notiek. Infrastruktūras ziņā tik salīdzinoši nelielam pasākumam viss jau sen būs uz to laiku. Tur pat nekas diži papildus nebūs jāplāno.
Vienīgais jautājums ir par naudas ieguldīšanu trases pārbūvē, ja zviedri to līdzfinansē, tad jau droši vien tam ir jēga, citādi nezinu, vai tik lieli ieguldījumi tik šaurā un ekskluzīvā sportā ir attaisnojami. Tur ir jāliek reāli cipari, salīdzinājumi, plāni un pamatojumi galdā, lai tālāk ko varētu spriest.