Ramma: "Par spēlēšanu izlasē skaidrības nav"

- Aizvadītajā nedēļas nogalē tevis pārstāvētā komanda kļuva par Kipras čempionvienību. Kā vērtē aizvadīto sezonu?
Sezona bija interesanta - bija gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Pie pozitīvajām viennozīmīgi var minēt to, ka aizvadījām labu Eirokausu spēļu sēriju pret Francijas „Poiters”. Izdevās pārsteigt gan viņus, gan arī mūsu atbalstītājus, jo daudzi neticēja, ka spēsim ar viņiem tā cīnīties, ka to darījām. Varējām mājās vinnēt 3:1, taču pietrūka veiksmes un iespējams, ka arī ticības saviem spēkiem jo „Poiters” tomēr ir viena no top komandām un uzvaru mājās izlaidām tikai pašā spēles galotnē (2:3). Otrs pozitīvā lieta ir tā, ka noslēdzām Kipras regulāro čempionātu pirmajā vietā un atvieglojam nedaudz sev darbiņu - izslēgšanas spēlēs nebija jāspēlē pirmā kārta. Visgrūtākais pārbaudījums bija pusfināls, kura sērijā bijām nonākuši zaudētājos ar viens pret divi un pretiniekiem vajadzēja tikai vienu uzvaru. Ceturtā spēle notika viesos un tās ceturtajā setā bijām zaudētājos ar 2:8, taču pratām saņemties uzvarējām gan spēli izbraukumā, gan pēc tam arī savā laukumā. Par izcīnīto čempionu titulu ir milzīgs prieks, jo sezonas laikā komandu vajāja savainojumu „sērga”.

- Vai pats ar savu sniegumu sezonas garumā esi apmierināts?
Jā, esmu apmierināts. Prieks, ka bija pirmā pieredze Eirokausos, komandā man ir diezgan liela loma un visas sezonas laikā izlaidu tikai vienu spēli. Bija nepieciešams nedaudz atpūtināt plecu, lai uz pusfināla sēriju atkal varētu būt gatavs cīņai. Komanda kopumā bija ļoti laba, tāpēc man divtik liels prieks, ka izdevās iekarot trenera uzticību un spēlēt daudz.

- Ar ko atšķiras spēlēšana Somijā, Grieķijā, Spānijā un Kiprā?
Galvenā atšķirība ir tā, ka te ir tikai deviņas komandas. Spēļu pēc būtības ir mazāk, taču kopā ar Eirokausiem un vietējās kausa izcīņas spēlēm skaits tāpat sanāk visai paliels. Kopējais līmenis ir nedaudz zemāks nekā tevis pieminētajās valstīs, taču melotu, ja teiktu, ka spēlēšana te ir kā pastaiga pa parciņu. Pirmās četras komandas te ir ļoti labas un vienlīdzīgas – neviens neko tā vienkārši nedāvina.

- Sadzīviski ar dzīvi esi apmierināts?
Ar sadzīvi esmu ļoti apmierināts, klubs strādā visai augstā līmenī un viss nepieciešamais ir nodrošināts. Ja ir kas nepieciešams, tad ar vienu telefona zvanu visu var nokārtot. Pie kluba stūres ir daudz bijušo spēlētāju, tādēļ viņi apzinās cik svarīgi ir lai spēlētājam ikdienā nebūtu jādomā ne par neko citu kā volejbola treniņiem. Līgums arī ir pietiekami labs, lai varētu palīdzēt arī ģimenei, kas man vienmēr bijusi un būs ļoti svarīga. Arī laika apstākļi te ir lieliski, cilvēki atsaucīgi – nav par ko sūdzēties, viss ir forši.

- Kas bija galvenie iemesli kāpēc piekriti spēlēt Kiprā?
Tā bija finansiālā puse. Arī mans aģents ieteica tieši šo klubu – viņš ar šo komandu strādā jau sešus gadus un jau pirms tam teica, ka organizācijas ziņā šis klubs var konkurēt ar jebkuras valsts top komandām. Pirms līguma parakstīšanas nevarēju būt pārliecināts par aģenta teikto, taču nu varu teikt, ka viņam bija simtprocentīga taisnība. Esmu ļoti apmierināts.

- Kādi plāni nākamajai sezonai?
Par nākamo sezonu vēl īsti neesmu domājis, taču tuvākajā laikā būs skaidrība. Priekšroka būs manam tagadējam klubam, jo ar šo sezonu šeit esmu tiešām apmierināts – beigsies sezona un tad viss tiks izrunāts. Zinot kādi šobrīd pasaulē ir finansiālie apstākļi, gribu būt drošs, ka nākamā sezona man būs stabila. Tā kā izcīnījām čempiontitulu, mums arī nākamajā sezonā ir garantēta vieta CEV kausā – tas man ir ļoti svarīgi. Galu galā man šobrīd ir tikai 23 gadi un ja turpināšu aktīvi strādāt, tad arī labi piedāvājumi, no spēcīgāku valstu klubiem, neizpaliks.

- Ir piedāvājumi arī no kādas citas valsts?
Ir piedāvājumi no vairākiem Francijas klubiem, taču pagaidām nekas konkrēts. Eirokausos izdevās sevi francūžiem labi parādīt un interese tiešām ir. Jāpagaida gan, kad tur beigsies sezona un tad varēs runāt konkrētāk.

- Ka būs ar izlasi? Esi gatavs palīdzēt tai PČ kvalifikācijā?
Par izlasi es pagaidām neko nezinu, jo uz pasaules čempionāta pirmo kvalifikācijas kārtu netiku aicināts un saprotu, ka īsti neesmu vajadzīgs. Kopumā varu teikt, ka pie tagadējā izlases trenera es tā īsti nekad neesmu iejuties komandā un šaubos vai kaut kas mainīsies arī šajā pavasarī. Izlases spēles tuvojas, taču joprojām nav nekādu ziņu, kas un kā. Cik zinu, tad arī ar pārējiem neviens nav runājis - ne par treniņu grafikiem, ne spēlēšanu. Manuprāt, tas viss ir diezgan nožēlojami. Nospēlēšu Kipras kausa izcīņu un tad jau redzēs. Jārēķinās, ka sezonas laikā ir sakrājies zināms nogurums, drīzāk gribētos nedaudz atvilkt elpu un atpūsties.