Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource542 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource542), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

"Mogo" ķer, "Prizma" bēg, "Kurbads" pauzē...

Jānis Matulis
Jānis Matulis

"Mogo" ķer, "Prizma" bēg, "Kurbads" pauzē...
Čempionāta rezultatīvakais uzbrucējs Edgars Homjakovs ("Kurbads") pret Jāni Auziņu ("Prizma"). Foto: Guntis Lazdāns / lhf.lv

Kad jau trešais kolēģis pasmējies par mani, kāpēc gan es ejot uz Latvijas hokeja čempionāta spēlēm, ja par tām neko nerakstot, esmu nolēmis uzrakstīt savus vērojumus, nojautas un prognozes. Jo decembra sākumā gandrīz visas virslīgas komandas sasniegušas čempionāta ekvatoru. Gunāra Ķirsona “Lido” tas vēl priekšā. Saprotams, ka TV kameru priekšā visas ieinteresētas personas slavē šā gada čempionātu, taču vairums no viņiem arī aizkulisēs turpina slavēt šo turnīru. Kurā vismaz piecas no septiņām komandām spēj uzvarēt jebkuru citu. Šad tad tām pievienojoties arī HK “Liepāja”. Bet vai šis ir pats meistarīgākais Latvijas čempionāts jaunajos laikos, to es neņemtos apgalvot. Augstas meistarības čempionāti bija arī vairākas Ēvalda Grabovska rīkotās “Samsung premjerlīgas”, kā arī pats pirmais Latvijas Hokeja līgas čempionāts 1995./1996. gada sezonā. Uh, cik sen tas bija!

“Prizmas” galvenais treneris Ēriks Miļuns, kura vadītā “Prizma” ilgu laiku bija (ir?) čempionāta līderu godā, saskaitījis, ka, čempionātam sākoties, Latvijā atgriezušies divdesmit labi hokejisti. Kas arī kalpo kā viena no mērauklām turnīra spēkam. Nu jau gan daži aizlidojuši tālāk, taču pamatmasa palikusi. Būdams opozicionārs, gan oponēšu Miļunam: 2008./2009. gada sezonā Latvijas vadošo hokeja komandu kvartets - “Rīga 2000”, Ogres ASK, “Liepājas metalurgs” un Daugavpils “Latgale” spēlēja ne tikai Latvijas virslīgā, bet arī Baltkrievijas atklātajā čempionātā, turklāt Latvijas hokejs tajā sezonā bija tik pārticis, ka varēja atļauties vismaz 31 (!) leģionāru. “Latgalē” slovākus Hovanu, Laco, Peku un Juriku, ukraiņus Begu, Rosļakovu, P. un R. Borisenko, krievus Vasiļjevu, Mišinu, Barinovu un Uļjanovu, lietuviešus Baubu un D. Kumeļausku, baltkrievu Rilkovu. Liepājā bija astoņi leģionāri – krievi Čirkovs, Gubins, Oļhovcevs, Gorškovs, Mihailovs un Pafifovs, lietuvieši Lelens un Pliskausks. Ogrē kopā ar Leonīdu Beresņevu bija piestājuši pieci Igaunijas hokejisti – Terentjevs, Kaljuste, Kolpakovs, Osipovs un Sibircevs, kā arī Iļjins un Ugarovs, “Rīgā 2000”, kas bija “Dinamo” fārmklubs, gan bija tikai viens ārzemnieks. Lielākā daļa no šeit pieminētajiem bija labi spēlētāji...

Lai gan datora programma LHF tabulā 1. vietā ierindo “Prizmu” (44 punkti 20 spēlēs), loģika kā pirmos pieprasa “Mogo”, kuriem arī 44 punkti, taču mazāk spēlēs (18). Kas ir šīs sezonas ''Mogo” spēks? Pimkārt, sastāva stabilitāte. Varbūt abi vārtsargi (Ančs, Kazanovs) ir arī spēlējuši stabilāk, taču komandu uz leju viņi nevelk, drīzāk otrādi. Noteikti labs papildinājums ir aizsargs Renārs Demiters (1986.), kurš muļķīga savainojuma dēļ palika ārpus Latvijas izlases sastāva 2015. gada pasaules čempionātā Prāgā. Izspēlējies Kazahstānā, Slovākijā, Somijā un Francijā (pērn “Lyon”), Renārs nu ir “Mogo” kapteinis. Ieguvums noteikti ir Kārlis Ozoliņš (Liepāja, šogad 10+7), kurš, manuprāt, būtu pelnījis vismaz pārbaudes spēles Boba Hārtlija izlasē, tāpat pērngada kurbadietis Gatis Gricinskis (6+10), no Somijas pārbraukušais Rūdolfs Maslovskis (4+10), kā arī pagaidām tikai desmit spēles “Mogo” nospēlējēšais Kaspars Saulietis (9+5). Kopā ar vecajiem mogiešiem un no HS “Rīga” pārnākušejiem eksjunioriem Pankeviču, Opeltu, Bakanovu, Krustiņu veidojas labs veco, vidēji pieredzējušo un jauno sakausējums. Kurus vada pieredzējušais Igors Smirnovs. Nule “Mogo” rindas papildinājis pieredzējušais Māris Jass. Ja viss ritēs savu loģisko gaitu, regulārajam čempionātam beidzoties, “Mogo” jābūt 1. vietā. “Play-off”? Tas vēl pārāk tālu.

