Bendika par treniņiem Itālijā, sponsoriem, pārtrenēšanos un Patrijuka situāciju

Baiba Bendika šobrīd aizvada treniņnometni Ziemeļitālijā, Stelvio ledājā, kur sniegs ir visu gadu. Ceļš uz dienvidu zemi bija salīdzinoši mierīgs. "Bez problēmām aizbraucām ar savu auto, un Čehijā palikām pa nakti viesnīcā. Pases pārbaudīja vienīgi uz Polijas/Čehijas robežas, bet viss pārējais bija bez jebkādām kontrolēm," salīdzinoši mierīgo ceļu līdz Itālijai atklāj Bendika.

"Pa viesnīcu ir jāstaigā maskās un arī ēst jāiet ar masku. Visur ir salikti dezinfekcijas līdzekļi. Tā ir vienīgā izmaiņa." Viesnīcā par spīti pandēmijai dzīvo diezgan daudz cilvēku. "Salīdzinot ar pagājušo gadu, varbūt ir par 10% mazāk cilvēku, tomēr viss ir salīdzinoši pilns. Viesnīcā pārsvarā dzīvo itāliešu kalnu slēpotāji - gan pieaugušie, gan jaunieši."

"Augšā trasē uzturas Itālijas distanču slēpošanas izlase, tur arī ir snovborda un kalnu slēpošanas izlases. Viņiem ir atsevišķi visai izlasei rezervēta viesnīca, kas atrodas pašā augšā. Mēs dzīvojam 2760 metrus virs jūras līmeņa, bet viņi dzīvo 3100 metrus augstu. Itālieši dzīvo tik augstu, lai nebūtu jāizmanto pacēlāji un varētu uzreiz doties uz trasi, tādējādi samazinot risku saslimt," itāliešu sportistu piesardzību atzīmē biatloniste.

"Pirmajā nedēļā no rītiem bija nelieli mīnusi, bet tagad paliek siltāks un pēc desmitiem sniegs sāk laisties nedaudz vaļā." Lai gan ārā nav diez ko silts, Bendika slēpošanas treniņus mēdz aizvadīt īsajā krekliņā. "Tomēr var just, ka tā ir vasaras saule. Ja nav vēja, var trenēties vasaras kreklā, bet ir jāuzmanās no saules. Vislabāk ir uzsmērēt aizsargkrēmu, un āda iedeg diezgan ātri."

"Nav daudz vietu Eiropā, kur tik vēlu var slēpot pa tādu sniegu. Šogad varbūt sniega ir nedaudz mazāk. Ja pagājušogad trase pie viesnīcas bija 2600 metros, tad tagad ir par maz sniega, lai tur uztaisītu trasi. Tagad ir jāslēpo augšā, un, ja uzvestu augšā, būtu grūti pateikt, kas šobrīd ir par gadalaiku," ziemīgos laikapstākļus izceļ Bendika.

Daļa treniņu notiek 1200/1400 metru virs jūras līmeņa, kas ir apmēram 40 minūšu braucienā no viesnīcas. Tur Bendika izmanto gan rollertrasi un šautuvi, gan trenažieru zāli. Jāatzīmē, ka tieši lejā tiek veikti visi intensīvie darbi. "Augšā ir krietni grūtāk trenēties - sliktāk atjaunojies un sliktāk izgulies. Šogad jau ir piektā vasara, kad šeit aizvadu nometni. Tagad ar mums kopā ir lietuvietis Toms Kaukēns, un viņam iet daudz grūtāk, jo es esmu jau nedaudz pieradusi. Tas nav viegls process - trenēties tik augstu."

