Kur rakstīts, ka mums jāpiedalās visās olimpiādēs?

Pirms Latvijas un Vācijas spēles gandrīz visu sestdienu pavadīju kopā ar draugu no Fisenes - žurnālistu, bijušo treneri un hokejistu Antonu Valdmanu. Otro reizi esot Latvijā, vācu kolēģis vēl nebija bijis Jūrmalā. Sarunās par dzīvi, Latviju, Vāciju, bijušajiem un tagadējiem draugiem nonācām arī līdz hokejam. Tonijs stāstīja man vācu "pasakas", es viņam - latviešu. To, kā Lipmans pēc spēles ar Austriju uzbrēca man preses centrā, Tonijs redzēja ar savām acīm un dzirdēja ar savām ausīm. Vācijā šāds izlēciens prezidentam maksātu viņa krēslu, Latvijā...

Nu, lūk. Ko maksātu Vācijas zaudējums Vācijā? 600 000 eiro no Vācijas sporta budžeta (vai kaut kas tamlīdzīgs) netiktu Vācijas jaunatnes hokejam. Ja otro reizi Vācija netiktu uz olimpiskajām spēlēm, hokejs viņu zemē zaudētu arī olimpisko statusu. Rio vārgi startējuši vācu peldētāji un vieglatlēti un Vācijā notiekot diskusijas, kurus sporta veidus finansiāli ir jēdzīgi atbalstīt. Lai hokejs neciestu, vasarā darīts viss iespējamais šīs olimpiskās izlases sagatavošanā, apkopoti visi iespējamie spēki, lai Marko Šturms ar saviem puikām uzvarētu. Jau jūlijā Fisenē bijusi nometne, no 22. augusta atkal visa izlase strādājusi kopā, liels pluss esot tas, ka no Minhenes kluba izdevies izlasei piesaistīt vārtsargu treneri Patriku Deleiru. Uz manu vaicājumu, vai Marko Šturms (1978.) savā pirmajā izlases trenera sezonā nav par vieglu, Valdmans atbildēja, ka tāpēc jau viņam blakus kā palīgs ir Džefs Vords, 2007. - 2014. Bostonas "Bruins" otrais treneris, kad tur trīs sezonas spēlēja arī Šturms. Vienojāmies, ka ļoti būtiska būs vārtsarga izvēle, aizsardzībā mums puse no sešiem esot paveca (Reķis, Pujacs, Rēdlihs) un lēna, bet uzbrukumā Tonijs baidījās tikai no Daugaviņa. Bet vācu pusei uzbrukumā esot jaunie un spraunie Kīnhākls (1992.), Rīders (1993.), Draizaitls (1995.).

Latvijas izlases ģenerālmenedžeris un savulaik arī treneris Māris Baldonieks allaž atgādina, ka hokejs sastāv no sīkumiem. To pēc 2:3 teica arī Haralds Vasiļjevs, kuram neko nevaru pārmest - kādam jau tas darbs bija jādara. Kāpēc Vasiļjevs un viņa vienīgais (!) palīgs treneru korpusā Ēriks Miļuns, kurš pats bijis vārtsargs kopā ar Artūru Irbi "Latvijas bērzā-67", izvēlējās Gudļevski? Kurš ļoti gribēja sevi pierādīt, bija cītīgi trenējies, taču šoruden praktiski bez spēļu pieredzes. Un atsita daudz ripu sev priekšā... Pēc 0:2 Kristers tika nomainīts pret Merzļikinu, kuram vēl nav NHL ranga, taču bija kaut minimāla spēļu prakse "Lugano" klubā. Vai ar Merzļikinu Latvija nezaudētu? Nevaru to apgalvot, bet es izvēlētos Elvisu. Jo vācieši gan meta diezgan daudz, taču ne tik kanādiski, kā tika gaidīts, visas trīs ripas iemetot no gana tuvas distances.

