Volfa: "Kad ir pieredzēts šķietami nereālais, liekas reāli, ka tas var atkārtoties"

"Būšu atklāta, šobrīd ir nedaudz sliktāk ar gatavību startam," trešdienas vakarā sacīja Estere Volfa. "Sakrājies nogurums, veselība ir sašķobījusies. Ceru, ka būšu uz strīpas un viss būs kārtība, vēl diena, ko atkopties pirms starta Igaunijā."

20 gadus vecajai Volfai šī sezona jau šobrīd izvērsusies gara un notikumiem bagāta, bet vēl priekšā divi Pasaules kausa posmi Igaunijā un Norvēģijā. Viņa sezonu sāka Pasaules kausa līmenī, tad patraucēja slimība, kam sekoja atgriešanās junioru līmenī IBU posmā Madonā, panākumi EČ junioriem, dalība olimpiskajās spēlēs un pēc tam kopā ar Latvijas biatlona izlasi iespaidīgi panākumi PČ junioriem.

"Vislielāko spēku prasīja ceļošana no sacensībām uz sacensībām. Turklāt pa vidu ceļam un sacensībām jau vēl jāatrod laiks treniņiem, lai saglabātu sportisko formu, kas pēc katrām sacensībām atkal krītas. Katras sacensības prasa daudz, it īpaši jau tagad pasaules čempionāts junioriem," skaidroja Estere.

"Es izceļu junioru PČ Vācijā, jo tur bija ļoti sarežģīti apstākļi. Karsts un visai mīksta trase. Tā nesaudzēja tā kā Pasaules kausa posmos. Arī organizatoriskais līmenis bija citāds, bija jūtams, ka junioros viņi nevar nodrošināt tādus pašus apstākļus kā katru dienu. Piemēram, PČ junioriem stafete bija ļoti sarežģīta, tur sniegs bija pāri zābakiem, virs potītēm. Tas viss prasa daudz enerģijas," sacīja Volfa.

Fiziskais nogurums gan ir tikai viens aspekts. Psiholoģiskais nogurums jau ir kas cits, un Volfa atzina, ka tikai tagad pirmoreiz tā īsti izprot, cik ļoti svarīgs ir arī tas: "Emocijas man uz augsta viļņa bija jau principā kopš olimpisko spēļu sākuma. Tagad pagājis pilns mēnesis, kura laikā patiešām biju uz tāda kā emociju viļņa. Olimpiskajās spēlēs gan tas bija nedaudz citādi, jo tur sacensības ir ar 1-2 dienu pārtraukumiem, bet, protams, arī tur bija daudz emociju. Es to izjutu pirmoreiz savā karjerā, ka emocijas un pārdzīvojumi par startiem var paņemt tik daudz enerģijas."

Pārdzīvojumi gan lielākoties bija pozitīvi, līdzīgi kā sasniegtie rezultāti. Divas uzvaras Madonas IBU kausa posmā, Eiropas čempiones tituls junioriem, 11. vieta iedzīšanā olimpiskajās spēlēs un tad divi pasaules čempiones tituli junioros (stafetē un individuāli sprintā).

"Jāsecina, ka jā, izdevās tikt galā ar nogurumu un emocijām. Bija labākas dienas, bija sliktākas, bet pārsvarā izdevās atkopties," sacīja Volfa. "Pirms PČ junioriem nejutos ideāli, izlaidu treniņus pirms sacensībām, un uz pirmo startu gāju ar šaubām, kas nu sanāks. Bet pēc tam sanāca izskriet visu, kas manī bija iekrājies, spēju izlikt visus savus spēkus, un tas atnesa patīkamus rezultātus."

Junioru PČ Latvijai beidzās ar vēsturisku panākumu, kam iepriekš nebija izdevies nonākt vispār tuvumā, līdz ar to var objektīvi apšaubīt, vai to vispār vēl kādreiz izdosies atkārtot - pabeigt sacensības medaļu kopvērtējuma galvgalī. Latvija izcīnīja trīs zeltus, trīs sudrabus un vienu bronzu, pārspējot gan Norvēģiju, gan Franciju, gan Vāciju, gan Itāliju, gan Austriju, gan Zviedriju u.c. Volfa ieguva trīs PČ junioru medaļas - zeltu sprintā, sudrabu masu startā un zeltu jauktajā stafetē kopā ar Matīsu Meirānu, Rihardu Lozberu un Elzu Bleideli.

Volfa skaidroja, ka, ņemot vērā, kā bija iegrozījusies līdzšinējā sezonas gaita, mērķi pirms pasaules čempionāta bija augsti, taču ne tik pārdroši augsti kā sanāca beigās: "Bija tāda sajūta, ka varu izcīnīt kādu medaļu un ka gribu izcīnīt kādu medaļu. Par to biju domājusi, un tāds mērķis bija. Bet ka būs uzreiz trīs medaļas - nu nē, tādu ekspektāciju nebija. Bija gan sava veida spiediens, ka tagad ir mans pēdējais gads junioros un tagad ir labi apstākļi, lai paveiktu kaut ko paliekošu, tad nu gāju uz startiem ar apziņu, ka medaļa ir reāls mērķis. Objektīvi sapratu, ka fiziski esmu stipra, ka trasē pat ar vairākiem soda apļiem spēju atvinnēt. Pirmajā dienā gan tas neizdevās, tur bija par daudz soda minūšu, bet pēc tam sprintā, kur ir soda apļi, nevis minūtes, tas gan izdevās. Izliku trasē visu, ko varēju, pašai bija pārsteigums, ka slēpošanā man bija tik liels handikaps pār konkurentēm."

