Facebook
Google2008.gadā pieņēmu smagus lēmumus
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Čau visiem eSports.lv lietotājiem! Sen nebiju neko rakstījis, un beidzot saņēmos, kā nekā jaunais gads ir sācies un vajadzētu saņemties un sākt kaut ko darīt – cik var atpūsties… :)
Vēlos mazliet atskatīties uz 2008. gadu, jo šīs bija manas karjeras pagaidām svarīgākais gads sportā.
Iesakās tas diezgan nervozi. Gada sākumā Mārtiņš (Pļaviņš – mans pārinieks) pateica, ka gribot spēlēt zālē un līdz ar to bīču ar mani nespēlēs, jo tad zāles volejbolu vajadzētu pamest. Taču Olimpiskā komiteja kopā ar volejbola federāciju lika spēlēt bīču, jo mūsu pārī bija daudz ieguldīts un mums bija lielas iespējas tikt uz Olimpiādi. Tāpēc sarunājām, ka spēlēsim kopā tikai līdz Olimpiādei, bet tad katrs iesim savu ceļu. Tad sekoja ļoti grūtas treniņnometnes, daži neveiksmīgi turnīri, trīs mēnešus vienas un tās pašas sejas katru dienu (es, Mārtiņš un treneris), situācija mūsu komanda kļuva nestabila, jo ar katru neveiksmīgu turnīru Pekina no mums aizvien attālinājās, visi kļuva nervozi, apnikām viens otram un visbeidzot sastrīdējāmies.
Lai paceltu morālo garu komandā man kā komandas menedžerim nācies uz diviem mēnešiem piesaistīt otru treneri. Kā daudzi zina, tad visus piecus gadus, ko mēs spēlējām ar Mārtiņu, mūs trenēja tikai mans tēvs Genādijs Samoilovs, un tieši viņš no jauniešiem uztaisīja mūs par profesionāliem pludmales volejbolistiem. Un šajā brīdī, kad līdz mērķim pie kura mēs gājām visus šos gadus - Olimpiādei, palika tikai trīs mēneši, piesaistījām otru treneri - cilvēks no malas. Tas bija ļoti grūti tieši priekš manis, jo es zināju kā jutīsies treneris, un kā, tajā pašā laikā, jutīšos es, jo viņš ir mans tēvs. Taču es pieņēmu lēmumu, jo tajā brīdī domāju tikai par Olimpiskajām spēlēm, un zināju, ka vai nu mēs piesaistām cilvēku no malas un turpinām cīņu par Olimpisko ceļazīmi, vai arī pašķiramies un katrs aizejam uz savu pusi.
Situācija komandā normalizējās, sākām trenēties ar jaunu sparu, spēlēs parādījās jaunas emocijas, līdz ar to uzlabojās rezultāts un galu galā mēs kvalificējamies Olimpiskajām spēlēm 2008 Pekinā! Olimpiskās spēlēs bija manas bērnības sapnis!
Sacensības iesākām ar sensacionālu uzvaru pār ASV pāri, ko masu medijos nosauca par „biggest upset in Olympic beachvolleyball history”. Viņi vēlāk arī kļuva par Olimpiskajiem čempioniem. Tad sekoja uzvara pār Šveices duetu, pirmā vieta grupā un zaudējums play-off pirmajā kārtā austriešiem, kā rezultātā savā OS debijā jaunākajam pārim pludmales volejbola Olimpisko spēļu vēsturē dalīta 9. vieta.
Atbraucot mājās sapratu cik liels atbalsts mums bija te, Latvijā. Aizgāju ar draugiem uz diskotēku un divas stundas nevarēju ar viņiem parunāt, jo visi cilvēki nāca klāt, apsveica, teica „Paldies” un stāstīja kā viņi pārdzīvoja un fanoja par mums, tiešam bija ļoti patīkami. Vēl joprojām nāk klāt pavisam nepazīstami cilvēki un saka paldies par uzvarām un sagādātajām emocijām Olimpiādes laikā. šie vārdi tiešam iedvesmo katru sportistu un gribas trenēties vēl un vēl, lai parādītu vēl labāku rezultātu. Savādāk varētu būt kad tev nepaveicas un tu zaudē, un visi līdzjutēji sāk tevi apvainot, tad jau pavisam rokas nolaižas. Līdzjutējiem vajadzētu saprast, ka praktiski visi profesionālie sportisti ļoti sāpīgi pārdzīvo zaudējumus, tāpēc esiet maigāki ar izteicieniem.
