Rastorgujevs: "Jāstrādā dubultā, jo sezonas mērķi nav sasniegti"

Andrejs Rastorgujevs atzīst, ka pēc Eiropas čempionāta brīva laika viņa vispār nav bijis, jo vēl nav izdevies tikt skaidrībā ar šautenes laidi. "Pie laides vēl daudz jāstrādā, tādēļ pusi dienas veltīju tai, bet vakarā dodos uz treniņu, slēpojot mākslīgajā apgaismojumā. Vecā laide ir kaut kas līdzīgs jaunajai, salūzušajai, jo abas gatavotas pie viena meistara, tomēr šis tas ir jāpārtaisa. Problēma jau ir tā, ka mums vienkārši nav tādu meistaru. Norvēģijā viņiem viss uzreiz ir uz vietas, bet mums Alūksnē reti kurš nodarbojās ar tik smalkām lietām, visi galvenokārt štancē galdus vai solus. Tādēļ ne visi grib ar to noņemties, jo tas aizņem daudz laika. Ir detaļas, kuras nākas vairākkārt pārtaisīt, lai būtu tieši tādas, kādas ir vajadzīgas."

Biatlonists norāda, ka šis tik un tā būs pagaidu variants, lai nostartētu sezonas beigās, bet nākotnē obligāti būs jāpērk jauna šautene. Turklāt uzreiz divas, lai vairs nekad nenotiktu tā, kā Eiropas čempionātā, kad pēc kritiena ne tikai beidzās konkrētās sacensības, bet bija apdraudēta dalība visā čempionātā un sezonas atlikušajā daļā. Jau tagad no Latvijas Biatlona federācijas esot dabūta laide, kura būs rezervē sezonas atlikušajai daļai.

"Ar veco laidi arī esmu kritis un arī tā ir labota. Turklāt arī toreiz kritienu piedzīvoju Eiropas čempionātā tieši 20 km distancē. Taču toreiz tas notika neilgi pirms finiša - trase bija ledaina un nepaņēmu pareizo trajektoriju. Šoreiz aizmugurē braucošais ukrainis vienkārši uztriecās man virsū, apgriezos pa 360 grādiem un kritu. Viss notika ļoti ātri. Viņam vajadzēja kaut kā noreaģēt vai vismaz uzbļaut, taču jāņem vērā, ka tajā distances daļā ātrums bija 50 km/h," atceras Rastorgujevs.

Andrejs ar salauzto laidi devies uz ceturto šautuvi, kur tiesneši viņam tomēr nav ļāvuši izmantot no igauņiem aizlienēto ieroci. "Godīgi sakot, es tik smalki nepārzinu noteikumus. Tobrīd vienkārši turpināju slēpot. Labi sapratu, ka rezerves laides mums nav, bet cerēju, ka varbūt kāda plinte palikusi trasē no meitenēm. Tad tikai vajadzētu ātri iziet šautenes kontroli. Tāpat iedomājos, ka varētu paņemt šauteni no citas izlases, taču māca šaubas, vai to atļaus. Kā redzams - neatļāva."

Runājot par līdzjutēju atbalstu Otepē, Andrejs jūtas aizkustināts un vēlreiz publiski vēlas paust pateicību. "Atbalsts bija nenormāls. Tik daudz cilvēku un tik daudz Latvijas karogu sacensībās redzēju pirmoreiz. Šķiet, ka bija ieradusies puse Alūksnes un pilsētā todien neviens uz darbu negāja. Par to bija milzīgs prieks, taču tagad ir sarūgtinājums, ka visi gaidīja, bet nesagaidīja... Neizdarīju to, ko vajadzēja. Tik skaļu atbalstu šautuvē arī piedzīvoju pirmoreiz, taču tas netraucēja koncentrēties. Līdzjutēji lieki nebļāva, laikam bija lieliski iemācījušies, kad drīkst un kad nedrīkst. Tas pat nedaudz izbrīnīja. Lai nu kā, tādas emocijas nekur citur dabūt nevar. Pirmoreiz tās bija tik spēcīgas. Tādēļ ir žēl, ka neattaisnoju viņu cerības."

