Pirmā nedēļa volejbolistiem ir pagājusi ieskriešanās režīmā
Pirmajā treniņu nedēļā Latvijas volejbola izlases treneri galveno uzmanību veltīja tam, lai dažādā kondīcijā esošos sportistus sagatavotu smagākam darbam nākamajās nedēļās. Sarunās ar izlases dalībniekiem – Kristapu Plataču, Ingaru Ivanovu un Edvīnu Skrūderu – pavīd gan komplimenti treneriem par kopumā labo pašsajūtu, gan prieks par treniņu procesu kopā ar citiem komandasbiedriem.
Izlases rindās treniņos, ko vadīja pārsvarā fiziskās sagatavotības treneris Tarmo Tīts un vienības fizioterapeits Toms Zvonkovs, svīda 14 volejbolisti. Lielāko uzsvaru treneri lika uz sportistu atgriešanu smagos treniņos pēc koronavīrusa izraisītās pauzes. Šogad ir īpaši būtiski nesasteigt atgriešanos smagos treniņos, lai neizraisītu mikrotraumas. Veseli spēlētāji vienības galvenajam trenerim Avo Kēlam būs vajadzīgi Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā augustā.
“Pašreiz galvenais ir fiziskās bāzes ielikšana,” stāsta diagonālais uzbrucējs Kristaps Platačs, kurš arī ikdienā “Parnu VK” klubā strādā Kēla un Tītsa vadībā. “Vingrinājumi ir līdzīgi klubu sezonā veiktajiem, taču Tarmo ir sarūpējis arī jaunus, kādi līdz šim nav veikti.” Pirmā nedēļa Kristapa organismam ir pagājusi bez lieliem pārsteigumiem, jo viņš pats ir piestrādājis pie tā, lai uz treniņnometni neierastos “pavisam svaigs”. Nedaudz jūt tikai kāju muskuļus, jo salīdzinoši daudz ir skriets, spēlējot futbolu un skrienot sprintus un “atspoles” vingrinājumus. Viņš neslēpj, ka labāk viņam patīk svaru zāle ar spēka vingrinājumiem, bet arī “jāskrien ir, un atliek vien pildīt uzdevumus”. Par ātrāko Platačs, kurš svaru zālē darbojas duetā ar pirmā tempa spēlētāju Edgaru Šimanski, sevi nesauc, bet arī lēnākais viņš neesot. Sportists ir gatavs tam, ka otrā nedēļa būs grūtāka. “Pirmkārt, būs par vienu treniņu vairāk,” skaidro Pērnavas kluba galvenais uzbrucējs. “Turklāt treneri mūs jau brīdināja, ka otrajā nedēļā slodzes pieaugs. Tomēr domāju, ka galā tiksim. Arī pārāk lielu slodzi uzlikt nedrīkst, jo dažiem spēlētājiem ir mikrotraumiņas.”
“Treneru korpusā mums ir augstas klases speciālisti, kuri zina, kas treniņu sākumā ir vajadzīgs, lai nepārforsētu un nesakrātu mikrotraumas,” trenerus ar Tītsu priekšgalā slavē “libero” Ingars Ivanovs no RTU/”Robežsardze” vienības. “Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka kādi divi – trīs puiši neko daudz nav darījuši pēc tam, kad priekšlaicīgi pabeidza sezonu koronavīrusa dēļ. Pašam nav grūtību iekļauties komandas darbā, jo, kā sezona beidzās, vienu – divas dienas pasēdēju mājās, bet pēc tam atsāku fiziskās aktivitātes – skrēju krosus, darbojos pie stieņa – pievilkos, taisīju “presītes”, vingrinājumus mugurai,” stāsta volejbolists, kurš visticamāk kādā no izlases sezonām būtu ievēlēts par komandas kapteini, ja vien uz “libero” neattiektos aizliegums ieņemt šo posteni. “Sākumā tas bija trīs reizes nedēļā, pēc tam – jau sešas. Skriešanu kombinēju ar riteņbraukšanu.” Ivanovs šajā treniņnometnnē ir vienīgais sava ampluā pārstāvis. Ja būs vajadzīgs, gatavi izlasei pieslēgties ir arī citi puiši kandidātu sarakstā, taču šādā ekskluzīvā situācijā Ingars sev atlaides nedod.
