Latvijas Ziemas olimpiādē slēpošanas stafetēs jauni uzvarētāji

Vakar Siguldas sporta un aktīvās atpūtas centrā distanču slēpošanas trasē, kur, pateicoties saldējamajām iekārtām, vēl bija saglabājies sniegs, tika aizvadīta noslēdzošā trešā diena distanču slēpošanā Latvijas III Ziemas olimpiādē, dalībniekiem sacenšoties stafetēs. Organizatoriem bija jāpieliek lielas pūles, lai gandrīz plus desmit grādos varētu sagatavot sacensībām atbilstošu trasi. Komandu cīņas jeb stafetes allaž izsauc lielāko interesi, tāpēc svētdien arī bija visvairāk skatītāju no visām trim dienām kopumā.

Sievietēm bija grūtāk prognozēt godalgoto vietu ieguvējas, bet, ņemot vērā komandu sastāvus, kā jau tas tika teikts pirms stafetes sākuma, tomēr izteiktāks favorīšu statuss tika piedēvēts Cēsu novada komandai, kuras arī beigās izrādījās stiprākās. Interesanti, ka katrā no vadošajām trim komandām bija vismaz pa vienam vājajam posmam, kas no konkrētā etapa labākās atpalika ap vienu minūti vai vairāk, vai arī uzrādīja laiku ārpus labāko sešinieka, bet Rīgas komandai, kas bija līdzvērtīgāk nokomplektēta, taču kurai pietrūka tāda līmeņa līderes, kādas bija pirmajām trim, nācās palikt tūdaļ aiz goda pjedestāla, līdz medaļām pietrūkstot nepilnām 4 sekundēm.

Pirmajā posmā līderpozīcijas Siguldas novada komandai ar 5 sekunžu pārsvaru sarūpēja Laura Lapiņa, taču bija skaidrs, ka tā ir vienīgā reize šai komandai ne tikai līderpozīcijās, bet arī trijniekā. Beigās mājinieces finišēja priekš sevis diezgan labajā piektajā vietā. Tikmēr abas vadošās komandas Cēsu novads un Madonas novads pirmajā posmā bija ielikušas vājākās dalībnieces (attiecīgi E.Radziņa un K.Pitkeviča) un tāpēc pirmajā stafetes maiņā atradās attiecīgi 9. (+52 sekundes) un 7.vietā (+35 sekundes). Otrajā posmā Kitija Auziņa un Vineta Pētersone, kā jau to varēja gaidīt, savas komandas atkal izveda “ūdens virspusē”, madonietēm atrodoties vadībā, bet cēsniecēm kopā ar rīdziniecēm dalot otro vietu 14 sekundes aiz līderēm. Turpinājumā uzvarētāju noskaidrošanā svarīga loma bija tam, lai kāda pārstāve nenobrauktu lēni, un tādas bija Cēsu novads, kam trešajā posmā Gerda Krūmiņa, uzrādot absolūti labāko laiku (6:37), izvirzīja komandu vadībā, turklāt ar 50 sekunžu pārsvaru, kuru pēdējā posmā Nora Osīte noturēja. Cēsu novads tagad ir vienīgā komanda, kurai visās olimpiādēs stafetē ir izdevies iekļūt trijniekā, iepriekšējām divām brinzām tagad piepulcinot zeltu.

Pēc trešā posma, kuru veica Karīna Pētersone, madonietes vairs nevarēja cerēt uz uzvaru, taču uztraukumi par otrās vietas nosargāšanu arī īsti neradās, jo divu tuvāko sekotāju komandu pārstāvēm, kas atpalika virs 10 sekundēm, nevajadzēja “apdraudēt” Ievu Pūci, kura tad arī nosargāja otro pozīciju. Līdz ar to madonietes stafetē tika pie pirmās medaļas. Pēdējā posmā izšķīrās bronzas medaļu liktenis, par kuru cīnījās pirmajos trijos posmos trijniekā esošās rīdzinieces un Vecpiebalgas novada komanda, kurai ļoti labi trešo posmu veikusī Inga Paškvoska atkal deva cerības uz medaļu, jo līdz rīdziniecēm bija tikai 5 sekundes (pirmajā posmā Krista Razgale stafeti nodeva otrajā vietā, bet Monta Razgale pēc otrā posma bija atsviedusi savu komandu uz sesto vietu – aut.piez.). Pēdējā posmā Krista Krūmiņa tomēr bija nedaudz ātrāka nekā Inga Mauliņa, nodrošinot Vecpiebalgas novadam bronzu, kas bija pirmā medaļa ne tikai šajā olimpiādē, bet arī vispār. Neskatoties uz trešās vietas pazaudēšanu, Rīgas komandai, kuras sastāvā bija arī Ieva Mauliņa, Katrīna Pāvula un Paula Bergfelde, tas ir labākās vietas stafetē dāmām atkārtojums.