Pirms spēles vaicāju "Dinamo" trenerim Aigaram Ciprusam, ko Vasiļjevs varētu darīt, ja zaudēs ar 1:2. Esot 0:2, nomainīja vārtsargu un uzkurināja tempu. Vai nevajadzēja torpedēt un grūstīt gar apmalēm vāciešus jau ar pirmajām minūtēm? Varbūt. Bet vai tam pietiktu spēka? Diemžēl abi ar Toniju nebijām kļūdījušies arī par Reķi un Pujacu. Arvīds pie mūsu zilās līnijas netika līdz vācietim, divas minūtes, un Draizaitls, Kīnhākls un Reimers izspēlēja vairākumu līdz tukšam vārtu stūrim. Katrs uzbrucējs no savas maiņas... Bet saspēle kā savulaik Kerčam, Beļavskim un Fanduļam. Laikam jau vārtu zaudējuma laikā arī Pujacs nebija gluži savā vietā. Tāpat kā Reķis, kad tika zaudēti trešie vārti. Zaudēta pozīcija, zaudēti vārti un spēle. Jautājums, kāpēc mazākumā laukumā bija jāsūta abi lēnākie izlases aizsargi, preses konferencē palika neuzdots. Jo uz vaicājumu, kāpēc Ābols jau no sākuma nebija ceturtās maiņas centrā, Vasiļjevs atbildēja, ka gribējis dot uzspēlēt arī Pavlovam... Vai spēles beigās, kad noraidīts bija Vācijas izlases kapteinis Marsels Gocs (57:02), nevajadzēja nomainīt Merzļikinu pret sesto laukuma spēlētāju? Droši vien. Vasiļjevs: "Tas jāsagatavo iepriekš. Bija ļoti maz laika. Ja vari iemest vairākumā, vari spēli vinnēt." Tāpat vismaz man nebija saprotams, kāpēc trešajā trešdaļā laukumā netika laists enerģijas kamols Ķēniņš. Tie ir sīkumi. No kuriem rodas spēles rezultāts. Tikai Vasiļjevs un GM Baldonieks droši vien zina, kāpēc uz šo laiku izlasei palīgos netika aicināts vārtsargu treneris Juris Klodāns. Varbūt visvairāk pietrūka tieši viņa?

Nelejot mēslus virsū Vasiļjevam un Miļunam (paldies par darbu ugunsdzēsēju režīmā!), gribētos, lai kritiskāk uz nepadarīto paskatītos GM un LHF ģenerālsekretārs Baldonieks, bet jo sevišķi LHF prezidents Lipmans, kurš pēc 8:1 lielīgs kā gailis čubinājās ap valdes locekli Andri Deniņu: "Nu, re! Viss ir pareizi. Labi, ka nomainījām treneri." Vasalis Deniņš, protams, dziedāja līdzi.

Skaidrs, ka Latvijas Olimpiskā komiteja nedrīkst jaukties kādas federācijas darbā, taču, ja valsts caur LOK dod arī naudu olimpiskās kvalifikācijas turnīram, tad LOK ir jātur roka arī uz olimpiskā hokeja pulsa. Iepriekšējais treneris Leonīds Beresņevs gan bija uzrakstījis atlūgumu (25.08), taču bija gatavs aizvadīt šo turnīru. Vai ar viņu Latvija nezaudētu? Par to vairs nebūs iespējams pārliecināties. Droši vien normāla nav arī situācija, kad LHF prezidents visu laiku konfliktē ar Latvijas spēcīgāko klubu - tā tas bija "Rīgas 2000" laikā, tā ir arī tagad.

Pēc 2:3 man visvairāk žēl spēlētāju, no kuriem dažs savā dzīvē tā arī netiks uz olimpiskajām spēlēm. Kaut šī bija pēdējo gadu stiprākā Latvijas izlase. Nākotne? Masaļskis (1980.) jau atvadījās, droši vien vēl vairākiem hokejistiem šī bija pēdējā spēle Latvijas izlases formā.