Papildinot Latvijas biatlona vēsturi ar lietām, kas līdz šim nekad nebija notikušas, Latvijas juniori Vācijā izcīnīja zeltu arī jauktajā stafetē, disciplīnā, kur Latvija PČ junioriem iepriekš nekad nebija ieguvusi augstāku vietu par 14. pozīciju.

"Zin kā, bija tā, ka es dzīvoju istabiņā kopā ar Elzu (Bleideli), mums pirms tam bija neveiksmīgas individuālās sacensības, tad nu mēs sēdējām un runājāmies. Uzreiz paskatījāmies, ka nākamā būs stafete, un zinājām, ka būs ļoti interesanti," atminējās Volfa. "Protams, negaidījām, ka būs pirmā vieta, taču zinājām, ka ar šādu sastāvu par medaļām varam pacīnīties. Beigās sanāca maksimums. Bija milzīgs prieks gan par sasniegumu, gan par veidu, kā to guvām, jo mēs visi izdarījām savu maksimumu, iztikām bez soda apļiem, visiem bija ātrs slēpojums. Tas bija tik patīkami, ka pilnīgi visi reize priecīgi - mēs, treneri, visi pārējie. Tas radīja ļoti gaišu gaisotni, patiešām izbaudīju to. Šāda saliedētība man radīja ļoti mīļu momentu. Vai spilgtāko šosezon? Grūti tā salīdzināt, jo tas notika nesen un tādēļ šobrīd ir spilgtākā atmiņā. Man arī Madonas posms paliks atmiņā kā ļoti patīkams brīdis, bet, protams, olimpiskās spēlēs noteikti vērtēšu augstāk sportiskā līmeņa dēļ."

Volfa startēja stafetē arī olimpiskajās spēlēs, kur sekmīgi veica savu pirmo posmu sieviešu sacensībās, atrodoties starp vadošajām sportistēm, kamēr Baiba Bendika nākamajā posmā spēra vēl soli tālāk un stafetes kociņu nodeva kā pirmā. Atkārtojoties - jau atkal brīdis, kas Latvijas biatlonā pieredzēts pirmoreiz, tiesa, šoreiz jāprecizē, ka sieviešu konkurencē, jo vīriešu stafetē Latvija olimpiskajās spēlēs jau bijusi vadībā - 1998. gadā Nagano Latviju uz brīdi vadībā izvirzīja Ilmārs Bricis.

"Es to brīdi atminos šādi: biju pabeigusi savu stafetes posmu, aizgāju uz interviju, biju tikko to pabeigusi un sāku meklēt, kur varu redzēt rezultātos, lai redzētu, kā tad Baibai iet," atcerējās Volfa. "Skatījos, ka tieši tobrīd viņa iet augšā kalnā un aiziet visām priekšā. Tobrīd sev teicu: nu nē, šis nu nav gan reāli. Tā bija sensācija, kaut kas tāds, kas iepriekš nekad nav noticis. Gribētos, lai šādu brīžu mums ir vairāk, un tagad, kad tāds šķietami nereāls brīdis jau ir pieredzēts, liekas reāli, ka tas var atkārtoties. Īstenībā arī pāru stafetē mēs tagad varam izlikt ļoti stipru sastāvu, Otepē tieši to arī plānojam darīt, domāju, ka varam reāli pacīnīties par augstām vietām."

Tāpat Estere šosezon savā rēķinā ierakstīja Kristāla globusu junioru PK kopvērtējumā. Viņa atminējās, ka janvārī vēl bija diskusija, vai vispār doties uz Madonas posmu, lai startētu junioru konkurencē, vai varbūt tomēr palikt PK līmenī.

"Beigās tomēr izdarījām izvēli, kas šobrīd pierādījās, ka pareizā. Ja nebūtu startējusi Madonā, tad arī PK globusa man nebūtu," viņa smaidīja. "Bet reizē Madonas posms man arī deva pārliecību, ap to laiku sanāca uzlabot šaušanas precizitāti. Ļoti labi gan jutos arī jau sezonas sākumā, taču pēc PK pirmā posma slimība man iespaidoja turpinājumu. Starti junioros arī ir vērtīga pieredze no tāda aspekta, ka tajos ir lielāks spiediens, jo cīnies par medaļām, nevis vienkārši pēc iespējas labākām vietām. Tas ir nedaudz citādi. Mentāli jātrenējas un jānoskaņojas. Piemēram, kad ienāc šautuvē kā pirmā vai otrā masu startā uz pēdējo šaušanu, tad saproti, ka šis brīdis tagad visu izšķirs."

Volfa gan uzsvēra, ka par saviem gūtajiem panākumiem cenšas pagaidām nedomāt un dzīvot tagadnē, koncentrējoties uz nākamajiem startiem. Taču, runājot par izcīnītajām junioru medaļām un augstajām PK un OS vietām, vienu gan viņa uzsvēra ļoti - trenera Ilmāra Briča lomu.

"Viņa paveiktais darbs ir neaprakstāms. Viņš ir tik daudz nācis man pretim, devis tik daudz, neko negaidot atpakaļ," sacīja Volfa. "Šogad to apstākļu dēļ bija grūti, bija jāpiesaista ukraiņu šaušanas treneris. Tāpat arī mamma palīdzēja man un Elzai, kad neviens cits nevarēja. Tāpēc gribu uzsvērt, ka bez Ilmāra Briča palīdzības man šādu rezultātu nebūtu, bez viņa neko tādu nevarētu paveikt. Es pilnībā uzticos viņam, ļoti priecājos, ka mums izveidojusies šāda sadarbība, kuras rezultāti sāk parādīties."