Lai Jums laimīgs un ar panākumiem bagāts Jaunais 2009 gads!
Šobrīd esmu apņēmies blogot nedaudz biežāk, tāpēc jau pēc neilga laika gaidiet manu nākamo blogu.
+9 [+] [-]
+3 [+] [-]
+11 [+] [-]
+5 [+] [-]
+9 [+] [-]
Aleksandr, dod Dievs jums saglabat duetu un Londona izkapat veel augstaku vietu.
Atceroties taas emocijas, kuras es un mani kolegi ieguvam darba vieta skatoties tavas un Martinja speles, mes bijam gatavi kreslus lauzt gan pec veiksmem gan neveiksmem
[+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
+10 [+] [-]
+5 [+] [-]
nu ja bij vakara vai pa nakti, tad nee. bet ne par to stasts
+3 [+] [-]
Un Saša-neaizmirsti par spteam.lv info papildināšanu! Kalendārs nākamajam gadam utt...
Paldies!!!
+3 [+] [-]
Ņem no līdzjutējiem to pozitīvo, turēsim īkšķus par jums Londonā!!!
[+] [-]
no malas skatoties viss liekas ļoti vienkārši - abi jauni, abiem vēl strādāt un augt. tikai jāpaliek kopā un Pļaviņam jākoncentrējas tikai uz bīču!
Samoilovs noteikti vēl var uzlabot gan bloku, gan spēli pie tīkla, abi var uzkrāt pieredzi un iet pretī jauniem panākumiem!
[+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+8 [+] [-]
+2 [+] [-]
P.S "Diskotēka"
-1 [+] [-]
Pašam kādus gadus 5 atpakaļ bija jāspēlē basītis vienā komandā kopā ar čali, kurš man mašīnu aptīrīja... Tiesājāmies mēs ar viņu viens pret otru, bet komandā ta sezona bija jāpabeidz... Un saikne basketbola laukumā bija palika, viņš kānekā vadīja saspēli
-1 [+] [-]
kaa ir taa ir.
[+] [-]
+6 [+] [-]
Novēlu Sašam un Mārtiņam kādu laiku atpūsties vienam no otra un tad atkal apvienoties, jo no viņiem sanāk kolosāls duets. Par to mēs visi jau pārliecinājāmies. Veiksmi un panākumus 2009.gadā!
+2 [+] [-]
Turās!
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet īpaši man patīk šī bloga autora nostāja- ES gādāju par to un šo, ES sarunāju cilvēku no malas, ES zināju kā visi jutīsies utt!!!
Vienīgi Tu aizmirsi pieminēt to kā Tu ar Treneri atšuvāt Birzuli no braukšnas uz olimpiādi...
Man tomēr liekas ka viņš to bija pelnījis!
Varbūt ka Tev, Saša, par šo tematu ir cits viedoklis?
Varbūt šis varētu būt nākamā bloga cienīgs temats, padomā par to! Domāju ka man un arī citiem tas būs interesanti!!!
[+] [-]
+1 [+] [-]
allexx , ja tu esi tads gudrinieks, tad varetu apmaksat mums treneri un tad lemt kam braukt, bet kam ne...
Mes ar Martinu Birzulim no savas makas maksajam!
Jautajiet, atbildesu...
[+] [-]
Domāju ka tad jau bija vērts maksāt...
Jautājums varētu būt tāds- vai par braucienu uz Pekinu arī jums no savas kabatas būtu jāmaksā???? Cik es zinu tad tur tomēr darbōjās ""citas"" ambīcijas!