Draugiem.lv
Facebook
TwitterPrūsis vēl nav izlēmis par savu nākotni, gatavs atstāt galvenā trenera amatu
Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis vēl nav izlēmis par savu nākotni, taču sarunā ar portālu Sportacentrs.com viņš pieļauj iespēju atstāt savu pašreizējo amatu un komandā strādāt citā ampluā.
Pēc sezonas beigām Prūsis šobrīd izbauda pavasarīgi darbīgu procesu savās lauku mājās, nedomājot par bobsleju. Tieši tādas viņam varētu būt tuvākās dažas nedēļas, bet tad jau būs jāskatās nākamās sezonas virzienā.
“Vēl nezinu, vai palikšu Latvijas izlasē. Esmu gatavs izskatīt dažādus variantus, kaut vai arī palikt komandā kā ne galvenais treneris. Nekas vēl nav nofiksēts,” kaut arī nākotne vēl nav skaidra, Prūsis neslēpj, ka ir gatavs pārmaiņām. Par Latvijas izlases treneri viņš strādā jau kopš 2006. gada, un pa šo laiku viņam bijuši vairāki piedāvājumi no citām valstīm, taču tiem speciālists atteicis.
Sagaidāms, ka pavasarī būs kārtējā jauno bobslejistu uzņemšana, un Prūsis norāda, ka būs tajā klāt, neatkarīgi no tā, kādi tobrīd būs plāni nākotnei. Tieši Prūša vadībā bobslejisti pirmo reizi guva medaļas neatkarīgās Latvijas vēsturē – 2014. gadā zelts četriniekos un bronza divniekos, bet četrus gadus vēlāk Phjončhanā bija vēl viena bronza divnieku sacensībās.
Pekinas olimpiskās spēles gan nebija tika veiksmīgas, kaut gan četriniekos pilota Oskara Ķibermaņa ekipāža vēl ceturtajā braucienā cīnījās par bronzu.
“It kā divniekos pēc pirmās dienas vēl bijām spēlē – ja kaut ko uzlabotu, varbūt par trešo vietu pacīnītos. Tomēr trešā brauciena laikā bija skaidrs, ka nevarēsim. Četriniekā cerējām līdz beigām, bet tur situācija bija diametrāli pretēja. Divniekos braukšana bija laba, kamēr četriniekos – nē. Domāju, pirmajā braucienā vien trasē palika divas sekundes desmitdaļas. Tajā paši esam vainīgi, neviens cits nav vainojams,” nepilnu divu nedēļu senus notikumus atmiņā atsauc Prūsis.
Bobsleja tehniskajā centrā (BTC) ražotais divnieks Pekinā neskrēja, bet četriniekos Latvija startēja ar “Wallner” ražojumu.
“Divniekos lielākā problēma bija pati tehnika. Grūti pateikt, vai pie vainas tieši kamanas, vai varbūt slieces. Tomēr tendences bija redzamas visu sezonu. Daudz ko mainījām, bet rezultāts neko daudz nemainījās,” atzīst Prūsis. Pekinā divniekos visu goda pjedestālu aizņēma vācieši, kuri brauca ar savu inženieru radītiem bobiem, bet lielākajai daļai no pārējiem bijuši tieši BTC ražojumi.
Bobsleja vidē, kas ir ārpus Vācijas, valda zināma neapmierinātība ar vāciešu tehniku, kas neesot pilnībā atbilstīga reglamentam. Nesen sarunā ar Sportacentrs.com Zintis Ekmanis piesauca bobu aizmugurējo asi, bet Prūsis piebilst, ka vaina esot ne tikai tur.
“Vāciešu tehnika ir ārpus konkurences un daļēji arī ārpus reglamenta. Ne tikai aizmugurējā ass, bet arī citas lietas. Ja ir vāja tehniskā kontrole, viņi ar to var iziet cauri. Jau no paša sākuma nav ievērots godīgas spēles princips,” domā Prūsis.
“Absolūti neapstrīdu vāciešu meistarību, izcilos sportistus, trenerus un tehniķus, taču tas ir cits stāsts, jo Pekinā neuzvarēja ne sportisti, ne treneri, bet gan inženieri,” drošs ir Prūsis. Divniekos Kristofers Hāfers bronzu izcīnīja ar starta ieskrējienu, kas divos no četriem braucieniem pat bija ārpus labāko divdesmitnieka. Pārējos divos tas bija otrā desmita beigās. “Trešās vietas starta ieskrējiens nebija līmenī. Tas arī daļēji grauj mūsu sporta veidu.”
