Žoltoks ideāli piestāvēja Monreālas "Canadiens"

Sergejs Žoltoks
Dzimis: 1972. gada 2. decembrī, Rīgā
Miris: 2004. gada 3. novembrī, Minskā

Uzbrucējs
1992. gada pasaules junioru čempions, 1991. gada vicečempions
Latvijas izlases kapteinis 2004. gada pasaules čempionâtâ Prāgā

Spēlējis: RASMS (1990.), Rīgas "Dinamo" (1991.), "Rīga/Stars" (1992.), Providensas "Bruins" (1993. - 1995.), Bostonas "Bruins" (1993. - 1994.), Lasvegasas "Thunder" (1995. - 1997.), Otavas "Senators" (1997. - 1998.), Fredriktonas "Canadiens" (1999.), Monreālas "Canadiens" (1999. - 2001.), Kvebekas "Citadelles" (2000.), Edmontonas "Oilers" (2001.), Minesotas "Wild" (2002. - 2004.), Našvilas "Predators" (2004.), "Rīgā 2000" (2004.)

NHL aizvadījis 588 spēles, 111 vārti, 147 piespēles, Stenlija kausā - 45 spēles, 4 vārti, 14 piespēles
Latvijas hokeja izlasē piedalîjies sešos pasaules čempionātos (1994., 1997., 1999., 2001., 2002., 2004.)
Latvijas izlasē kopā aizvadījis 42 spēles, 29 vārti, 21 piespēle, elites grupas PC - 30 spēles, 15 vārti, 10 piespēles
1990. gada Eiropas jauniešu čempionāta "All Stars"

SERGEJS ŽOLTOKS ir atstājis neizdzēšamas pēdas Latvijas hokejā. Pēc izskata vairāk līdzīgs franču māksliniekiem no Monmatras, nekā hokejistam. Ar ķīļbārdiņu, vienmēr labi sakopts, drīzāk slaids (1,83 m, 84 kg), kas hokejā nemaz tik bieži nav, viņš ideāli piestāvēja Monreālas ''Canadiens''. Monreālā Sergejs arī aizvadīja savu labāko sezonu NHL, 68 spēlēs gūstot 26 vārtus un 12 reizes piespēlējot.

Hokejā Sergejs nonāca salīdzinoši vēlu - tikai astoņu gadu vecumā, kad pārējie ''Dinamo-72'' puikas jau prata slidot. Trenerim Pēterim Hmeļņickim tobrīd grupiņā bija kādi 70 censoņi, normālam darbam būt pieticis arī ar 40. Tolaik Rīgā bija tikai divas slidotavas ar mākslīgo ledu, bet treniņi mazajiem puiškāniem sākās septiņos no rīta, nereti iepriekšējais treniņš bija beidzies pusdivapdsmitos vakarā, turklāt mazajam Serjogam vēl bija jāmēro ceļš no Imantas līdz Sporta pilij. Laikam ritot, daudzi no Hmelņicka grupas tika atskaitīti, bet neglītais pīlēns Serjoga palika. Ne tikai palika, bet straujiem soļiem gāja uz priekšu. Jo puisēnam jau tad dzīves galvenā vērtība bija hokejs. Viņš bija talantīgs un arī ļoti uzcītīgs, un jauniešu vecumā jau kļuva par komandas kapteini un rezultatīvāko uzbrucēju.

14 gadu vecumā Žoltoks tika uzaicināts uz Latvijas otro meistarkomandu RASMS, bet no 16 gadu vecuma viņš tika iesaistīts ''Dinamo'' treniņos. Tiesa, jau tad parādījās pirmās likstas ar sirdi - ārsti neieteica Sergejam lielas slodzes, bet kā gan iespējams hokejs bez slodzēm... ''Dinamo'' komandā Žoltoks sāka spēlēt ļoti agri, nepilnu 18 gadu vecumā, pirms tam 1990. gada no Eiropas jauniešu čempionāta ar PSRS izlasi atvedot sudraba medaļu. Sešās spēlēs U18 čempionātā nopelnot 10 punktus (6+4), Sergejs pamanīts arī starptautiskajā arēnā, un tika Eiropas jauniešu čempionāta ''All Stars''. Debija ''Dinamo'' ir solīda - 39 spēlēs jaunietis gūst četrus vārtus, 1990./91. gada mijā kopā ar PSRS U20 izlasi Kanādā atkal nopelnot sudrabu, bet pēc gada Sergejs ir pasaules junioru čempions.

Un izpelnās Bostonas ''Bruins'' ievērību, bostonieši Žoltoku izvēlas drafta trešajā kārtā ar augsto 55. numuru. Pirmā sezona Amerikā aizrit fārmklubā Providensā, bet 1993./94. gada sezonā Sergejs lielajos lāčos jau aizvada 24 spēles, savu pirmo ripu 1993. gada 18. novembrī iemetot Sanhosē ''Sharks'' vārtos, kurus sargā... Artūrs Irbe. Par pilntiesīgu NHL spēlētāju gan viņš kļūst tikai pēc trim sezonām, kad Lasvegasas ''Thunder'' (IHL) 82 spēlēs guvis 101 (51+50) rezultativitātes punktu. Otavas ''Senators'', Monreālas ''Canadiens'', Edmontonas ''Oilers'', Minesotas ''Wild'', Našvilas ''Predators'' - 10 sezonās sešos NHL klubos Sergejs kopā aizvada 588 spēles, gūstot 111 vārtus un 147 reizes piespēlējot, Stenlija kausā vēl 45 spēles un 4+14. Otra tik ražena uzbrucēja Latvijai NHL nav bijis.

