Čakars: Zelta kalni nav plānoti!
Jau pavisam drīz Esterzundas pilsētā Zviedrijā sāksies gada nozīmīgākais notikums biatlonā – pasaules čempionāts. Īsi pirms šīm svarīgajām sacensībām savos iespaidos par gatavošanos, mērķiem un nākotnes plāniem dalās Latvijas sieviešu izlases galvenais treneris Māris Čakars.
Pašlaik aizvadāt pēdējo sagatavošanās posmu pirms starta pasaules čempionātā. Laika apstākļi Latvijā noteikti neiepriecināja...
Jā, paskatoties ārā pa logu, nekāda priecīga aina nav. Jau divas sezonas nebijām gatavojušies mājās, šogad cerējām uz daudz labāku ziemu un ieplānojām pirms čempionāta doties uz Latviju. Tomēr laika apstākļi pievīla. Šodien [saruna notika trešdien – aut.] dosimies uz Igaunijas pilsētu Otepi, bet tur varēsim trenēties tikai dažas dienas, jo šeit paredzētas citas sacensības. Pēc tam nāksies meklēt jaunu variantu, jo pasaules čempionāts tomēr paliek pasaules čempionāts - tam pienācīgi jāsagatavojas.
Madara startējusi tiešām labi, taču šaušanu, protams, vēlētos labāku. Atsevišķās sacensībās sevi apliecinājusi arī Gerda. Līga Glāzerei pavisam nedaudz pietrūka, lai kvalificētos pasaules kausa sacensībām. Žanna Juškāne savu svarīgāko uzdevumu izpildīja, iekļaujoties noteiktajā laika limitā Eiropas kausa pirmajā posmā, tādējādi iegūstot tiesības startēt pasaules kausā. Situācija ir tāda, kādai tai aptuveni būtu jābūt. Nekādi zelta kalni no manas puses nav plānoti.
Cik daudz rezultātu izaugsmē gan Madarai, gan pārējām meitenēm dotu šaušanas trenera piesaiste? Vai ir padomā kādas konkrētas kandidatūras šim amatam nākotnē?
Ja mēs tiksim pie sava šaušanas trenera, tas noteikti būs liels progress. Šādā gadījumā es varēšu vairāk laika veltīt darbam citās sfērās. Tas būtu zelta variants. Nākamajai sezonai esmu atradis cilvēku, kurš varētu šos pienākumus veikt, taču šeit atduramies pret to pašu veco nelaimi – viņam būs jāmaksā nauda, turklāt ne maza.
Intervijā „Sporta studijai” Madara atzina, ka smagi trenēties, lai cīnītos par divdesmitajām vietām, viņai vairs neesot motivācijas. Cik daudz viņa atpaliek no vadošās elites?.
Jā, līdz 20. vietai esam iemācījušies nokļūt. Tālāk palikusi pati "spicīte" un tajā iekļūt ir ļoti grūti. Tas ir līdzīgi kā augstlēkšanā – līdz divu metru augstumam lec visi, bet lielākiem augstumiem nepieciešama meistarība, kas piemīt tikai pašai "spicītei". Šāda mērķa sasniegšanai nepieciešami jauni ieguldījumi. Mēs nevaram gribēt tā uzreiz aizbraukt uz sacensībām un fizkultūras skolotāja vadībā apskriet visas vadošās valstis. Tādi brīnumi nenotiek.
Kā esat apmierināts komandas jaunākās dalībnieces Žannas Juškānes progresu. Kāds ir viņas potenciāls biatlonā?
Līdz pasaules jauniešu un junioru čempionātam biju ļoti apmierināts ar viņas sniegumu. Pats čempionāts Žannai neizdevās. Viņai šajā sezonā nākas izturēt ļoti lielu psiholoģisko slodzi, jo katrs starts ir atbildīgs un jāaprod ar sajūtu, ka visu laiku "esi uz ekrāna". Nākamgad viņa būs pavisam cita sportiste.
Šosezon Latvija atkal varēs pieteikt savu sieviešu stafetes komandu. Vai izmantosiet šo iespēju pasaules čempionātā?
Stafetē noteikti piedalīsimies.
Stafete acīmredzot būs vienīgā distance, kurā piedalīsies Juškāne
Domāju, ka Žanna piedalīsies arī sprinta distancē, bet par to tiks vēl tiks lemts, tuvojoties pasaules čempionātam.
Vai varētu izskaidrot kāda situācija patlaban ir ar bijušo distanču slēpotāju Natāliju Spaski – krievieti, par kuras iespējamo naturalizēšanu bija runāts iepriekšējā vasarā.
Patlaban sportiste atrodas Maskavā, un šis jautājums ir apstājies, jo man tīri fiziski nav laika tam pieķerties. Natālija būtu ļoti vajadzīga komandai, turklāt viņa pati ir izrādījusi vēlmi startēt Latvijas izlasē, sākusi mācīties latviešu valodu. Tomēr man diennaktī diemžēl ir tikai divdesmit četras stundas laika, nevis vairāk. Pilsonības piešķiršana Spaskai ir jautājums, kas jārisina augstākajās instancēs. Varu teikt tikai vienu – ja gribam uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm kārtīgu biatlona komandu, mums šo sportisti obligāti vajag.
Atgriežoties vēlreiz pie sagatavošanās posma. Vai finansiāli izdevīgāk nebūtu to veikt kopā ar vīriešu izlasi?
Grūti spriest. Tas jau ir jautājums biatlona federācijai. Domāju, ka šāds variants būtu lētāks, taču vai no tā uzlabotos pats sagatavošanās process – nezinu.
Latvijas Biatlona federācija uzrakstīja iesniegumu starptautiskajai federācijai, lai tiktu piešķirta papildus starta vieta vīriešu izlasei, pamatojot to ar slimībām, kas liegušas sasniegt attiecīgus rezultātus. Šī prasība tika izpildīta. Vai nelūdzāt ko līdzīgu arī sieviešu izlasei?
Ja mūsu federācija šādu soli uzskatītu par vajadzīgu, tad iespējams tas tiktu darīts. Pats neko lūdzis neesmu.
Vai mūsu federācijas atbalstu sieviešu izlasei uzskatāt par pietiekamu?
Uz šo jautājumu varu atbildēt šādi: mēs sākām Latvijā izveidot sieviešu biatlonu, pēc tam, parādījās rezultāti, bet lai rezultātus uzlabotu, nepieciešami finansiālie līdzekļi. Nevienam jau nepatīk šajos līdzekļos papildus dalīties. Nākamais. Federācijā ir cilvēki, kuri sieviešu biatlonu var pieņemt, tāpat ir arī cilvēki, kuriem tas nav vajadzīgs. Par to jums vajadzētu parunāt ar pašiem valdes locekļiem. Mēs strādājam, darām savu darbu un sezonas laikā nav īpaši daudz laika domāt par to, ar ko nodarbojas federācija. Varu vien piebilst, ka atbalsts vienmēr varētu būt lielāks.
Nobeigumā – vēl par pasaules čempionātu. Kuru valstu komandas jau bez tradicionālajām favorītēm varētu iejaukties cīņā par medaļām un sagādāt kādu pārsteigumu?
Domāju, ka savu vārdu vēl nav teikusi Ukraina. Tāpat spēcīga komanda varētu būt kanādiešiem, kuri dzīvos Vankūveras olimpisko spēļu gaidās. Abas šīs valstis varētu "izšaut".
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]