Pēc 20 gadiem olimpiskajās spēlēs divas Latvijas slēpotājas sieviešu konkurencē

Sezonas sākumā jau bija skaidrs, ka Latviju olimpiskajās spēlēs saskaņā ar minimālo valstij piešķirto kvotu pārstāvēs vismaz divi distanču slēpotāji – viens vīrietis un viena sieviete. Šīs te divas vietas faktiski bija nodrošinājuši Patrīcija Eiduka un Indulis Bikše. Jautājums palika atklāts par vienas papildus vietas nodrošināšanu vīriešiem vai vienu sievietēm, ko varēja panākt, ja kāds no mūsu slēpotājiem olimpiskajā FIS listē iekļūtu trīssimtniekā vai nu distancē, vai arī sprintā.

Dāmu konkurencē jau pirms sezonas sākuma sprinta disciplīnā 17 gadus vecā Patrīcija Eiduka un 25 gadus vecā Inga Paškovska atradās trīssimtniekā olimpiskajā FIS listē, kur tika ņemti vērā pieci labākie rezultāti kopš 2016.gada 1.jūlija, kad sākās kvalifikācija olimpiskajām spēlēm. Tādējādi, ņemot vērā pat to, ka bija jārēķinās ar mūsējo slēpotāju vietu kritumu rangā, jo olimpiskajā sezonā citu valstu sportistes sasparosies uzlabot savus punktus, sievietēm papildu kvotas jeb otras vietas nodrošināšana bija ļoti reāla. Vīriešiem to izdarīt bija nedaudz grūtāk, lai gan arī diezgan reāli, jo, vai nu Indulim Bikšem vajadzēja nedaudz uzlabot savu sprinta reitingu, jo viņš tobrīd atradās pārdesmit vietas aiz trīssimtnieka, tādējādi nopelnot valstij otru vietu vīriešu konkurencē, vai arī otram Latvijas labākajam slēpotājam – 18 gadus vecajam madonietim Raimo Vīgantam – vajadzēja uzlabot par dažiem desmitiem savu sprinta reitingu un pašam iekļūt trīssimtniekā.

Sezonas laikā, uzrādot priekš Latvijas ļoti labus rezultātus, 17 gadus vecā Patrīcija nostabilizējās trīssimtniekā, nodrošinot Latvija divas vietas sieviešu konkurencē, kā tas bija pēdējo un vienīgo reizi 1998.gadā Nagano, kad Japānā startēja Anžela Brice un Ināra Rudko. Tikmēr pārāk lielu slodzi pirmssezonā uzlikusī Inga Paškovska no novembra līdz janvārim nevarēja parādīt savu labāko varējumu, līdz ar to viņai nācās pāris desmit vietas noslīdēt rangā zemāk un ierindoties dažas vietas aiz trīssimtnieka. Pārējās atradās krietni tālāk, tamdēļ jebkuram, kas kaut nedaudz saprot no slēpošanas, bija skaidrs, ka saskaņā ar atlases noteikumiem (tie bija tādi paši kā uz iepriekšējām OS Sočos – aut.piez.), uz Koreju kopā ar Eiduku (217.vieta olimpiskajā rangā) dosies arī Paškovska (317.vieta olimpiskajā rangā). Tikmēr pārējās nebija pat piecsimtniekā, jo nākamā sekotāja Anda Muižniece atradās 514.vietā. Līdz ar to nekādiem jautājumiem nevajadzēja būt, un mēģinājumi iejaukties un izdarīt spiedienu, sagrozot faktus, lai tādējādi mēģinātu netaisni liegt iespēju doties uz olimpiskajām spēlēm pēc noteikumiem vietu ieguvušajiem, nekā citādi kā par nekrietnu rīcību nevar nodēvēt. Taču šādi izgājieni dažiem nav retums. Lai varētu dabūt naudu, iespējams, privātajiem sponsoriem un pašvaldībai, izmantojot cilvēku uzticēšanos un to, ka viņi nepārzina reālo situāciju, tika sastāstītas kārtējās “brīnumu lietas”.

Vīriešiem pirms sezonas gandrīz neviens nevarēja iedomāties par abu labāko slēpotāju līdzvērtīgo cīņu par ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm, jo Indulis Bikše tobrīd atradās netālu aiz trīssimtnieka, bet Raimo ap divsimt vietām tālāk. Līdz ar to sezonas sākumā bija tikai viens jautājums – vai Bikše sprintā iekļūs trīssimtniekā, tādējādi nodrošinot papildu vietu arī vīriešiem, ko tad ieņemtu otrs labākais slēpotājs Vīgants. Šajā sezonā Indulim nevienā no sprintiem neizdevās uzrādīt rezultātu, kas FIS punktu izteiksmē būtu starp labākajiem trim viņa karjerā šajā disciplīnā (labākais karjerā ir pirms gada Igaunijas čempionātā iegūtie 73,890 FIS punkti, bet šosezon augstākais radītājs ir novembra vidū Somijā nopelnītie 95,23 FIS punkti- aut.piez.). Sezonas gaitā bija redzams, ka Indulis diez ko “neraujas” pelnīt punktus savam novadniekam, taču slēpošana ir individuāls sporta veids, tāpēc nevienam nevar piespiest izcīnīt ceļazīmi otram. Turklāt lieku konkurentu no savējo vidus neviens jau nevēlas (distancē Bikše ir pārāks, tur jautājumu nav, bet sprintā viņi ir ļoti līdzīgi, un Raimo varētu arī būt ātrāks – aut.piez.).

