Draugiem.lv
Facebook
TwitterVideo: Melbārdis: "Vienīgais mērķis, kādēļ vēl turpinu, ir Phjončhanas zelts"
Šīs nedēļas sporta raidījumā "Radio rings" viesojas Latvijas bobsleja izlases pilots un olimpiskais vicečempions Oskars Melbārdis, kurš šobrīd atkopjas no augustā veiktās muguras operācijas. Oskars pirmsolimpiskās sezonas priekšvakarā saglabā pozitīvismu, trenējas individuāli un jau janvāra sākumā plāno pilnvērtīgi atgriezties sacensību režīmā. Bobslejists atzīst, ka Phjončhanas olimpiskais zelts ir tas, kas dzen uz priekšu un motivē nepadoties pēc smagās traumas.
Paldies Oskaram par izvirzīto mērķi!
Atbalstu un fanošu līdz!
No virsraksta izvēlētās tēzes man rodas jautājumi, vai Oskars uzskata, ka viņā iegūldītie līdzekļi, cerības un (pats galvenais) laiks pieder tikai viņam? Tā ir dāvana O.Melbārdim ar kuru viņš rīkojas pēc sirds patikas, par ko liecina retorika (ne pirmo reizi mēdijos) par domām, beigt, nebeigt, turpināt, motivāciju utt. Aiz viņa ir komanda, viņš ir apzināti virzīts, atvadoties no Miņina, par pirmo numuru, protams, talantīgs ar 100% atdevi, bet vai viņš tiešām nesaprot, ka bobslejā ir ieguldīti tādi līdzekļi par kuriem citi sporta veidi tikai sapņo? Prūsis ir ziedojis darbam ar Latviju savas ģimenes iztiku atsakoties no krievu u.c. piedāvājumiem, faktiski veltījis labākos trenera gadus, tieši kā Zintis sporta funckionāra amatā.
Ja tiešām šī retorika ir apzināta, tad nu... pats smērē savu balto reputāciju. Saprotu, ka Osis nav runātājs, bet tomēr divām intervijām mēnesi jau var sagatavoties, lai ņem Ikaunieci un pa diviem ar kladīti konspektē Porziņģa intervijas.