Štromberga lielie un… mazie mērķi

„Baigi labi,” tā divkārtējais olimpiskais čempions atbild uz vienkāršu jautājumu, kā dzīve? Lai gan dzimtenē Mašīna (tā viņu dēvē ASV) ieradies uz nepilnu dienu, un pat uz Valmieru aizbraukt šoreiz nebūšot lemts, Māris burtiski staro. „Vienmēr ir forši atbraukt uz mājām, uz ilgāku laiku te gan būšu tikai vasarā. Tāds interesants ceļojums šis ir, pat uz Valmieru pie vecākiem aizbraukt nesanāk, vakarā jau būšu ceļā uz Mančestru,” stāsta Māris, izskaidrojot arī tuvākos treniņu un sacensību plānus: „Šobrīd ir tā sauktais ātruma darbs. Netīrais ir paveikts, tagad tas viss ir jāizstrādā. Pēdējā laikā bijis daudz šosejas, peldēšanas, fitnesa, bet tagad būs tā sauktie BMX treniņi, kuros tas viss ir jāizstrādā. Pēc divām nedēļām ir Eiropas kauss, līdz tam jānoķer sajūtas, bet pēc mēneša Mančestrā ir Pasaules kauss,” skaidro Māris.

Uz Eiropas Olimpiādi Štrombergs nedosies, šie ūdeņi jūtams viņam ir par seklu. BMX dzīvajai leģendai, kura šajā sporta veidā jau izcīnījusi visu, kas iespējams, no šī foruma, kā pats saka „ne silts, ne auksts”. Tās esot sacensības, kurās jaunajiem un perspektīvajiem ir iespēja izjust lielu maču atmosfēru. „Es labāk atpūtīšos un gatavošos Eiropas un pasaules čempionātiem,” īss ir Māris.

Nevaru nepajautāt Mārim arī par sportista izmaiņām privātajā dzīvē - saderināšanos. Viņš gan uzreiz piekrīt viedoklim, ka gredzens šobrīd spiež tikai draudzenes pirkstu (saderināšanās gredzens), paša pagaidām nē, un izskatās, ka kādu laiku tā arī paliks. „Daudzi prasa, kad būs kāzas, bet nē, es šobrīd par to nedomāju, noteikti pēc olimpiskajām spēlēm, ne ātrāk.”

Runājot par lielajiem mērķiem, ir skaidrs, ka Māri sportā šobrīd notur vēl viens spilgts mērķis – trešais olimpiskais zelts. „Tas ir mans lielais mērķis. Pats izvirzu sev jaunus mazos mērķīšus, kas motivē. Riodežaneiro zelts ir tālākais mērķis, kas vairāk vai mazāk notur mani sportā. Neesmu tas braucējs, kurš var uzvarēt ABA un nākamgad darīt visu to pašu, lai cīnītos par to pašu vēlreiz. Man prasās kaut ko jaunu, lai saglabātu interesi. Nav tā, ka es tagad sportoju ar sakostiem zobiem, joprojām to baudu. Katru gadu tas uz ko liec uzsvaru, ir jāpamaina. ABA ir jābrauc, lai uzturētu to „frišumu” un maču garšu,” teic riteņbraucējs.

Pirms vairākiem gadiem Māris pauda, ka BMX ienāk arvien jauni braucēji, kurus vislabāk raksturo viens vārds – dulli… Šobrīd viss esot nedaudz citādāk un jauno ienākšana ir nedaudz nobremzējusies. „Mūsu visu starpā cīņa ir tīra, visi kopā trenējamies un mačojamies sacensībās. Šobrīd ir pamainīti arī Starptautiskās riteņbraukšanas federācijas noteikumi, kuri paredz, ka trases nedrīkst būt pārspīlēti sarežģītas. Tām ir jābūt drošākām, un tas noteikti ir mans pluss. Protams, ir arī tādi braucēji, kas izšauj vienos mačos, pēc tam notraumējas un pazūd no aprites, bet gudrākie saprot, ka ar pārmērīgu trakošanu labu galu neradīsi. Galvenais tomēr ir stabilitāte! Var laikam teikt, ka BMX kā sporta veids ir kļuvis gudrāks,” skaidro latvietis.

Runājot par lielo mērķi – Riodeženeiro olimpiskajām spēlēm, jau šobrīd ir skaidrība arī par BMX sacensību trases reljefu. Nekas pārmērīgi citādāks, kā citur nebūšot. Šobrīd ASV tiekot būvēta līdzīga trase, kuru varēs uzskatīt par tādu kā Riodeženeiro mazo kopiju. Māris gan atklāj, ka notiek atgriešanās pie kaut kā līdzīga, kas bija Pekinā.