Vilde: "Problēmas ir vecās, tās apzinos"
Latvijas vīriešu volejbola izlase aizvadījusi visas deviņas plānotās pārbaudes spēles, gatavojoties Eiropas 2013. gada kvalifikācijas turnīram un jau trešdien dosies uz Ungāriju, kur aizvadīs pirmās trīs no sešām kvalifikācijas spēlēm. Portāls Sportacentrs.com uz īsu sarunu, vēl pirms pēdējām trim pārbaudes spēlēm pret beļģiem, aicināja valstsvienības galveno treneri Raimondu Vildi.
Vai esat apmierināts ar paveikto treniņos un līdzšinējās pārbaudes spēlēs?
Jā, kopumā viss ir labi. Nedaudz satrauc Armanda Celitāna muguras savainojums, taču pēdējās spēlēs viņu nedaudz pietaupīju, lai būtu gatavs pēdējam sagatavošanās posmam. Ar kopējo spēlētāju gatavību esmu apmierināts. Noskaņojums čaļiem ir labs, bet problēmas ir vecās un tās apzinos.
Laikam jau sāpīgas ir tās pašas lietas, kas visus citus gadus?
Pie serves strādājam ļoti nopietni un izskatās, ka šajā rādītājā sniegums uzlabojas. Servju uzņemšana – tā ir lieta, pie kuras, protams, piestrādāt var, taču īsā laika periodā tas ir ļoti grūti. Darīsim, ko varēsim, lai būtu labāk, taču kādi nu esam, tādi esam.
Ko parādīja pārbaudes spēles?
Manuprāt, ar katru spēli liekam klāt. Tas gan vairāk attiecas uz mačiem Igaunijā, jo Grieķijā vēl bijām stīvi pēc pirmā sagatavošanās posma. Katrs nākamais mačs bija labāks un esmu apmierināts. Kopējais secinājums ir tāds, ka pie tīkla varam cīnīties ar visiem, bet spēlē laukumā varam progresēt. Kandidātu loks mums nebija pārāk plašs, bet neuzskatu, ka tam vajadzēja un tas reāli arī varētu būt plašāks.
Par divpadsmitnieku, kas spēlēs Ungārijā skaidrība ir jau šobrīd?
Jā, lielā mērā man viss ir skaidrs, bet priekšā gan vēl trīs spēles, kurās var gadīties arī kāds savainojums (spļauj pār plecu), tāpēc pagaidām par to ne vārda. Atklāts ir jautājums – vai turnīram pieteikt vienu vai divus nosacītus libero spēlētājus. Tas ir jautājums par Austri Štālu, jo ar Ingaru Ivanovu rēķinos kā ar pirmo libero.
Ar Jāni Šmēdiņu izrunājāties?
Jā, pēc visiem sveicieniem un apsveikumiem aprunājām arī izlases tēmu. Saprotu, ka viņam ir sakrājies nogurums, arī potītes savainojums liekot par sevi manīt. Cik sapratu, tad arī klasisko volejbolu viņš šosezon nespēlēs un vēlas nedaudz atvilkt elpu.
Izskatās, ka vismaz man pārsteigumi komandas sākumsastāvā varētu arī nebūt. Interesē tikai viens – kas būs pusītes?
Hmm…
OK! Jautāšu savādāk – ja pirmais kvalifikācijas mačs būtu rīt, kas spēlētu otrā tempa uzbrucēju pozīcijās?
Rīt? Domājams, ka abi mūsu somi - Ansis un Aivariņš (Medenis un Petruševics). Visām mūsu pusītēm ir viena kopīga īpašība – trūkst noturības. Ikviens var nospēlēt ļoti labi, bet jau pēc brīža plīst. Katram no viņiem ir savi plusi un savi mīnusi. Ja mēs varētu no visiem salikt kopā vienu, tad sanāktu viens ļoti labs spēlētājs. Ar tiem sākumsastāviem izlases gadījumā sanāk arī zīlēt. Tas būs mūsu – treneru uzdevums – uzminēt, kurš konkrētajā dienā ir gatavāks.
Pārbaudes spēļu nebūs bijis par daudz?
Pagaidām šķiet, ka viss būs kārtībā. Cenšos dot iespējas visiem, jo skaidrs, ka ar septiņiem spēlētājiem nospēlēt deviņas spēles nevar. Tā ir laba iespēja man pārbaudīt visus un dot iespēju katram. Iepriekš, iespējams, bija par maz spēļu, varēja just tādu kā nesaspēlētību un liekas, ka šogad būs labāk. Ja iepriekšējos gados mums bija problēmas ar pārbaudes spēlēm, tad šoreiz no dažiem piedāvājumiem pat nācās atteikties.
Pēdējos gados nākas saskarties ar problēmu, ka izlasei trūkst viena spēlētāja. Kā jūs skatāties uz naturalizāciju? Eiropā tā pēdējā laikā ir izplatīta prakse.
Cilvēciski es to neatbalstu, bet skatoties no profesionālā viedokļa – var domāt. Te gan uzreiz jāsaka, ka nav vērts runāt par viduvēju spēlētāju naturalizāciju. Ja par to nopietni domā, tad jāmeklē spēlētājs, kurš ir galvas tiesu pārāks par pārējiem, turklāt ar tālāk ejošu mērķi, ne uz vienu vai diviem gadiem, bet ilgtermiņā.
Viens no turnīriem notiks Jelgavā. Vai tas spēlētājiem neuzliks papildus slogu?
Nedomāju, visi te ir profesionāļi un vēlas sevi parādīt un apliecināt spēlējot mājās. Tā nu sanācis, ka pēdējos gados visi labākie spēlē ārzemēs un spēles izlasē ir vienīgā iespēja uzspēlēt savu līdzjutēju klātbūtnē. Skaidrs, ka kaut kāds starta satraukums būs, bet nedomāju, ka tas izšķirs kaut ko. Jācer gan arī, ka līdzjutēji sanāks atbalstīt mūs kuplā skaitā.
Šovakar vēlu vakarā izlase atgriezīsies mājās no Beļģijas, rīt tai paredzēts treniņš, bet jau trešdien komanda dosies uz Ungāriju, kur aizvadīs pirmās trīs kvalifikācijas turnīra spēles. Pirmais mačs plānots jau 6. septembrī pret Ungārijas izlasi, 7. septembrī ar Francijas, 8. ar – Spānijas. Otrais no diviem sabraukumiem risināsies Jelgavā no 14. – 16. septembrim.