PK slēpošanā 3.vietu ieguvušais skots E.Jangs savulaik zaudēja mūsējiem

Skotijā dzimušais un augušais, bet pēdējos pāris gadus Norvēģijā dzīvojošais un trenējošais slēpotājs Endrjū Jangs pagājušo sestdien paveica ko ļoti nozīmīgu, apsteidzot visus pašu lielāki slēpošanas valstu – Norvēģijas, Zviedrijas, Krievijas – pārstāvjus un piekāpjoties tikai itālim Federiko Pelegrīnī un amerikānim Saimonam Hamiltonam, izcīnīja trešo vietu – pirmo godalgu savā karjerā un arī Lielbritānijas vēsturē. Neskaitot 13.decembrī Davosā izcīnīto 9.vietu, līdz šim skota labākie rezultāti bija 2014./2015.g. sezonā iegūtā 15. un 20.vieta un 2013./2014.g. sezonā iegūtā 23. un 29.vieta. Šīs četras reizes ir bijušas vienīgās, kad viņš ne tikai ticis pie punktiem jeb trīsdesmitniekā, bet arī četrdesmitniekā.

Debija PK sprintā Jangam sanāca tāda pati kā Arvim Liepiņam, ne vietu ziņā, (Arvis palika stabili pēdējais, bet skots apsteidza trīs – aut.piez.) bet attiecībā uz uzrādīto rezultātu, t.i., iegūtajiem FIS punktiem (abiem 160). Vienīgi skots debijas reizē, kas notika 2008.gada decembrī, bija trīs gadus jaunāks – tikai sešpadsmit gadīgs. 2009.gada pasaules čempionātā Liberecā (Čehija) sprintā klasikā Jangs kvalifikācijas uzvarētājam Juhanam Čelstadam zaudēja 32,84 sekundes un bija aiz visiem mūsējiem. Jānis Paipals viņu apsteidza par 14, Aigars Kalnups par 12, bet Arvis Liepiņš par 3 sekundēm (arī biatlonists Oļegs Maļuhins toreiz startēja un bija otrais no Latvijas pārstāvjiem, skotu slēpotāju apsteidzot par 12,5 sekundēm – aut.piez.). Kāds domās, varbūt Jangs toreiz nokrita, varbūt vēl kas cits atgadījās. Nē, nekas tāds nenotika, vienkārši toreiz viņš bija tādā līmenī, ko apliecina arī dažu nākamo gadu rezultāti.

Nākošajā gadā (2010.) Vācijā pasaules junioru čempionātā 1,3km sprintā Jangs jau sasparojās un par 6,4 un 6,7 sekundēm apsteidza Robertu Slotiņu un Arvi Liepiņu, taču tik un tā kāds no latviešiem spēja viņu pārspēt. Tas bija 50.vietu ieguvušais Rinalds Kostjukovs, kurš nosprintoja par 1,2 sekundēm ātrāk nekā viņa vienaudzis no Skotijas. Trīs nedēļas vēlāk Olimpiskajās spēlēs Vankūverā Endrjū 1,6km sprintā klasikā apsteidza divus konkurentus, no kuriem bija noslēdzošo 62.vietu ieguvušais Jānis Paipals, tādējādi revanšējoties gulbenietim par zaudējumu Liberecā. Nepalīdzēja arī raksta autora skaļais atbalsts trases malā, jo skots bija ātrāks par 2,3 sekundēm, tai pat laikā piekāpjoties kvalifikācijas uzvarētājam Panžinskim 27 sekundes. Toties atbalsts trases malā bija palīdzējis mūsējam 15km slidsolī, kur skots tika apsteigts par pusminūti. Ja atceramies Jāņa teikto, tad Vankūverā viņš nostartēja samērā slikti.

