Žaļims: ''Uz olimpiādi netaisos braukt ķeksīša pēc - mērķi ir visaugstākie''

Kādas ir tavas sajūtas brīdi pirms olimpiskās sezonas sākšanās?
Ļoti labas. Sagatavošanās posmā esam ļoti labi pastrādājuši, pielikuši pie fiziskās sagatavotības. Arī treniņnometnē Lillehammerē pabraucām. Ar veselību arī man viss labi [Uģis trīsreiz pārspļauj pār kreiso plecu, nepiesaucot nelaimi - aut. piez.]. Man personīgi viss ir kārtībā, šobrīd viss rit pēc treniņu plāna. Nav nekas tāds bijis, kas bremzētu vai patraucētu sagatavošanās posmu.

Pagājušajā sezonā neizdevās ielauzties labāko trijniekā ar divnieku, salīdzinot ar 2015./16. gada sezonu. Vai pašam ir atbildes, kur trases finišā palika tās simtdaļas un desmitdaļas?
Manuprāt, visur pietrūka tas labais starts. Ar savu ekipāžu pret, piemēram, Ķibermaņa džekiem deficītu jau iekrājām startā, tas arī bija lielākais klupšanas akmens pagājušajā sezonā. Traumēts bija arī mans pamatstūmējs Intars Dambis, vietā bija Jānis Jansons, kurš arī vēl nebija tik pieredzējis. Galvenokārt pietrūka starts, protams, arī braukšanu vienmēr var uzlabot. Jā, divniekā vienmēr esmu juties labāk, tā ir arī šobrīd. Ar divnieku tā braukšanas pieredze ir lielāka nekā ar četrinieku.

Kā jau teici, tavs trumpis ir divnieka vadīšana, arī iepriekšējā sezonā bija vairākas sacensības, kurās ar četrinieku nemaz nebrauci. Vai šogad arī lielāku uzsvaru liksi startam divniekos?
Arī šosezon bija paredzēts braukt ar četrinieku, tomēr pirms sezonas sākuma notraumējās vairāki stūmēji, kā rezultātā cieš arī manējā ekipāža [Treneris Sandis Prūsis preses konferencē atklāja, ka traumēti ir Arvis Vilkaste un Kaspars Brezinskis – aut. piez.]. Tas nozīmē, ka tā braukšanas pieredze ar četrinieku nekrāsies tik daudz kā gribētos, pirmos posmus braukšu ar divnieku. Jāgaida, kad džeki sadziedēs traumas. Bet par to es nebēdājos – ja ir iespēja braukt divniekos, tad braukšu divniekos.

Olimpiskajā Phjončhanas trasē notikušajā PK posmā divniekos kopā ar Jāni Jansonu finišēji devītais. Kā izdevās vai neizdevās atkost trases īpatnības?
Kopumā trase bija ļoti sakarīga, man patika. Pirmkārt, prieks, ka trasē nav apļa, jo tās man ne visai iet. Man likās, ka trases īpatnības diezgan labi uzķēru, braucās labi. Bet nav jau teikts, ka tikai tāpēc arī šogad braukšu labi – vēl neko nevar zināt, trase var būt ātrāka. Tomēr domāju, ka tās sajūtas ir manī nosēdušās, un, izbraucot pirmos treniņus, viss tas nāks atpakaļ. Man patika olimpiskā trase.

Gan bobsleja, gan skeletona, gan kamaniņu sporta pārstāvji ne vienu reizi vien atzinuši, ka trases atslēgas vieta ir devītā virāža.
Jā, tā ir sarežģītākā vieta trasē. Tur bija pāris āķīgas nianses, kas jāizpilda. Man kaut kā sanāca to izdarīt un labi izbraukt virāžu. Nekādu baigo problēmu nebija.

Pagājušajā sezonā soli priekšā divniekos visiem bija vācietis Frančesko Frīdrihs [Uzvarēja piecos posmos, divos bija otrais, vienā nepiedalījās – aut. piez.], kurš noteikti būs arī galvenais favorīts olimpiādē. Vai vācieši patiešām ir neķerami?
Es teikšu tā, ka viņi mājas trasēs patiešām ir praktiski neķerami – nezinu, kā tas izskaidrojams, bet tas jau ir fakts. Amerika ir vieta, kur mēs vislīdzīgāk varam ar viņiem cīnīties. Tā arī mēģināsim darīt. Olimpiskās spēles arī ir pāri okeānam – Dienvidkorejā, tā kā viss var notikt.

Kādi ir tavi mērķi šosezon?
Protams, mērķi ir paši augstākie. Jāsāk jau ar kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm, ceru, ka izdosies kvalificēties gan ar divnieku, gan četrinieku. Mēģināsim, cīnīsimies. Esmu jau teicis, ka negribu braukt uz olimpiskām spēlēm tikai ķeksīša pēc, tikai tāpēc, lai nobrauktu pa trasi. Ja es tur braukušu, tad noteikti, lai cīnītos par augstām vietām.