Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:925, Did:0, useCase: 3

Latvijas 2014.gada ziemas čempionāts daudzcīņās telpās

LVS
LVS

Latvijas 2014.gada ziemas čempionāts daudzcīņās telpās
Foto: Juris Bērziņš-Soms

Septiņi jauni čempioni - Ingus Zariņš, Didzis Siksalietis, Krišjānis Beļaunieks un Roberts Gļauda, kā arī Jolanta Kaupe, Tīna Laura Graudiņa un Marlēna Šarlote Jonāne.

Piektdien un sestdien Rīgas sporta manēžā notika 2014. gada Latvijas čempionāts daudzcīņās telpās. Šādas Latvijas mēroga sacensības čempionāta statusā kopš 1978. gada notika jau 36. reizi. Sacensību rezultāti ir publicēti sadaļā „Rezultāti”, tāpēc šeit īsa analīze un daži interesanti fakti un skaitļi.

Četrās vecuma grupās (pieaugušie, juniori, „A” un „B” grupas jaunieši) sacensības sāka 74 daudzcīņnieki. Godam pabeidza – 59. Diemžēl, nomācošu iespaidu atstāja vīru sacensības –sāka vien pieci septiņcīņnieki, bet līdz galam izturēja tikai divi. Bronzas medaļa tā arī palika nepasniegta.

Latvijas 2014. gada ziemas čempionu titulus izcīnīja septiņi daudzcīņnieki – pie tam visi ar jauniem personiskiem rekordiem:
Septiņcīņā Ingus Zariņš -4703 p.; junioriem Didzis Siksalietis – 4804 p.; jauniešiem Krišjānis Beļaunieks – 4710 p. un pieccīņā zēniem Roberts Gļauda – 2811 p.
Pieccīņā Jolanta Kaupe, viņa arī čempione juniorēm – 3484 p.; jaunietēm Tīna Laura Graudiņa – 3619 p. un meitenēm Marlēna Šarlote Jonāne – 2977 p.
Līdz šim vienīgi Jolanta Kaupe bijusi Latvijas čempione - jaunietēm – 2011.g. un 2012.g.

Trīs čempionu zelta medaļām izcīnīja Valmieras, bet divas - Jūrmalas daudzcīņnieki. Savukārt pa vienai - Jelgavas novada, Madonas, Bauskas daudzcīņnieki. Vērtējot medaļu ieguvumu punktos (1.v.-3 p.; 2.v.-2 p. un 3.v.-1 p.) Valmierai – 13 p., Jūrmalai – 12 p.; Madonai un Kuldīgai –pa 5 p.; Jelgavas nov. un Bauskai –pa 3 p.; „Arkādijai” – 2 p., bet Aizkrauklei un Daugavpilij – pa vienam punktam.

Šāds pat punktu vērtējums arī treneriem: A.Austrups – 12 p.; R.Ravinskis – 8 p.; P.Karlivāns – 5 p.; A.Krauklīte un R.Maķevics – pa 4 p.; L.Nagle/A.Dogadovs un I.Skurule – pa 3 p.; I.Stukule un J.Iļjušina – 2 p.; A.Krauklītis,A.Jegorova un J.Markevičs – pa vienam punktam.

Absolūti labākie rezultāti ar vērtējumu punktos katrā no disciplīnām:
Septiņcīņā 60 m J.Karulis – 7,00 – 882 p.;
Tāllēkšana D.Siksalietis – 7,08 m – 833 p.;
Lodes grūšana D.Groševs - 13,98 m - 727 p..;
Augstlēkšana D.Siksalietis – 2,00 m – 803 p.;
60 m/b K.Beļaunieks – 8,30 – 908 p.;
Kārtslēkšana I.Vitka – 4,20 m – 673 p;
1000 m R.Žogota – 2:47,71 – 790 p.
Septiņcīņa D.Siksalietis – 4804 p.
Pieccīņā 60 m/b J.Kaupe – 9,24 – 860 p.;
Augstlēkšana T.L.Graudiņa – 1,77 m – 941 p.;
Lodes grūšana D.Kaša – 12,92 m – 722 p.;
Tāllēkšana K.Deruma – 5,39 m – 668 p.;
800 m J.Kaupe – 2:37,77-599 p.
Pieccīņa T.L.Graudiņa – 3619 p.

Andris Staģis

     [+] [-]

, 2014-01-27 15:50, pirms 11 gadiem
andrejs iesalnieks rakstīja: Cik punktu pienāktos D.Groševam par 13.98 m lodes grūšanā?
727 p.