Vasarā, redzot, kā kluba 20. gadē briest “Prizmas” komanda, biju pārliecināts, ka tā būs viena no modes noteicējām Latvijas virslīgā. Armands Bērziņš, Edijs Brahmanis, Maksims un Aleksejs Širokovi, Sergejs Pečura – valstsvienības bijušie spēlētāji vai tuvu tai. Plus no “Mogo” atgriezās Krists Apsītis, septembra sākumā pievienojās vārtsargs Jānis Auziņš, vēl mazliet vēlāk uzbrucējs Miks Lipsbergs. Sakabē ar “Prizmas” jaunajiem un vidēji jaunajiem tas bija ievērojams spēks. Ja vēl komandu nepamestu abi bijušie “Dinamo” aizsargi Georgijs Pujacs (septembra beigās) un Aleksandrs Jerofejevs (novembra beigās), tad “Prizma” būtu simtprocentīgs favorīts. Nu bez Pujaca un Jerofejeva iet mazliet sliktāk, un nedod Dies' kāds no draugiem atradīs labu darbu kādā no Eiropas hokeja virslīgas klubiem Auziņam. Kas ir šā brīža “Prizmas” atslēgas spēlētājs. Miļunam jācer, ka varbūt Auziņš cer uz “Dinamo” vai Hārtliju (lasi, Latvijas izlasi). Šā vai tā, bet “Prizma” joprojām spēlē stabili. Izņemot 1:7 pret “Kurbadu” otrā apļa spēlē, pārējais viss ļoti vienmērīgi. Jā, pēdējā laikā varbūt trūkst pārliecinošo uzvaru, taču tā ir viena no šā turnīra spilgtākām iezīmēm – automobiļu numuru (runājot Grabovska terminoloģijā) nav. Pat “Lido” it bijuši tikai divi 0:8 un viens divciparu zaudējums – 1:11. Un vēl kāda iezīme: “Prizma”, nonākot arī zaudētājos, prot iziet uz uzvaras ceļa. Labākais metējs Brahmanis (11+11), tālāk A. Širokovs (6+14), M. Lipsbergs (8+8, bet tikai 13 spēlēs), M. Širokovs (3+12), Riekstiņš (10+4) un Grīnbergs (6+8). Mazliet izbrīnu man radīja tas, ka “Prizmas” aizsargs Rihards Ķuzis (2000.), kurš novembra sākumā tika iesaukts Latvijas izlasē, nav izpelnījies pat kandidāta statusu Latvijas U-20 izlasē. Kaut kas, Viestur, tomēr nav kārtībā tavā kantorī.