“Jebkurš treneris jebkurā komandā, kurā esmu spēlējis, par manu darbu treniņos var teikt tikai labāko,” saka viens no komandas “motoriem” laukumā un ārpus tā. “Esmu vienīgais savā postenī, bet tāpēc jau netrenēšos ar pusspēku. Spēlēju pietiekami ilgi, lai apzinātos, ka, palaižoties pašreiz, sezonas spēlēs neko nevarēšu izdarīt,” iekšējo motivāciju skaidro valstsvienības īsākais spēlētājs. “Turklāt izlasē jau ir pierasts, ka, ja vienreiz netrenēsies, kā vajag, citi pavilks uz zoba. Ja tas atkārtosies, sekas var būt smagākas. Viens otru dzen uz priekšu, jo mums ir kopīgs mērķis.” Ar pirmo treniņu nedēļu Latvijas izlases “libero” ir apmierināts, jo “ir labi padarīta darba sajūta”.
Tāpat jūnija sākumu treniņos ar patiku atceras talantīgais cēlājs Edvīns Skrūders, kurš nedēļas nogali izmantoja, lai būtu kopā ar ģimeni Jēkabpilī. “Pagājušajā gadā izlasē aizvadīju maz treniņu, jo man bija trauma. Tāpēc salīdzināt man ir grūtāk. Ir daudz līdzīgu vingrinājumu, taču liekas, ka šogad vismaz sākumā daudz darbojamies ātrumam – skrējām, tai skaitā veicām sprinta vingrinājumus un spēlējām futbolu,” saka volejbolists. “Savukārt svaru zālē jaunu pasauli izdomāt nevar,” viņš saka, piebilstot, ka savus rekordus šajā jomā šogad gribētu labot.
Izlases spēlētājs bilst, ka Tītss ir pirmais ārzemju treneris, ar ko jārunā angliski. “Pie tā vēl neesmu pieradis, jo ar Kēlu runājam krieviski. Tāpēc komunikācija atšķiras,” viņš stāsta par īpatnībām darbā ar Igaunijas speciālistu. “Tarmo ir arī cits treninņrocesa redzējums, nekā esam pieraduši “Jēkabpils Lūšos”, un vingrinājumi, kādu nav citiem. Kopumā ir interesanti. Nezinu, kā būs pēc trim mēnešiem, taču pēc pirmās nedēļas jūtos ļoti labi,” pat nedaudz pārsteigts ir Skrūders. “Tas ir lieliski, ka varu morāli atpūsties no ikdienā darītā un sakārtot domas pēc iepriekšējās rutīnas. Vienkārši izbaudu to.” Jēkabpilietis atzīmē, ka treniņu procesu sekmē tas, ka izlasē nav pirmais gads, visi ir pazīstami un ar puišiem ir labas attiecības.
Izlasei tomēr nepievienosies vēl viens Jēkabpils kluba spēlētājs Gustavs Freimanis, kuram nākamie 3 mēneši pēc ārstu rekomendācijām jāstrādā bez lielām slodzēm. Gaidāms, ka jūlijā izlasei varētu pievienoties cits 1.tempa uzbrucējs Zigurds Adamovičs.
No pirmdienas valstsvienības treniņos ir iekļāvies arī izlases galvenais uzbrukuma spēks Tūras komandā Francijā sezonu pavadījušais diagonālais spēlētājs Hermans Egleskalns, bet Ņižņijnovgorodā sezonu aizvadījušajam cēlājam Denisam Petrovam pēc atgriešanās Latvijā obligātajā paškarantīnā vēl atlikusi nedēļa.
Par vietu finālturnīrā latviešiem augustā un septembrī būs jācīnās vienā grupā ar Spānijas, Moldovas un Kipras izlasēm.
Izmantotie resursi:
VĪRIEŠU NACIONĀLĀ IZLASE