Latvijas meistarsacīkstes daudzcīņās
Aizvadītās nedēļas nogalē notika Latvijas meistarsacīkstes daudzcīņās. Tradicionāli Valmierā un desmitcīņnieki savas „attiecības” noskaidroja (kopš 1920.g.) jau 92.reizi. Septiņcīņnieces kopš 1981.g. – 34.reizi.
Pirmo reizi par Latvijas čempioniem kļuva Ingus Zariņš un Jolanta Kaupe. Ingusam Zariņam desmitcīņā - 6368 p., bet Jolantai Kaupei septiņcīņā – 4929 p. Abiem čempioniem šie rezultāti ir arī jauni personiskie rekordi. Tas priecē, bet satrauc fakts, ka nospiedošu iespaidu atstāja neparasti klusais dalībnieku pulciņš. Vīriem desmitcīņu sāka četri, bet godam nobeidza tikai divi. Savukārt sievietēm un juniorēm septiņcīņu - attiecīgi piecas un trīs. Tomēr vēsturiskā skatījumā desmitcīņas čempiona rezultāts ir neparasti pieticīgs. Pēdējo reizi šāda līmeņa punktu summa (6300-6400 p.) čempionam bija....1966.gadā, kad par Latvijas čempionu kļuva Pēteris Blūms vēlāk Latvijas čempiona Ronalda Blūma tēvs.
Nedaudz iepriecinošāki ir jaunās paaudzes daudzcīņnieku rezultāti. Juniorēm uzvara valmierietei Jolantai Kaupei, bet junioriem – Pēterim Kraujam, arī no Valmieras. Pētera rezultāts 6328 p. ir Latvijas sezonas labākais.
Jauniešiem (U18) čempionu tituli Denisam Groševam – 6159 p. un Janai Stafeckai – 4589 p., bet (U16) grupā attiecīgi deviņcīņā Robertam Gļaudam – 5177 p. un Kristiānai Zacmanei – 4787 p. Var tikai piebilst, ka D.Groševa un R.Gļaudas rezultātus var uzskatīt par Latvijas pirmrekordiem šajās vecuma grupās –līdz šim sacensības notika un rekordi reģistrēti attiecīgi deviņcīņā un astoņcīņā.
Visi rezultāti publicēti LVS mājaslapā.
Andris Staģis
[+] [-]
[+] [-]
Ar cieņu Andris Staģis
[+] [-]
[+] [-]
A.S.
[+] [-]
[+] [-]
A.S.
[+] [-]
Paldies, ka Jūs esat! Un būsiet!
[+] [-]
[+] [-]
Ņemot vērā to, ka 2013.gadā tika atjaunota LVS tiesnešu kolēģija un šajā gadā notika "organizēti" tiesnešu kursi (nevis pēc pāris pilsētu pārstāvju pieprasījuma kaut kur kaut kad), arī tika iztulkoti jaunie sacensību noteikumi, tad izbrīns par to, ka tiesnešu kvalifikācija Latvijas čempionātā ir apšaubāma, ja nezina to, ka pēc nestartēšanas kādā no daudzcīņas disciplīnām, sportists turpmākajā cīņā nepiedalās.
Par statistiku - neapšaubāmi tas ir akmens LVS lauciņā, jo šī organizācija atbild par atbilstošā sporta veida "attīstību un atpazīstamību" Latvijā. Tomēr - jaunatnes statistika, varbūt nav galvenais federācijas uzdevums un labi, ja kāds ar to vispār nodarbojas.
Ja par to laiku (Jaunzemes laiku), kad "zāle bija zaļāka utt.", domāju, ka tad par statistikas apkopošanu neviens nesaņēma samaksu, bet tā bija vairāk kā hobijs - savam priekam, bet priekš visiem (nu varbūt kaut ko simbolisku...).
[+] [-]
Vaacu vairaak kaa shogad vinneeja jaunieshiem, par 600punktiem vairaak un zinu veel to, ka pashreizeejais latvijas rekordists daudzciinja Edgars Erinjs jaunieshos taisiija 6900punktus un veel nedaudz
[+] [-]
[+] [-]
Ar cieņu A.S.
+1 [+] [-]
[+] [-]
A.S.
[+] [-]
Kurus veidus LVS funkcionāri (ne LOKs ar atbalstu Šķēpmetēju klubam) speciāl izceļ un "pieskaita pie perspektīvajiem"?