Komanda, kas pēdējos gados Latvijas hokejā radījusi vislielāko furoru, noteikti ir Anda Pikāna “Kurbads”. Te hokeja gaiteņos virmo baumas par Latvijas virslīgai neadekvātām algām, arī par tūkstošiem četras spēles aizvadījušajam izraēlietim Šerbatovam, te gluži pretējais. Nepateikšu neko oriģinālu, pasakot, ka šā rudens “Kurbads” (33 punkti 19 spēlēs) tomēr ir vājāks par pērnā rudens modeli. Nav trīs labu uzbrucēju (Lavrovs, Gricinskis, Zolmanis), gribam mēs to atzīt, vai negribam, bet “Kurbada” vadošie spēlētāji diemžēl jaunāki nekļūst. Cipulim – 38, Spruktam, Štālam, Blukam un Jēkabam Rēdliham – 36, Brancim un Valteram – 33. Turklāt pretinieki nu visi skrien. Ja pērn kritiskā situācijā treneris Aleksandrs Macijevskis rezultāta glābšanai varēja droši laukumā sūtīt Spruktu, Cipuli un Bluku, nu tas vairs tik spilgti nestrādā un gan pēc spēles, gan formāli “Kurbada” pirmais uzbrucēju trijnieks ir Lauris Rancevs (6+5), Edgars Homjakovs (12+12) un Juris Upītis (6+12). Nē, iemet un piespēlē jau arī Cipulis (11+11) un Sprukts (4+17), bet... Kad pēc Kontinentālā kausa otrās kārtas spēlēm Lionā no sastāva izkrita Toms Bluks un Renārs Valters, hokeja “visgudrie” jau runāja, ka Viktors Ignatjevs arī “Kurbadā” turpina “Dinamo” aizsargu rotācijas. Izrādās, velns (Viktors!) nav tik melns, kā par viņu runā. Valters savainojuma dēļ gan izkritis līdz janvārim, toties kapteinis Bluks jau šodien būšot uz strīpas. Pretējā gadījumā “Kurbada” aizsardzība ar pieciem vīriem, vai ar Štālu kā sesto, izskatījās gana trausla. Nu gan to papildinājis no Amerikas pārbraukušais Mārtiņš Oskars Freimanis. Kaut aši joņo Homjakovs un Toms Hartmanis (6+9), Artūra Irbes studijās mācās Uldis Čalpa un Denijs Romanovskis, es pēc 36 spēlēm “Kurbadu” augstāk par 3. vietu neredzu. Trūkst stabilitātes. Zaudējumi nav lieli – smagākais 0:4 pret “Mogo”, bet to jau ir astoņi (19 spēlēs).

Man nav nekāda loģiska skaidrojuma, kāpēc šobrīd tikai 4. vietā atrodas Jelgavas “Zemgale/LU” (30 punkti 19 spēlēs). Vasarā vicečempionu ieguvumi izskatījās daudzsološāki, nekā tas redzams laukumā. Labi, Vladislavs Adeļsons (11+7) debitējis Latvijas izlasē, taču gan Rustams Begovs (7+9), gan Rūdolfs Prūsis (0+3, gan tikai desmit spēlēs) pērn “Mogo” rindās bija spraunāki. No “Dinamo” rezervēm uz Jelgavu devās uzbrucējs Juliāns Misjus (3+10), HK “Rīga” kapteinis Aleksejs Popovs, no Norvēģijas atgriezās augumā raženais aizsargs Rinalds Rosinskis, bez Adeļsona no ASV ieradās uzbrucēji Marks Mežsargs (0+1) un Kristers Bormanis, kurš nu gan Ukrainā, no Liepājas kopā ar treneri Igoru Ļebedevu uz Jelgavu devās uzbrucēji Māris Miezis (7+4) un Aleksandrs Novikovs (1+2), kā arī aizsargs Iļja Makarovs, kurš nu gan vairs nav komandā. Labi, neviens no viņiem nav Greckis, bet Latvijas mērogiem itin labi spēlētāji. Kuriem ar “Zemgales” pusjaunajiem un itin solīdajiem vārtsargiem (Cimermanis, Petkus) tabulā vajadzētu būt tuvāk “Prizmai” nekā HS “Rīga”. Neesmu tik daudz jelgavnieku spēļu redzējis, lai uzstādītu savu diagnozi, bet visas pazīmes rāda, ka Jelgavai iznāks cīnīties ar HS “Rīga” par 4. vietu, proti, tikšanu “play-off”. Nu gan no “Kurbada” atgūts uzbrucējs Rihards Remiņš, komandā atgriezies Matīss Gelažis un Ivans Ribčiks no Baltkrievijas čempionāta, kurš bija vilcējs gan pērn, gan aizpērn. Prognozes nepievilcīgas rada tas, ka četrās spēlēs ar HS “Rīga” punkti jau dalīti uz pusēm (4:3, 6:2, 2:4, 1:4). Pagaidām visās trijās spēlēs zaudēts “Mogo” (0:5, 1:3, 2:4).