Vaicāts par to, cik nesekmīgo šaušanu ietekmējusi ieroča maiņa un cik paša nestabilitāte, Rastorgujevs atbild: "Pirmkārt, Otepē bija ļoti stiprs vējš, taču tāds tas bija visiem. Otrkārt, jaunā laide. Bet, treškārt, veselība. Pēc Eiropas čempionāta biju aizbraucis uz pārbaudēm un atklājās, ka man ir iekaisis sejas nervs. Dienu pirms sacensībām jutu spiedienu pieres vidū, bija arī temperatūra un jutos miegains, taču otrā rītā temperatūras vairs nebija, tādēļ izgāju uz starta. Bija arī iekaisušas mandeles, taču pēc deguna dobuma apskates nekas netika atklāts. Visbeidzot, vizītē pie neirologa atklājās, ka man ir nerva iekaisums, kā dēļ puse pieres kļuvusi nejūtīga."

"Kā tas viss sācies, grūti pateikt. Viennozīmīgi no kāda vīrusa, turklāt Otepē bija stiprs vējš. Puse pieres bija nejūtīga un jutu spiedienu pieres vidū. Nesapratu, kas ar mani notiek, bet tobrīd tam pat nepievērsu lielu uzmanību, jo tāpat pietika problēmu - bija jādomā, kā sagatavot veco laidi sacensībām. Iespējams, ka saknes šai kaitei meklējamas jau tobrīd, kad saslimu sezonas sākumā. To nav iespējams precīzi noteikt. Ārsts jau teica - pasarg Dievs, ja tas ir hroniski, jo tad puse sejas var palikt nejūtīga. Tagad cenšos apsegt seju. It kā jau nedrīkstu pat iziet aukstumā, bet man taču jātrenējas, kā gan lai es to nedaru? Katrā ziņā tas ir nopietni. Varbūt iekaisums man bija jau iepriekš, tikai nebija tik liels kairinājums," prāto Andrejs.

Runājot par šo sezonu kopumā, biatlonists piekrīt, ka pauze ap Jauno gadu bijusi ļoti nepieciešama. "Sezonas plāns jau pašā sākumā aizgāja greizi, jo pirmajās sacensībās netiku uz starta. Tas ietekmēja ne tikai fiziski, bet arī morāli. Vēl īsti neizveseļojies ar vienu kļūdu šaušanā sprintā ieguvu 13. vietu, kas apliecina, ka sezonai biju labi sagatavojies. Pēc pagājušā gada pēdējā posma Pokļukā bija grūti atiet, tomēr tas izdevās."

Rastorgujevs neslēpj, ka slēpju servisa ziņā, salīdzinot ar pagājušo sezonu, esot sperts krietns solis atpakaļ. "Pērn skaitīju, cik reizes slēpes neslīdēja, bet šosezon skaitu tās reizes, cik slēpes ir labi slīdējušas. No kādiem 20 mačiem šajā sezonā pietiks ar rokas pirkstiem, lai saskaitītu tās reizes, kad slēpes ir slīdējušas labi, tāpēc solis atpakaļ ir diezgan liels. Viens cilvēks nespēj tikt galā ar tādu darba apjomu, lai cik arī ļoti censtos. Viss attīstās un iet uz priekšu, vienatnē šo darbu nav iespējams veikt fiziski. Eiropas čempionātā labi slīdēja iedzīšanā, bet sprintā uz slēpēm pamatīgi "ielidojām". Tikmēr 20 km distancē slēpes sāka stāties distances otrajā pusē. Ja vēl nesašauj, tad vispār esi tālu no līderiem."

Līdz pasaules čempionātam Somijas pilsētā Kontiolahti atlicis aptuveni mēnesis. Nav šaubu, ka tieši Kontiolahti būs Andrejam svarīgākās sacensības šajā sezonā. Ko līdz tam būtu jāpaveic? "Pirmkārt, līdz nākamajam Pasaules kausa posmam Oslo jāsaved kārtībā laide, jo pēc tam vairs nebūs laika. Strādājam pie šaušanas, tehnikas un fiziskās kondīcijas. Nav variantu - tagad jāstrādā dubultā, jo mērķi, uz kuriem šosezon ejam, nav sasniegti," secina Rastorgujevs.