Prūsis gan pauž cerību, ka bobslejā kaut kas varētu mainīties, lai ierobežotu Vācijas bobsleja dominanci tieši tehnikas jautājumos. Pirms nepilna gada par starptautiskās federācijas Tehniskās komitejas priekšsēdētāju kļuva vācietis Kristofers Langens, kurš it kā esot gatavs pārmaiņām. “Ir nodibināts jauns departaments, un ceru, ka šajā jautājumā tiks panākts lūzums. Ja nē, tad tas izskatās skumīgi,” saka Prūsis.
Paldies par visu, ko Latvijas vārda spodrināšanai esi darījis! Tas ir fantastiski! Mūsu rezultāti ir nenovērtējami pret pārējās pasaules iztērētajiem miljonu simtiem bobsleja atbalstam...
P.S. Ja tas Tevi nomierina - cik zinu Latvijai joprojām nav pašai sava F-1 komanda. Ar saviem ģenerālsponsoriem, nu piemēram: Mazpisānu PMK* un Pušmucovas SCO**
* pārvietojamā mehanizētā kolona
** starpkolhozu celtniecības organizācija
Dabū kasti ar dinamītu un uzspridzini to Siguldas trasi, jo vairāk nekas bobslejā nebūs!
Tas būs labs darbs Latvijas sportam un valsts budžetam!
Ar asarām acīs atcerēsimies Oskara zelta medaļu un āmen!
Atbrīvos naudu budžetā? Cik? Un cik pazudīs no tā, kas ienāk no ārzemniekiem, kas brauc trenēties un sačus skatīties (ne-covid laikmetā)? + vai tev ir garantija, ka tā naudiņa, ko iegulda siguldā, ja pazustu trase aizies uz kaut ko vērtīgu nevis kabatu?
Turklāt, tā arī nesapratu pamatojumu iznīcināt vairākus sporta veidus. Tas ko renē iegulda proporcionāli pret valsts budžetu nav nekas daudz...
Un tādi mazumiņi visādos sū** sportos tiek iedoti un tad brīnas, ka nav nevienā sportā masveidība. Būtu labāk par to naudu katru gadu vienu laukumu futbolam/basītim/volejbolam, da jebkam uzcēluši karā miestā, kur to nav un būtu lielāka jēga.
p.s. sports ir huiņa, kas nepamatoti visu laiku tika cildināts un atalgots. sevišķi pro sports vai valsts budžeta kabatas sportisti un pederācijas, kas pat izteikties neprot pret karu! mīzaļi!
bet par trasi - lai ir kompromiss, lai Aperjodi paņem kamaniņu zeltu Itālijā un tad to Siguldu uzspridzinām!
Bobslejam gan sakām paldies - esam visiem parādījuši sava krāna lielumu ar zeltu Sočos - ir ok....un Prūsis, lai taisa firmu, kura pārvieto smagas lietas ...nu, tur klavieres utt...puikas stieps un darīs reālu darbu!
p.s. varbūt kļūdos, bet ja nemaldos kamanas joprojām sēž ierakumā. bobslejs izlīda no ierakuma pēc nedēļas. nožēlojami mīzaļi. par tādu sugu kā skeletons vispār neko neesmu dzirdējis.
Ar tām kamanām neesmu braucis, toties uz trasi ir būts un, neaizdomājies, ka tā trase ir 1 no iemesliem, kāpēc Sigulda ir solīdā stāvoklī - starptautiskās sacensības nes līdzi prasības uzturēt infrastruktūru un arī līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai. Jeb tu domā, ka Siguldas infrastruktūru uztur lapu vērotāji?
A man piemēram, slēpotāji pajāt. Ko nu? Profesionālu slēpotāju Latvijā nez vai ir vairāk kā to pašu kamaniņbraucēju. Savukārt, slēpotājus - prieka pēc salīdzināt ar profiem, ir tas pats, kas pielīdzināt bērnus, kas brauc ar ragaviņām skeletonam, kamanām vai bobiem. Jums abiem ar Nameju derētu iedzert kādu nomierinošu tējiņu un izgulēt pohas...
2. Es pārliecinu cilvēkus algot IT darbiniekus LV, nevis kaut kur citur.
3. Es audzinu trīs bērnus.
4. Ar savu algu, kur es te tēreju, ražoju vēl pāris darba vietas.
Tā kā jaunais cilvēk, pabeidz skolu un tad sāc komandēt citus, ko tiem darīt. Aizej gultu saklāt sākumā.
visa pasaule tak zin viņus zin un nes Latvijas vārdu