Arī pašās atlases perioda beigās FIS sprintā Madonā 20.janvārī Bikše nepiedalījās, taču startēja nākamajā dienā distancē klasiskajā stilā. Kad 22.janvārī iznāca pēdējā olimpiskā FIS punktu liste, pēc kuras tad arī noteica labākos, abus sprinta rangā šķīra tikai 3 FIS punkti un 24 vietas – Indulim 103 FIS punkti un 356.vieta, bet Raimo 106 FIS punkti un 380.vieta, viss kļuva skaidrs (distances rangā abi bija tālākās vietās nekā sprintā – aut.piez.). Līdz ar to Bikše beigās tikai knapi ieguva tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, un pavisam maz trūka, lai viņa vietā aizbrauktu 4 gadus jaunākais novadnieks. Tāpēc arī ir saprotama šāda Induļa taktika sezonas gaitā. Bet katrs jau cīnās par sevi.

Pēdējos trijos gados vadošajiem slēpotājiem diemžēl ir nācies cīnīties pašu spēkiem, lai gan tai pat laikā milzīga summa tika iztērēta dalībai pasaules čempionātā 2017.gadā Lahti (tā vietā, lai uz 2017.gada pasaules čempionātu Somijā aizbrauktu trīs labākie slēpotāji – Bikše, Eiduka, Vīgants, kuri vienīgie varēja uzrādīt pieklājīgu rezultātu, tika aizsūtīti 10 mūsu pārstāvji, iztērējot par to 20 000 eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā čempionātā 2015.gadā Falunā, kad Latviju pārstāvēja pat 11 slēpotāji un kad tas bija pamatots, jo tad bija vēl pēdējā reize, kad FIS deva kontribūcijas par katru dalībnieku). Līdz ar to mūsu labākajiem slēpotājiem olimpiskajā sezonā bija radusies neapskaužama situācija, jo bija jāmeklē varianti, lai nevajadzētu pārtraukt sportiskās gaitas.

Par laimi uzradās atsaucīgi un saprotoši cilvēki. Pateicoties Kokneses novada domes, Aizkraukles Sporta skolas, Madonas novada pašvaldības, Aronas pagasta pārvaldes, Vecpiebalgas novada domes, LOK, LOV un arī dažu privātu sponsoru (“Virši-A”, Ievas siers”, “Kurši” Z/S “Pilslejas”, “Silverbūve” un privātpersonu Aleksandrs Marčuks, Andris Lacbergs, Edgars Lielmanis, Jānis Dzenis, Vitālijs Skrebelis, Sandis Kalniņš, Ainārs Paškovskis, Gundars Skudriņš) finansiālajam atbalstam, mūsu labākie distanču slēpotāji nebija “atstāti novārtā” un varēja gatavoties svarīgajai sezonai, aizvadot treniņus uz sniega un piedaloties starptautiskajās sacensībās, kurās uzrādīja atzīstamus rezultātus, tajā skaitā Eidukai arī nopelnot labākos FIS punktus Latvijas slēpošanas vēsturē sievietēm gan distancē (65 FIS punkti), gan arī sprintā (88 FIS punkti). Turklāt Ingus Eiduka audzēkne un meita pēdējo divdesmit gadu laikā sieviešu konkurencē ir vienīgā no mūsu slēpotājām, kas tiešām ar savu sniegumu ir izcīnījusi tiesības startēt olimpiskajās spēlēs, nevis piedalās tāpēc, ka valstij ir paredzēta viena vieta katram dzimumam

Tā kā Patrīcijai nupat 1.februārī palika tikai 18 gadi, viņa būs viena no visjaunākajām dalībniecēm olimpiskajās spēlēs slēpošanā. Līdz ar to, neskatoties uz šajā sezonā uzrādītajiem labajiem rezultātiem, no tik jaunas meitenes pārāk daudz nevar prasīt, jo jāsacenšas pamatā ar 23-32 gadus vecām konkurentēm. Tāpēc šādā jaunā vecumā jāmērķē uz piecdesmitnieku un Latvijas augstākās vietas sasniegšanu olimpiskajā spēlēs šajā sporta veidā (līdz šim augstāko vietu ir sasniegusi Ineta Kravale, kas Lillehammerē bija 48.vietā – aut.piez.). Tikmēr jācer, ka Ingai izdosies atgūties un svarīgākajās sava mūža sacensībās parādīt to, ko viņa ir spējīga, lai gan Phjončhanas trase viņai nav tā piemērotākā. Visvairāk varētu tik gaidīts no Induļa Bikšes, kuram šajā sezonā atsevišķos startos ir sanācis uzrādīt labu rezultātu, ieskaitot arī 24.vietu pasaules čempionātā U23 grupā, viešot cerības, ka pēc mainīgām sekmēm sezonas pirmajā pusē Zinta Bikšes dēls un audzēknis ir labā formā pirms sezonas un pagaidām arī mūža galvenajām sacensībām, mēģinot pretendēt uz četrdesmitnieku.