Oļega Sorokina un Jura Ozola trenētā HS “Rīga” (28 punkti 18 spēlēs) ir viens no šā čempionāta pozitīvajiem pārsteigumiem. Pusē turnīra jaunie – pamatā Latvijas U-18 izlases kandidāti, atņēmuši punktus visiem. “Kurbadam” - 4:3, par “Zemgali” jau rakstīju, “Prizmai” - 3:2 un 2:3 (OT), “Liepājai” - 5:4 (OT) un w:0, visās trijās spēlēs uzvarot “Lido”. Pēc uzvaras pār “Kurbadu” gan kurbadieši divkārt jaunos pamatīgi sakāvuši – 10:3 un 5:1. Jā, vēl bijis 0:7 pret “Mogo” un 1:6 pret “Prizmu”, taūc laikam jau no jaunajiem pagaidām stabilitāti lieki gaidīt. Bet puikas komandā ir labi. Arī nule par novembra labāko OHL spēlētāju atzītais uzbrucējs Kristaps Skrastiņš (10+5). Ripu vārtos var trāpīt arī Aleksandrs Biškins (6+6), Raivis Kristiāns Ansons (6+5), Ralfs Jevdokimovs (6+5). Labs palīgs jaunajiem ir arī viens no retajiem latviešiem, kurš hokeja laukumā pārspējis Martinu Brodēru, Renārs Undelis (4+8). Speciālisti iesaka uzmanīgāk pavērot HS “Rīga” vārtsarga Artūra Šilova (2001., 1,91 m) spēlētprasmi.

Liepājā (13 punkti 19 spēlēs) notikusi otrā hokeja revolūcija. It kā daudzi spēlētāji palikuši no iepriekšējā iesaukuma, taču pēc bijušā Liepājas meistaru trenera Aleksandra Cicurska domām, pārāk liela esot meistarības sprauga starp aizsargiem un uzbrucējiem, tāpēc neesot, kas piespēle liepājnieku uzbrukuma līderiem Bruno Zabim (5+11) un Egilam Kalnam (7+4). Šad tad uz fārmklubu tiek nosūtīts arī kāds no dinamiešiem, tomēr viņu pienesums varētu būt prāvāks. Aizsargam Robertam Mamčicam (8 spēlēs 6+2), Robertam Lipsbergam (8, 3+3), Frenkam Razgalam (3, 4+0), Mārtiņam Dzierkalam (3, 0+2), Oskaram Batņam (1, 0+0). Pozitīvi ir tas, ka “Liepāja” bez cīņas punktus nevienam neatdod. 3:2 pret “Kurbadu”, nu arī atriebes mačā 4:1 pret HS “Rīga”.

Kā katrā kārtīgā ģimenē arī Latvijas hokeja virslīgā ir savs pastarītis. “Lido” komanda 17 spēlēs ir tikai vienu reizi uzvarējusi – 5:0 pret “Liepāju”, pārējās 16 spēlēs zaudējot. Vasarā kādu brīdi Gunāram Ķirsonam bijusi pat doma kā vienotai komandai nespēlēt, tomēr beigās tika pieņemts lēmums spēlēt. “Lido” vadību kaut kādā ziņā var saprast: no pērnās sezonas 22 spēlētāju pulka... akurāt puse vairs nav komandā. Trīs uz HK “Rīga” (Brants, Millers, Ņ. Mateiko), četri uz HS “Rīga” (Ošenieks, Tumānovs, Jevdokimovs, Skrastiņš), divi uz ASV utt. Vietā aicinātie Krievijas jaunieši (deviņi!) un vairāki Latvijas klubiem nevajadzīgie spēlētāji nopietnu konkurenci pārējiem sešiem OHL klubiem diemžēl izrādīt nespēj. Kaut sezonas gaitā palīgos aicināts galvenais treneris Aleksandrs Ņiživijs, kā arī pieredzējušais Mihails Beskašnovs.

P. S. Šodien trīs nākamās spēles, arī “Zemgale/LU” - “Kurbads”.

     [+] [-]

, 2018-12-05 11:14, pirms 6 gadiem
Es Prizmu tik augstu neliktu ar šodienas sastāvu. Man gan vairāk velk uz to ka viņi būs trešie tomēr. It sevišķi pēc Jerofejeva aiziešnas tur vairāk vai mazāk tomēr valda bardaks aizsardzībā.

     [+] [-]

, 2018-12-05 11:59, pirms 6 gadiem
Es ar paslavēšu ši gada čempi. Neaizmirstam, ka ne tik sen atpakaļ bija pagalam šķidri. Vel atceros laikus, kad Zemgale pēc ASK kluba pārcelšanas uz Ogri bija tāda, ka spēlēt varēja katrs kas uz slidām nostāvēt mācēja. Nu jau ir interesanti kā skatītājam. Ja tendence uzlabot turnīru turpināsies, tad jau būs labs produkts ko pārdot sponsoriem un piesaistīt vel plašāku skatītāju interesi.
restorāni Rīgā - saņem atlaides