Sergejs bija Imantas, Rīgas un Latvijas patriots un kā vien bija brīvs pamatdarbā, steidzās palīgā Latvijas izlasei. 1994. gada pasaules čempionātā Kopenhāgenā viņš vēl bija zaļoksns pižons, taču pēc neuzvarētās spēles pret Šveici (1:2) Sergejs kopā ar Grigoriju Panteļejevu lūdza piedošanu savam jauniešu gadu trenerim Jurim Repsim: "Petrovič, piedod! Mēs tevi pievīlām...'' Sergejs kopā ar Grišu tad Repsim pateicībā par viņu audzināšanu uzdāvināja skaistu rokas pulksteni un NHL cepurīti.
Attiecības ar Latvijas izlasi Sergejam iznāca diezgan īpatnējas. Uz Kopenhāgenu -94 viņš no Amerikas ierodas kā glābējs, taču pirms izšķirošās spēles ar Sveici liela daļa spēlētāju nebija ievērojusi to, ko tad sauca par sportisko režimu. 1:2, un vēl gads B grupâ. 1997. gadā uz Turku viņš ierodas jau kā "Senators" uzbrucējs un pieprasa sev NHL spēlētājam pienācīgu spēles laiku. 1999. gadā Oslo diezgan negribīgi spēlē aizsardzībā, izpelnoties izlases ģenerālmenedžera Helmuta Baldera pārmetumus. Savā pēdējā - 2004. gada čempionātā Prāgā, kur viņš ir kapteinis, Sergejs gražojas un negrib spēlēt vienā uzbrucēju trijniekâ ar kādu jauniņo. Galvenais treneris Kurts Lindstrēms bija ļoti strikts: ja kādam kaut kas nepatīk, var braukt mājās... Labākā spēle Latvijas izlasē? 1999. gada 6. maijā Oslo, kad Žoltiks ar kluba biedru Alfredsonu uz pleciem izrāvās uz zviedru vārtiem un ar gaļu iedzina ripu Salo vārtos, panākot cienīgo 3:4.

Sergejs nekad neaizmirsa, no kurienes viņš nācis, allaž atcerējās savu pirmo treneri Hmeļņicki un prata dalīties ar tiem, kam tas nepieciešams: 1993. gadā, kad viņš nebūt nepelnīja miljonus, ziedoja 1000 dolāru sava trenera Jevgeņija Linkēviča komandai ''LB-79'', ledus apmaksai. Sergejam allaž apkārt lipa jaunie un pavisam jaunie hokejisti. Jo viņš nevienam neatteica. Žēl, ka vairs nenotiek Žoltoka piemiņas turnīri U-20 izlasēm. Tie viņa piemiņai piestāvēja.

Sergejs mira 2004. gada 3. novembrī Minskā pēc ''Rīgas 2000'' spēles Baltkrievijas atkātajā hokeja čempionātā. Vai viņš zināja, ka riskē ar savu dzīvību? Iespējams. Taču citādāk dzīvot viņš neprata. Jo hokejs bija viņa dzīve. ''Monreālas ''Canadiens'' izvēlējos tādēļ, ka šajā valstī mīl hokeju. Hokejs viņiem ir kā reliģija, un mana mentalitāte ir līdzīga.''

Aigars Cipruss: "Sergejs bija prīmā puika! Komandas līderis, kurš vienmēr centās savu darbu izdarīt maksimāli labi, nežēlojot ne sevi, ne pretiniekus. Ar izkoptu sportisko raksturu, no saviem principiem neatkāpās, līdz ar to arī daudz sasniedza hokejā. Ar milzīgu pašatdevi un pozitīvu attieksmi pret hokeju. Līderis, kurš vienmēr centās uz priekšu vilkt arī visus pārējos."

Sandis Ozoliņš: "Visas atmiņas par Sergeju mani dziļi aizskar... Mēs ļoti daudz laika bijām kopā, spēlējot PSRS junioru izlasē, Rīgas "Dinamo". Kopā spērām pirmos soļus profesionālajā hokejā, kopā dabūjām arī pirmos punus. Laiks kopā ar Sergeju bija brīnišķīgs. Loti sirsnīgs, izpalīdzīgs cilvēks, jebkurā veidā sevi veltīja hokejam. Hokejā viņš bija iekšā ar visu savu sirdi, ar ļoti pozitîvu attieksmi pret to. Hokejā viņš zināja visu par visu, par savu komandu, par pretinieku komandu, par citiem spēlētājiem. Var droši teikt, ka viņš mīlēja šo spēli."