Atvara Ozoliņa ceļš mājup: Fāno-Boloņa-Roma-Frankfurte-Tallina-Valga-Latvija

Koronavīrusa epidēmijas dēļ Itālijā sezona beigusies arī Atvara Ozoliņa pārstāvētajai “Gibam Fano”. Pēc 19 spēlēm “Gibam Fano” ar 25 punktiem ieņēma 8. vietu turnīra tabulā, kad čempionāts tika pārtraukts. No Fāno pilsētas sportistiem neviens nesaslima, bet Atvars bilst, ka kluba prezidenta ģimenē laikam vecmāmiņa bija saslimusi ar vīrusu. “Līgā gatavojāmies spēlei savā laukumā, un to tikai pāris stundas pirms mača atcēla,” par sezonas beigām saka Latvijas volejbolists. “Bija jāspēlē pret “Gamma Chimica Brugherio” vienību, kura bāzēta blakus Milānai. Un tajā komandā bija viens inficēts volejbolists. Līdz ar to spēli atcēla.”

“Kad atbraucu uz Latviju jau otrajā karantīnas dienā, mums bija pēdējais komandas zvans, un menedžeris paziņoja, ka sezona ir beigusies oficiāli,” stāsta Atvars, kuram līgums ar komandu ir vēl līdz maija beigām. “Ieņēmām savā grupā astoto vietu turnīra tabulā. Vai saglabājam vietu A3 līgā, nav zināms.” Mājās volejbolists devās ar vilcienu no Fāno līdz Boloņai, tālāk ar lidmašīnu – līdz Romai. Nakts tika pavadīta Romā, un nākamajā dienā notika lidojums uz Frankfurti, tad – uz Tallinu. No turienes ar vilcienu Atvars atbrauca līdz Valgai un robežu šķērsoja kājām. Valkas pusē savukārt jau gaidīja mašīna, lai vestu uz mājām, kur viņš arī nokļuva 3. aprīlī agri no rīta.

Šobrīd klubam notiek pārrunas ar spēlētāju aģentiem par maksājamajām summām, bet “visticamāk kādus procentus no algas griezīs nost, ko es arī saprotu”. Atvars labprāt vēl spēlētu gan šajā vietā, gan atgrieztos Itālijas volejbolā. “Itālija ir volejbola lielvalsts. Turklāt ir forši laika apstākļi, daudz saules. Itālijā ir draudzīgi cilvēki,” pāris simpātiju iemeslus atklāj sportists. Ozoliņš dzīvoja nelielā kūrortpilsētiņā ar skaistiem moliem un akmeņainu pludmali, kurā tūrisma sezonā dzīve sita augstu vilni gan promenādē, gan restorānos. Tāpat arī līdz Alpiem nebija tālu, un kopā ar draudzeni Anitu Atvars vienu augstieni tūkstoš metru augstumā virs jūras līmeņa arī iekaroja.

Ārkārtējās situācijas laikā volejbolists ir gana sēdējis dzīvoklī un bilst, ka, lai arī vingrojis, tagad jāsāk kustēties aktīvāk, lai atgūtu sportisko formu. “Laukos”, tas ir ģimenes apartamentos Ropažos gan ir vairāk iespēju kustēties un vingrinājumus dažādot pretstatā Itālijai, kur “Eiropas koronavīrusa rezidences” apstākļos un 60 000 iedzīvotāju apdzīvotā pilsētā īpaši izvērsties nevar. Brīvā laika bija vairāk, un tā pietika gan grāmatu lasīšanai, gan datorspēlēm, lai vienatnē aizpildītu dienu.

Asa sižeta datorspēles tiešsaistē Atvaram izdevās uzspēlēt arī ar hokejistu Miku Indraši, kurš aizvadītajā sezonā pārstāvēja KHL klubu Maskavas “Dinamo”. “Spēlējām vienā komandā, un mums diezgan labi veicās. Pretinieku mums nebija,” smaida volejbolists. Ozoliņš Latvijas izlasē brīvā brīdī biežāk par citiem ir redzēts ar grāmatu rokā. Arī tagad epidēmijas laikā pieveikti trīs sējumi. “Ironiski, ka pirms tam, kad koronavīrusa epidēmija sākās, izlasīju Albēra Kamī “Mēri”, tā kā apmēram jau biju sagatavots situācijai,” uz sakritību norāda Atvars. No pēdējā laikā lasītā viņš arī citiem iesaka pieveikt Juvāla Noasa Harari darbu “Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture”, kurā atspoguļots cilvēces vēstures process gandrīz 100 000 gadu laikā, kas rāda, kā no sešām dažādām cilvēku sugām palika tikai viena – Homo Sapiens. “Atmiņā iespiedusies arī Armanda Pučes grāmata par hokejistu Viktoru Hatuļevu “Klients ficus”, kā arī Jū Nesbē kriminālromāns – detektīvs “Makbets”, kas tapis pēc Šekspīra romāna motīviem, notikumiem norisinoties mūsdienās,” ar pēdējā laika iespaidīgāko grāmatu topu padalās Ozoliņš.

Par nākamo sezonu vēl pagaidām nekas nav zināms. “Prioritāte būs attīstīt sevi un meklēt tam labāko variantu,” saka otrā tempa uzbrucējs. “Vēlams, ka tieku laukumā, vēl labāk, ja tas notiek labā komandā un laba trenera vadībā.” Pagaidām koronavīrusa dēļ skaidrības nav arī par Latvijas izlases darbiem vasarā. “Izlases menedžeris Arturs Vitkovskis izklāstīja divus variantus izlases darbam,” stāsta Atvars. “Tas, protams, būs atkarīgs no apkārtējās situācijas, bet kaut kāds plāns vismaz ir. Attiecīgi arī rīkosimies. Ja Latvijas valdība atļaus slēgtas sporta nometnes, jūlijā trenēsimies normāli, ja nē, tad būs individuālas programmas, pēc kurām mēģināsim sagatavoties.”

“Sešos mačos Eiropas čempionāta kvalifikācijā būs trīs uzvaras un trīs skaisti zaudējumi, kad vairs nekas neizšķirsies,” joko volejbolists. “Tas būs beigās, piemēram, pret Kipru, kad laukumā laidīs mani un citus jaunos. Viss būs atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem,” panākumu cēloni pašos saskata Ozoliņš, kuram šī 21 gada vecumā būs trešā sezona Latvijas valstsvienībā. “Kurš labāk sagatavosies, tas uzvarēs.”

Izmantotie resursi:
Ozoliņš labi jūtas “laukos” un ar nepacietību...