Kam Prāga tuvāk, kam tālāk

Laiku pa laikam hokeja sadaļā iemaldās pa kādam bimbambolistam un trollim, kuriem galvenais dzīves prieks ir kādu apsmiet. Tam, ka trollis pats neko nevar izdarīt un tēmā peld akmens stilā, nav nekādas nozīmes. Galvenais ir parādāt savu "kompetenci" un iesaistīt neauglīgās diskusijās pārējos. Re, agrāk taču mēs frančus sitām ar plikām rokām un bez slidām, bet tagad... Nu švaka mums tā izlase. Prāgā pa taisno uz B grupu!

Kādreiz, kad studēju universitātē, bija gudri cilvēki, kas teica, ka vajag novērtēt arī pretinieku. Lai neiznāktu tāds kāzuss, ka dažiem padomju propagandistiem stāstot, kā "varonīgā padomju tauta piecus gadus varonīgi cīnījās ar vācu deģenerātiem". Francijas hokeja izlase pasaules hokejā sen vairs nav "deģenerāts". Un ne tik gludi ar viņiem gājis mūsu izlasei agrāk un arī jaunākos laikos. Pēc Latvijas izlases atjaunošanas 1992. gadā, jau otrajā mačā ar Franciju - 1:3 (1994.), 2000. gadā Anžē, tātad jau Vasiļjeva laikos - 1:2, olimpiskajā kvalifikācijā Klāgenfurtē - 1:1 (2001.). 0:1 ar Lindstrēmu 2004. gadā Jēvikā, 1:4 jau Znaroka valdīšanas laikos Gomeļā (2008.), bet tiem, kam pavisam švaka atmiņa, iesaku LHF mājas lapā paskatīties, kāds rezultāts bija 2013. gada 10. februārī, kad izlasi tramdīja NHL treneris Nolans un laukumā gāja pat Ozoliņš. Es redzu 2:3 (OT), Soču OS kvalifikācijā...

Šis būs astotais PČ A grupā Francijas izlases galvenajam trenerim Deivam Hendersonam, kurš ir izlases galvenais treneris kopš 2004. gada rudens, viņam ir līgums ar federāciju līdz 2017. gadam... Hendersons savus padotos zina kā raibus suņus - komanda ir saspēlēta, pamatsastāvs nemainīgs (analoģija ar Latviju 1996. - 2002.), liela daļa spēlētāju no Francijas čempionāta, taču pamatmasa no Eiropas dažādām valstīm. Pērn PČ Minskā no 25 - puse no Francijas (12), otra puse (13) - no visas pasaules: pa 3 no Somijas un Šveices, pa vienam no NHL, AHL, ECHL, Zviedrijas, Vācijas, Itālijas, Polijas.

Lai jūs pārāk nenomocītu ar nevajadzīgu informāciju par kaut kādu tur futbola Franciju, vēl tikai viena tabuliņa
Francija un Latvija PČ (vieta)

Tātad divos no trijiem Nolana PČ Francija bija mums priekšā!

Arī abās Rīgas spēles Francijas modelis bija tradicionāls - ar astoņiem leģionāriem Somija (4), Zviedrija, Vācija, Polija, Šveice, Lozannai uz izlasi deleģējot Šveices čempionāta otro labāko vārtsargu Iē - 37 regulārā čempionāta spēlēs atvairījis 93,1 % metienu (play-off - 94,1), vidēji spēlē ielaižot 1,85 ripas (1,48), septiņās spēlēs paliekot uz nulles... Un mūsu Gintam Meijam pēc otrās spēles atliek tikai secināt, ka "šo vārtsargu vienkārši no zilās līnijas pārspēt nevarēja".

Bet, vai tikai Iē vainīgs, ka Latvijas izlase neprot dabūt ripu vārtos? Nē, taču. Paši arī vēl esam vidēji slābeni. Pat pirmais piecnieks (Sotnieks - K. Rēdlihs, M. Rēdlihs - Sprukts - Dārziņš). Jo sen nav spēlējuši - dinamieši kopš 24. februāra, Sprukts - vēl senāk. Un varam jau šobrīd ieņirgt par Janku, kurš netiek līdzi pat frančiem, bet šīs ir pārbaudes spēles un Sprukts izlases treniņos ir tikai kopš 30. marta.