"Pirmajā vasarā nometni aizvadījām salīdzinoši prātīgi, un likās, ka tik prātīgi varbūt nevajadzēja," piesardzību augstkalnē atzīmē biatloniste. "Ir daži principi, kuri šeit ir jāievēro. Piemēram, darot intensīvu darbu lejā, ir vēl kādu stundu tur jāpavada, lai atjaunotos, bet otrā gada nometnē domājām, ko šeit nīksim - labāk uzreiz brauksim augšā un paēdisim, pagulēsim un atpūtīsimies. Tā bija pirmā reize, kad kārtīgi pārtrenējāmies. Pēc tam vajadzēja vismaz mēnesi, lai tiktu atpakaļ un atdzīvotos. Augstkalnē ir rūpīgi jāseko līdzi pašsajūtai."

"Varbūt pēc sezonas nesanāca aizbraukt atslēpoties vai kādā atpūtā. Lai to kompensētu, mājās trīs nedēļas nodzīvoju augstkalnes teltī. Tagad, kad 15. jūnijā varējām braukt [uz Itāliju], tas bija ļoti labs risinājums. Nācās pieskaņoties dažām niansēm, bet visi darbi tagad ir izdarīti," Bendika norāda uz to, ka pandēmija treniņplānu nav būtiski izmainījusi.

Kopā ar Baibu Bendiku un Ilmāru Brici trenējas viens no labākajiem lietuviešu biatlonistiem Toms Kaukēns, kurš 2018. gadā Phjončanas olimpiskajās spēlēs sprintā izcīnīja 17. vietu, bet pēc tam iedzīšanā spēja pakāpties četras pozīcijas augstāk. "Pirms Soču olimpiskajām spēlēm Ilmārs vairākus gadus bija Toma treneris. Varbūt pēdējos gados viņa rezultāti nav bijuši tik labi, un viņš saprata, ka pirms nākamās olimpiādes vēlas strādāt pēc Ilmāra sistēmas, lai censtos atgriezties iepriekšējā līmenī."

Kādu brīdi kopā ar Bendiku trenējās arī Aleksandrs Patrijuks, tomēr latviešu biatlonistam bija jāatgriežas izlases trenera Māra Čakara nometnē. "Armijas klubam ir noteikums, ka viņiem ir norīkojumi uz atsevišķām nometnēm. Tā kā viņi visi ir armijas komandā, viņiem ir jābūt vietās, kur ir norīkota komanda. Komandas galvenais treneris ir Māris Čakars. Cerams, ka no jūlija Aleksandrs varēs mums pievienoties un sākt strādāt pēc individuālā plāna. Jau no ziemas vidus viņš trenējas pēc Ilmāra plāna, tomēr šobrīd viņš atrodas citā vietā," nelielo nesaprašanos izskaidro Bendika.

"Tepat kopā ar mums arī ir kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms. Viņš līdz šim bija izmantojis augstkalni līdz 2300 metriem virs jūras līmeņa, bet šogad izlēma pamēģināt 2700 metrus. Uz šejieni atbraucām kopīgi. Loģistiski tas ir vieglāk, ja ir kāds kompānijā, kurš varbūt kādos treniņos var izpalīdzēt. Šobrīd atvērto valstu skaits ir ierobežots, kā arī tādā augstumā nav daudz viesnīcu. Šeit ir daudz iespēju trenēties gan ar šosejas, gan kalnu riteni."

Šogad pasaules čempionātā Antholcā Bendika izcīnīja devīto vietu, paliekot vienu soli no Latvijas Olimpiskās vienības A sastāva, tomēr viņa ārpus kārtas tika iekļauta A sastāvā. "Protams, patīkami, ka LOV novērtēja manus sasniegumus. Man nav 100% A sastāvs un ir nedaudz žēl, ka pasaules čempionātā mazliet pietrūka līdz astotajai vietai," teic biatloniste. Šobrīd ekonomika ir diezgan smagi cietusi, tomēr Bendikas sponsoru situāciju tas nav ievērojami mainījis. "Nekas īsti nav mainījies. Pārsvarā visi atbalstītāji atbalsta ar saviem produktiem. Finansiāli principā mani atbalsta Pārgaujas novads, bet tādā ziņā prieks, ka neviens no pašreizējiem sponsoriem, kas atbalsta ar savu produkciju, nav atteicies."