Notiks Treneru padomes sēde

somati86 , 2014-11-04 13:19, pirms 10 gadiem

Ceru, ka atradīsies viens drosmīgais un varbūt būs kāda iespēja padiskutēt un ietekmēt procesus attiecībā uz EYOF 2015 Tbilisī. Nav izskaidrojama gadu maiņa (no 98.-99.dz.g. uz 99.-00. dz.g.). Tāpēc, ka:
1) 2016. gadā pēc Eiropas vieglatlētikas asociāciju pieejamās informācijas viņu oficiālajā mājaslapā Competitions - European Athletics tieši 99.-2000. dz.gadiem ir paredzēts rīkot I Eiropas čempionātu jauniešiem.
2) Mēs labi zinam, ka 1999. dz. gads un 2000. dz.gads nākošgad startē dažādās vecuma grupās - ar dažādiem barjeru augstumiem un atstarpēm, dažādiem rīku svariem. Tāds vecuma cenzs nav tikai Latvijā vien... Liekot startēt jaunākiem atlētiem vecākajās grupās mēs piespiežam bērnus pāragri specializēties savam vecumam neatbilstošājās disciplīnās (tiek domāts par dažādiem rīku svariem, barjeru atstarpēm un augstumiem). Viss prozaiskākais ir tas, ka lielākā daļa treneru to saprot, bet nekur tālāk par savstarpējām sarunām tribīnēs tas netiek "bīdīts".
3) Vienkārši "nogalina" LVS izvirzītie kritēriji atlasei uz EYOF. Saprotu, ka vienkāršāk ir "neizgudrot divriteni" no jauna un paņemt par atlases normatīviem normatīvus, kuri domāti PČ jauniešiem. Vai kāds vispār aizdomājās, ka piemēram, 2000. dz. gadā dzimušiem zēniem lai izpildītu šos normatīvus VISĀS disciplīnās, izņemot šķēpa mešanu ir krietni jālabo sava vecuma LR? Ar rezultātiem, kuri ir vienādi ar kvalifikācijas normatīviem pagajušajā EYOFā pārsvarā disciplīnu zēnu konkurencē varēja ierindoties vietās no 2. līdz 5., bet 800 metros pat kļūt par EYOF čempionu. Saprotu, ka Latvijas komandas uzdevums ir aizvest uz Gruziju cienīgu komandu, bet iegūt vismaz 5 medaļas tas būtu rekords! Starp citu arī meiteņu kvalifikācijas normatīvi, kaut arī ir zemāki nekā zēniem, arī ļautu dažās disciplīnās iekļūt 3-kā un arī labojot LR savā vecuma grupā ("B" gr.).
4) Visi šie minētie faktori un vēl pāris, kuri nav minēti šet provocē uz mākslīgu rezultātu "uzaudzēšanu" jaunatnes vecumā, no kuriem, diemžēl 1% izdzīvo līdz pieaugušo sportam ar cienījamiem rezultātiem... Arī tas ir aktuāls jautājums, kuru nez kāpēc negrib/nevar risināt vai vismaz diskutēt par to ATKLĀTI.
5) Saprotu, ka aktuālākais jautājums šajā sēdē būs jaunā izlases trenera ievēlēšana/neivēlēšana, bet varbūt tomēr atradīsies cienītajiem padomes locekļiem laiks un gribēšana (protams, ja viņiem vispār interesē Latvijas vieglatlētika un tās nākotne) šo aktuālo jautājumu novirzīt uz kādu plašāku diskusiju un prātīgāku lēmumu.
G.Ļebedevs

[+] [-]

skabarrrga , 2014-11-04 19:25, pirms 10 gadiem

Pilnīgi piekrītu somati86. Diemžēl nezinu kā mūsu mazais LVS var ietekmēt eiropas lēmumus. Bet tiešām nesaprotu to jēgu tik stulbi mainīt vecuma grupas. Bet normatīvus jau LVS noteica, kad vēl nebija oficiāli zināms par vecuma grupu maiņu.

[+] [-]

talsins , 2014-11-04 20:54, pirms 10 gadiem

bet atskatoties uz iepriekšējo jaunatnes Olimpiādi, bija tieši tāda pate situācija

tur pat 98.dz.g. startēja ar divu gadu vecākiem vieglatlētiem un tad neviens neko neiebilda

Un ja runājot pa specializēšanos konkrētam veidam, lielā daļā sporta skolā tā notiek pāragri. Ar šo gribu pateikt, ka daudzcīņas sacensībās netiek pārstēvētas daudz lielās sporta skolas kā, piemēram, Rīga. Ir labākā gadījuma 2 vai 3 audzēkņi, kas piedalās daudzcīņā, kas dod šo vispusību.