No abām šīm un diviem mačiem ar Baltkrieviju ir arī šādas tādas pozitīvās lietas. Pirmkārt jau vārtsargi un pirmkārt jau Jānis Kalniņš, kurš pusotru spēli palicis sausā, neoficiālajā vārtsargu konkurencē izvirzoties vadībā. Elviss Merzļikins ātri ielaida divus golus, taču atsita soda metienu; Ervīns Muštukovs Baltkrievijas divām ripām pieplusoja vienu ar Franciju. Trenējas Edgars Masaļskis, kuram aiz muguras 13 (!) PČ un četras olimpiskās spēles. Šveicē nule brīvs tapis Ivars Punnenovs, taču savainojuma dēļ maz spēlējis, Kazahstānā kopš sestdienas brīvs ir Māris Jučers. Varētu brēkt: "Uz izlasi, uz izlasi!", bet vārti tikai vieni... Un treneriem vismaz pagaidām nekādas nojausmas, kurš no tiem četriem, kuri jau trenējas, varētu būt ceturtais. Visi labi!

Otrajā spēlē Beļavskis@Zirnis@Klodāns ļāva tautai apskatīties, ko spēj mazais Kulda, kā arī Liepājas uzbrucējs Zabis. Tā teikt, koncerts pēc radioklausītāju vēlēšanās. Kulda kā jau no Amerikas atbraucis, bija aktīvs un es redzēju trīs viņa metienus pa vārtiem. Vai Edgars jau izlases spēlētājs? Laikam vēl nē. Ar diviem treniņiem varbūt pietiktu Balderim vai Lemjē. Tas pats attiecas uz Zabi. Jebkurš jaunais izlasē ir jāiespēlē, jāietrenē, jāieved shēmās un kolektīvā.

Uzskatāms piemērs 0:1 pret Franciju. Tad jau savainots bija Indrašis un uzbrucēju trijniekos sākās pārmaiņas. Nezinu, kas bija noticis tad un kāpēc zaudēto vārtu laikā Latvijai laukumā nebija centra uzbrucēja... (Eu, treneri!) Acīmredzot par agru laukumā bija izlecis Saulietis, jo viņa nomaināmais formāli bija Skvorcovs. Tātad piecnieks: Andersons - Demiters, Saulietis - Skvorcovs - Zabis. Andersons savā zonā neizdara vienkāršāko, kas jādara, neatdod piespēli pa labi, pārējie četri saminstinās, bet slido uzbrukumā. Tad nezin kāpēc viduszonā Zabis no kreisās puses metās uz labo un vienubrīd dažos kvadrātmetros ir trīs mūsējie, bet neviena naidnieka... Demiters pazaudē ripu, Saulietis nespēj noķert savu sedzamo, un, sveiki, Gauja! Tipisks nesaprašanās gols. Kas kārtējo reizi rāda, ka ir jābūt saspēlētām maiņām, kur katrs pat ar aizsietām acīm zinās partnera manevru. Kā tas vairākus gadus ir Francijai. Un ļauj nebūt ne ar NHL sastāvu labi cīnīties PČ.

Beļavskis pēc otrā spēles teica, ka būs tādi, kuriem 10. aprīlī izlase šopavasar ir beigusies. Šobrīd (svētdien no rīta) izlasē ir četri vārtsargi un sešas pilnas maiņas, Indraši neskaitot, bet ar Ševčenko. Atskaitīt varētu kaut pusi, bet... Indraša trauma un Jerofejeva savainojums vēlreiz atgādina, ka nevajag dzīt zirgus, ka hokejā trauma ir gandrīz vai ikdiena. Un vēl jau nav zināms, kas var nākt atskatīto vietā. Vai tie būs Karsums un Bārtulis? Bieži vien vārdi ir tikai vārdi - kā Girgensona gadījumā: nu gribētu Beļavskis viņu, tāpēc saka pieklājības frāzes...

Kuri vēl bez trim vārtsargiem man patika? Ābols un viņa maiņa (Bajaruns, K. Jass) pirmajā spēlē, Bērziņš abās, taču ir diezgan dīvaini skatīties, ka laukumā Armands ir ātrāks par savas maiņas malējiem uzbrucējiem Bukartu un Skvorcovu... Kaut šis Bērziņš nekad nav bijis ātrslidotājs.
Patika, kā spēlē Cipulis, arī Meija, taču, runājot kolēģa Zemberga vārdiem, sapurināties der Galviņam, Gipteram, Andersonam, Demiteram, Jekimovam, Brahmanim un arī visam pirmajam piecniekam. Sapurināties der gandrīz visiem...