Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»

Vēl pirms sacensību sākšanās 28.martā ziedojumos ir savācis 1353 eiro meitenes Undīnes, kura cieš no kustību traucējumiem, veselības atgūšanai.

2015.gada pirmajos mēnešos teiciens “Skriet līdz kliņķim,” ieguvis jaunu jēgu, jo Latvijas garākā ultramaratona finišs atrodas Valmieras pašā centrā pie Svētā Sīmaņa baznīcas. Katram skrējējam, kurš sasniegs baznīcu, būs jāpieskaras tās durvīm, kuras rotā “Kliņķis”. Tieši šo durvju rokturis, nevis daudzo skrējēju neziņa par gaidāmo, ir bijis pēdējo mēnešu vadmotīvs cītīgi trenēties un gatavoties izaicinājumam sasniegt kāroto.

Trešās atmodas laikā skrējiensoļojums Rīga-Valmiera bija viens no neatkarības atgūšanas simboliem un dalībnieku numurus tolaik rotāja uzraksts “Brīvību Latvijai!”, kas ir saglabājies arī samērā autentiskajā ultramaratona atjaunotajā versijā. Tiesa, tolaik tautā to vairāk dēvēja par “Goliātu pastaigu” 24 stundu garumā, ne skrējienu līdz kliņķim nedaudz īsākā kontrollaikā. 1989.-1993.gados skrējiens notika vasaras mēnešos, šobrīd tas martā aizsāk oficiālo skriešanas sezonu.

Pirms 26 gadiem ātrākie skrējēji iztika bez organizēta atbalsta, savukārt, austot gaismai, modās arī vietējie iedzīvotāji, kuri šosejas malā padzirdīja un pabaroja skrējiensoļojuma dalībniekus. Atjaunotajā versijā apskaužami daudz brīvprātīgo palīgu rūpēsies par skrējēju labsajūtu sešos organizētos kontrolpunktos Garkalnē, Sēnītes tuvumā, Raganā, pie Braslas tilta, Stalbē un Rubenē. Skrējēji kontrolpunktos tiks sagaidīti ar siltu tēju, segām un citiem sarūpētiem labumiem.

Ja Grieķijas 246 kilometru Spartatlonu reizēm kāds dēvē par “Monstru balli” un tajā finišs tiek ieskaitīts pēc pieskaršanās Spartas karaļa Leonīda bronzā lietajām pēdām, tad analogisks ir Latvijas 107 kilometru skrējiens “līdz kliņķim”, kurā hronometrs tiek apturēts, varoņiem skarot Sīmaņa baznīcas durvis. Ja Spartatlonā starts tiek dots Atēnu Akropolē septiņos no rīta, tad pie Brīvības pieminekļa Rīgā Mildas sveiciena nodošana Sīmanim sāksies tieši pusnaktī no piektdienas uz sestdienu.

Startu dos pērnā gada uzvarētāji Dace Veipa un Valdis Ņilovs.

Trases rekords ir nemainīgs 23 gadus, kopš 1992.gada neviens nav pārspējis leģendārā ultramaratonista Georga Jermolajeva finiša laiku - astoņas stundas, viena minūte un 38 sekundes. Vēl senāks trases rekords pieder ātrākai sievietei - Ņina Blūma 1991.gadā (33 gadu vecumā) no Rīgas līdz Valmierai aizskrēja 12 stundās, 19 minūtēs un 35 sekundēs. Aprīlī senioru vecumā esošais Jermolajevs plāno startēt 10 diennakšu sacensībās ASV, taču pirms tam vēlas veikt treniņskrējienu Rīga-Valmiera.

Pēc kārtējās kilometru devalvācijas, dalībnieku skaits gada laikā ir dubultojies un 28.martā skrējienā piedalīsies 116 dalībnieki, no kuriem 27 būs daļā dzimuma pārstāves. Ir pamatotas cerības, ka vismaz viens no rekordiem kritīs, jo par konkurenci nebūs jāsūdzas nevienam. Vairāki dalībnieki no ārzemēm sacensības padara ne tikai par starptautiskām, bet norāda, ka gaidāma cīņa par Mizuno kedām, kuras tiks labāko trijniekam. Ātrākais valmierietis un valmieriete saņems ielūgumus uz Valmieras Drāmas teātri. Taču visiem finišētājiem pie Sīmaņa baznīcas medaļas vietā tiks pasniegta kefīra pudele un ābolu strūdele.

Apbalvošana paredzēta Pasaules Dabas fonda rīkotās Zemes stundas laikā plkst. 20.30-21.30 sveču un pieres lukturīšu gaismās.

Bezmaksas dalība nodrošināta skrējējiem, kuri šajās sacensībās piedalījušies vairāk nekā pirms 20 gadiem. Starp viņiem ir Inga Ziediņa, Georgs Jermolajevs, Viktors Suborins, Andulis Šmidlers, Valērijs Jegorovs un Uldis Kirtovskis.

Rīga-Valmiera kā pirmais posms aizsāks Latvijas čempionātu ultragarajos skrējienos „Kefīra Kauss 2015”. Par Latvijas čempiona titulu, visticamāk, cīnīsies tie ultramaratonisti, kuri piedalīsies visos skrējienos, kas būs garāki par maratonu, un tādi būs seši: Rīga-Valmiera (28.marts), "Zilonis tumsā" (6.jūnijs), LČ 100/50km (23.jūnijs), “Cēsis Eco Trails” (1.augusts), 3.Baltijas Baso pēdu ultramaratons (29.augusts), Siguldas kalnu maratons (3.oktobris).

Lai skrietu ultramaratonus, veselībai ir jābūt vismaz virs vidējā līmeņa. Taču ne visi var skriet sparppilsētu reisus. Vidzemē, pa kuras šoseju pārvietosies skrējēji, dzīvo bērni ar kustību traucējumiem. Deviņgadīgajai cēsiniecei Undīnei Ozoliņai nepieciešama terapija, lai varētu sākt runāt.

Skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki jau pirms starta saziedojuši 1353 eiro viņas veseļošanai. Lai arī sinoptiķi sola lietainu sestdienu, meitenes ģimene ar pašu Undīni sagaidīs finišētājus.

Ziedojumi tiks vākti arī sacensību dienā un preses konferences laikā, kas 1.aprīlī plkst. 18 notiks Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9. Preses konferencē piedalīsies Latvijas Vieglatlētikas Savienības un Ziedot.lv pārstāvji. Tiks publiskots Latvijas čempionāta nolikums ultragarajās distancēs un kalnu taku skriešanas reitingā. Preses pārstāvjiem būs iespēja tikties ar vēsturiskajiem skrējiensoļojuma dalībniekiem, tostarp cilvēku, kas distanci pieveicis retiņkrēslā. Būs skatāmi spilgtākie fotomirkļi no atjaunotā skrējiena Rīga-Valmiera. Pasākumu rīko Latvijas ultragaro skrējienu un taku skriešanas asociācija sadarbībā ar Valmieras domi un ziedot.lv

Visu piektdienas nakti, kā arī sestdienas garumā sacensību rezultātiem varēs sekot līdzi speciāli šim notikumam veidotā tiešsaistes lapā, kā arī GPS sekošanas vietnē "mansgps.lv". Fotogrāfijas no trases un teksta tiešraide būs pieejama sociālajos tīklos "Facebook", "Twitter" un skriešanas lapā "Noskrien.lv". Vairāk par ultramaratoniem un skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera varēs uzzināt piektdien, 27.martā, plkst.9.05 klausoties Latvijas Radio raidījumu “Kā labāk dzīvot?”