Pasaules čempionātā Oslo 2011.gadā 1,5km sprintā brīvajā stilā Endrjū Jangs tomēr apsteidza visus Latvijas pārstāvjus, bet piekāpās abiem lietuviešiem Modestam Vaičulim (57vieta) un Aleksejam Novoseļskim (60.vieta), iegūdams 61.vietu (+17,25 s). Tajā laikā viņš jau dzīvoja un trenējās Norvēģijā, tā kā var teikt, ka startēja “mājās”. R.Kostjukovs ar Juri Damškalnu skotam bija vistuvāk – četras un septiņas vietas aizmugurē, zaudējot attiecīgi 4,1 un 4,8 sekundes. Taču tas nenozīmē, ka, sākot ar 2011.gadu, Jangs mums aizgāja priekšā un nebija pārspējams. Tajā pašā gadā Pasaules kausa posmā Otepē (Igaunija) 1,4km sprintā klasiskajā stilā Endrjū nedaudz, bet bija lēnāks par abiem latviešiem – Rinaldu Kostjukovu un Arvi Liepiņu, kuri, neparādot savu labāko sniegumu, Lielbritānijas pārstāvi bija apsteiguši par 1,2 un 0,5 sekundēm. Visi trīs palika aiz septiņdesmitnieka, nopelnot pāri par 130 FIS punktiem. Nedēļu vēlāk turpat Otepē Pasaules junioru čempionātā skiatlonā Jangs gandrīz četras minūtes bija lēnāks nekā 52.vietu ieguvušais latvietis Mārcis Jakovičs. “Pa mici” no madonieša Jangs būtu dabūjis arī 10km slidsolī un, iespējams, no cita madonieša Kostjukova arī sprintā, bet skots neizgāja uz startu ne vienā, ne otrā (rakstā pamatā tiek salīdzināti rezultāti sprintā, bet Jangs arī distancē, kaut ne tik augstus, tomēr pieklājīgus rezultātus ir uzrādījis ar tikšanu piecdesmitniekā un ap 50-60 vai pat labāku FIS punktu nopelnīšanu – aut.piez.).

Līdz nākamajai tikšanās reizei sprintā ar kādu no Latvijas pārstāvjiem, ar ko Endrjū bija iepriekš sacenties no 2009.-2011.gadam, bija jāpagaida ilgāks laiks – divi gadi (distancē pa to laiku viņš pāris reizes salīdzinoši ar nelielu pārsvaru apsteidza dažus labākos mūsējos FIS sacensībās Somijā, bet 2012.gada janvārī Norvēģijā FIS junioru sprintā slidsolī par 18,5 sekundēm bija ātrāks nekā divus gadus jaunākais Arnis Pētersons – aut.piez.). Šo divu gadu laikā Norvēģijā pavadītais laiks Jangam likumsakarīgi ļāva progresēt un satrenēties tā, ka 2013.gadā Pasaules junioru čempionātā Čehijā U23 grupā 1,6km sprintā brīvajā stilā viņš nosprintoja jau par 13,25 sekundēm ātrāk nekā Arvis Liepiņš un iekļuva trīsdesmitniekā uz izslēgšanas braucieniem.

Mēnesi vēlāk pasaules čempionātā Valdifiemmi (Itālija) E.Jangs 1,5km klasiskā stila sprintā ierindojās tikai 45.vietā (+12,56 s), taču šim čempionātam ne visai labi sagatavojušos Latvijas pārstāvjus tik un tā pieveica jau ar vairāk nekā 20 sekunžu pārsvaru (ātrākais no mūsējiem trim – Kalnupa, Jāņa Puidas un Pāvela Ribakova – bija Pāvels, bet Liepiņš bija apsirdzis un nestartēja – aut.piez.). Šā paša gada pašās beigās nāca viņa pirmās divas reizes PK trīsdesmitniekā (abas reizes sprintā Šveicē). 2014.gada pirmajā pusē Jangs gan Pasaules kausa posmā Toblahā (Itālija), gan pēc tam Olimpiskajās spēlēs Sočos, gan arī PK posmā Lahti labi nostartējušo Arvi Liepiņu sprintā brīvajā stilā bija apsteidzis par 8,5 – 9 sekundēm, nopelnot Itālijā pat 39 FIS punktus, bet tik un tā netiekot ne tikai trīsdesmitniekā, bet arī četrdesmitniekā.