Vīriešiem etapa garums bija neierasti īss – 4,2km, un dažu komandu pārstāvju ierosinājums 1,4km apli veikt ceturto reizi, lai sanāktu 5,6km, neguva atsaucību. No vienas puses, tas neļāva izturīgākiem slēpotājiem iekrāt pārsvaru, jo temps bija augstāks kā parasti, bet, no otras puses, īsāka distance radīja līdzīgāku cīņu un lielāku intrigu. Vīriešiem medaļas izcīnīja tās trīs komandas, kuras, galvenokārt, tika pieskaitītas pie favorītkomandām., tiesa, pavisam maz (0,25 sekundes) līdz trijniekam pietrūka ceturtajā vietā palikušajiem vīriem no Alūksnes novada. Tāpat kā dāmām pirmo reizi trijniekā stafetēs iekļuva Madonas novads, turklāt izcīnot uzvaru un tuvāko konkurentu komandu apsteidzot par 32 sekundēm, kas, salīdzinot ar pagājušo olimpiādi, šķiet neliels pārsvars, bet, ņemot vērā vairāk nekā uz pusi īsāko distanci etapā un arī nākamo trīs vietu blīvumu, tomēr ir gana pārliecinošs. Raimo Vīgants pirmo posmu nodeva 4.vietā (+38 sekundes), bet tad pārējiem garām kā “stāvošiem” ar slidsoļa slēpēm aizstūmās Arvis Liepiņš, atvedot savai komandai vairāk nekā minūtes (1:13) pārsvaru. Pēdējos divos posmos konkurenti Jānim Baunim un Naurim Raizem pietuvojās, taču nevienu brīdi nebija šaubu par Madonas novada uzvaru.

Par galvenajiem favorītiem uzskatītie talsinieki, kas iepriekš stafetēs augstāk par 8.vietu nebija tikuši, izcīnīja sudrabu, un varēja justies samērā priecīgi. Lai arī var teikt, ka jaunākajam kurzemnieku dalībniekam Jānim Šņoriņam vajadzēja “atvest” lielāku pārsvaru nekā divas sekundes pār četrus gadus jaunāko Raimo Vīgantu, tomēr klasiskajā stilā, pamatā esot biatlonistam, to grūtāk izdarīt. Šoreiz nesanāca labi nobraukt Jurim Damškalnam, kurš savulaik arī klasikā ir varējis parādīt atzīstamus rezultātus. Juris pēc otrā posma, kas sastāva ziņā bija visspēcīgākais, atveda nedaudz vairāk par pusotras minūtes deficītu, komandai atrodoties piektajā vietā. Gints Lūsis trešajā etapā pacēla talsiniekus uz medaļu pozīcijām, nododot stafeti Kārlim Vanagam trešajā pozīcijā deviņas sekundes aiz Rīgas komandas, bet līdz madoniešiem bija minūte un trīs sekundes. Kārlis pēdējā posmā savu komandu aizveda līdz otrajai vietai.

Rīgas komanda, kuru pārstāvēja SS “Arkādija” slēpotāji un kurā trīs pārstāvji ir dzimuši un auguši Madonas novadā, bet vies pirmajā posmā bija ielikusi pēdējos četrus gadus aktīvi vairs netrenējušo Mārci Jakoviču, kurš atslēpoja tikai desmitais, bet Indulis Bikše otrajā posmā jau pietuvojās trijniekam, nododot stafeti Artūram Ivanovam 4.vietā, 4 sekundes aiz trešās un 7 sekundes aiz otrās vietas, bet līdz līderiem gan bija 1:20. Lai arī Indulis atguva sešas vietas, ko no viņa arī gaidīja, tomēr nevarētu teikt, ka Indulis savu posmu būtu ļoti labi nobraucis, jo, pirmkārt, Arvis viņu apsteidza vairāk nekā par pusminūti, un, otrkārt, 4 sekundes ātrāks bija arī alūksnietis Vladislavs Ņedaivodins. Trešajā posmā visus spēkus atdeva Artūrs Ivanovs, kurš pēdējā laikā pārgājis tikai uz sprintu, un pacēla komandu uz otro vietu. Tā kā Pavels Ribakovs ceturto posmu sāka 9 sekundes priekšā Kārlim Vanagam, bija skaidrs, ka talsinieks apsteigs šosezon aktīvi netrenējušos Pāvelu, bet otrās vietas pazaudēšana rīdziniekus neuztrauca, jo viņiem svarīgākais bija noturēties medaļās. To viņi arī izdarīja, bet tas nācās ļoti grūti, jo pie finiša līnijas sagurušo P.Ribakovu jau bija faktiski noķēris alūksnietis Ingus Deksnis, kurš piekāpās tikai par ceturtdaļsekundi. Alūksnei trešajā posmā ļoti pietrūka piektdien sprintā uzvarējušā un sestdien un svētdien biatlonā startējušā Oskara Muižnieka, jo tad zelts izskatītos ļoti cerīgs. Taču tai pat laikā arī citas komandas varētu teikt, ka mums nesanāca optimālais sastāvs.

Vēl gribētos atzīmēt Andri Kivlenieku, kurš pirmajā posmā Ogres novadu bija izcēlis līderu godā, tāpat Latvijas čempionātos Siguldas A2 komandu pārstāvošais Matīss Valdbergs Vecpiebalgai nodrošināja vicelīderu pozīcijas, bet labi nobraukušie Raivis Zīmelis Siguldas novadam, Jānis Paipals Gulbenes novadam un Juris Ģērmanis Carnikavas novadam nevarēja palīdzēt tikt pie medaļām, jo līdzvērtīgāki spēki no pārējiem komandas biedriem.