Šī gada pasaules čempionātā klasiskā stila sprintā Endrjū Jangs palika četrdesmitais (+9,87 s), bet pirms sešiem gadiem Liberecā viņu par 14 sekundēm “sakāvušajam” Jānim Paipalam skots šoreiz revanšējās pamatīgi, ar vairāk nekā divtik lielu pārsvaru – 32 sekundēm.

Decembra vidū Norvēģijā dzīvojošais skots pirmo reizi iekļuva PK sprinta pusfinālā, sasniedzot savu labāko rezultātu no visām disciplīnām – 9.vietu. Savukārt pagājušajā nedēļas nogalē Jangs jau kārtīgi “nodārdēja” kvalifikācijā, kad uzrādīja trešo laiku (+1,2 s). Viņš pirmo reizi spēja aizkļūt līdz finālam, kur nepalika statista lomā, bet, brauciena laikā pretendējot uz uzvaru, izcīnīja savai valstij vēsturisko pirmo godalgoto vietu. Kvalifikācijā viņš par 12 sekundēm bija ātrāks nekā 82.rezultātu no 90 dalībniekiem uzrādījušais Latvijas slēpotājs Indulis Bikše, kurš ar iegūtajiem 107 FIS punktiem sasniedza savu absolūti labāko rezultātu sprintā, atkārtojot A.Liepiņa 2014.gadā tur paveikto.

Skaidrs, ka, dzīvojot Skotijā, viņš ietu uz augšu, bet tik lielu progresu un tik augstus rezultātus Endrjū nesasniegtu. Taču tas ir piemērs, kā ar mērķtiecību un neatlaidību, smagu darbu, meklējot dažādus variantus, arī veiksmīgai apstākļu sagadīšanās piepalīdzot, pārstāvis no slēpošanas sabiedrībai zināmā mērā “eksotiskas” valsts var no pēdējām vietām ielauzties ne tikai trīsdesmitniekā, bet, kā mēs redzam, arī kāpt uz goda pjedestāla pasaules kausa posmā. Un tā nav nejauša sagadīšanās. Gan jau vēl dzirdēsim par šo skotu slēpotāju. Viņa tautietis un arī Norvēģijā dzīvojošais vārda brālis Endrjū Masgreivs šokēja slēpošana sabiedrību, mēnesi pirms Soču Olimpiskajām spēlēm uzvarot Norvēģijas čempionātā sprintā, kur bija pulcējies viss norvēģu sprinteru zieds ar Olimpisko un pasaules čempionu Ule Vigenu Hatestādu, kā arī pasaules kausa sprinta līderi Finu Hogenu Krogu priekšgalā (no šī “apkaunojuma” izspruka Peters Nortugs, kurš toreiz nepiedalījās – aut.piez.). Taču divus gadus vecākais Masgreivs nav sasniedzis tādus augstumus pasaules kausos kā nupat Jangs, jo divas reizes palikšana tūdaļ aiz labāko desmitnieka ir viņa labākais sasniegums.

Mūsu slēpotāji nav no cita materiāla veidoti. Savādāka ir sistēma, medicīna, treniņprocess u.c. lietas. Mūsu biatlonisti savulaik varēja sasniegt ļoti augstus rezultātus, tagad arī Andrejs Rastorgujevs var, tā kā nevajag mest plinti krūmos, ja arī vietas pagaidām ir pa beigu daļu. Ja jau E.Jangs, kurš jauniešu gados ne tuvu nebija nekāds dikti perspektīvais slēpotājs, varēja izsisties virsotnē, tad kāpēc lai to neizdarītu kāds no mūsējiem.