[+] [-]

somati86 , 2014-11-05 09:44, pirms 10 gadiem

Tā nav īsti taisnība, ka neviens neibilda pret to, ka pagajušajā EYOFā 98. gadus veciem sportistiem vajadzēja startēt ar 2 gadus vecākiem. Vienkārši tas tika pārāk vēlu paziņots (jau pēc jauna gada) un piemēram, tāds slimais kā es, par to nebazūnēja. Vēl jau ir jāsaprot, ka atlases kritēriji ir kļuvuši skarbāki tāpēc, ka uz nākamo EYOFu brauc tikai 12 sportisti, nevis 20, kā iepriekšējās reizes. Tas vēl vairāk samazina līdz niecībai varbūtību, ka 2000. g.dz. uz šo pasākumu varētu tikt.

[+] [-]

somati86 , 2014-11-05 09:51, pirms 10 gadiem

Par daudzcīņu piekrītu, bet par to jādomā sākot ar D un C grupu, kur būtu vispār jālikvidē LČ ar tādām disciplīnām kādas tur tagad ir un jāievieš četrcīņa, pieccīņa vai vēl kaut kas līdzīgs. Par Rīgu runājot un par daudzcīņām ir vairāki faktori, kāpēc daudzcīņās rīdzinieki nestartē: nav atbilstošas sporta bāzes, jo tajās, kuras šobrīd ir nav īsti omulīgi un droši trenēties pat tagad kaut vai sprintā. Otrs faktors ir tas, ka diemžēl laiks rit uz priekšu un vairāki daudzcīņas treneri Rīgā ir beiguši savu profesionālo darbību (katrs lai tālāk traktē šo faktu kā viņam tīk).

[+] [-]

Starts , 2014-11-05 22:22, pirms 10 gadiem

Daudzi jautājumi ko apspriež jaunatnes komisijā un treneru padomē ir pietiekoši logiski un prātīgi, bet viss ko piedāvā paliek tikai uz papīra, jo sacensības izved (LJO, LČ ) citi cilvēki, jo tā ir vienkāršāk, mazāk darba un lielākā daļa no viņiem nav bijuši treneru ādā. Normatīvi bez šaubām ir pārāk augsti, nevar salīdzināt pasaules čempionātu ar Eiropas olimpiādes sacensībām taij skaitā PČ startē 1998-1999.g.dz. audzēkņi.

[+] [-]

somati86 , 2014-11-10 15:54, pirms 10 gadiem

Žēl, ka neseko reakcija no tiem, kurus uzrunāju...

[+] [-]

somati86 , 2014-11-11 11:30, pirms 10 gadiem

Paldies vismaz Andim! Jādiskutē bija tad, kad Eiropas vieglatlētikas asociāciju kongresā par to gāja runa, es saprotu, ka neviens no mūsu 4 delegātiem šajā jautājumā nebija ieinteresēts. Bet ja es kļūdos, lūdzu atsaucieties! Varbūt Jūs neko nevarējāt vairs mainīt, bet domājams, ka es neesmu vienīgais cilvēks Latvijā un Baltijas reģionā, kuram šis jautājums rūp.
Rīgas vieglatlētikas prioritātes, diemžēl nav atkarīgas vien no Rīgas treneriem un "direktorīšiem". Diemžēl, savu artavu vieglatlētikas "popularizēšanā" (lasi - gremdēšanā) ieliek politiķi, jeb pareizāk teikt, spēcīga politiķa, kam rūp Latvijas un Rīgas vieglatlētika un kas ir valdojošā koalīcijā, neesamība. Tāda cilvēka Rīgā nav, nav arī jaunas vieglatlētikas manēžas, treneru algas ir tādas, ka jāpiepelnas vēl vairākās darba vietās.
Ļoti labi saprotu Andi un mesto akmeni mūsu (Rīgas treneru) dārziņā. Varu atbildēt tikai par sevi. Es neesmu daudzcīņas speciālists, bet vairākās tehniskajās disciplīnās maniem audzēkņiem ir iemaņas. Mēs gan metam šķēpu, gan disku, gan lecam tālumā un trīssolī, retāk augstumu un kādreiz skrienam arī barjeras. Bet to mēs daram reti un visbiežāk nometnē. Skaidrs, ka uzrādītie rezultāti ir pietiekoši zemi, lai sacenstos tikai savā starpā iekšējās nometnes sacensībās un nelīst "īstajās" daudzcīņas sacensībās.
Zinu, ka līdzīga prakse ir arī vairākiem Daugavas "manēžas" trenerīšiem.
Bet es esmu atklāts uz jauno zināšanu gūšanu, tāpēc labprāt piedalītos kādā jēdzīgā seminārā par tehniskajām vieglatlētikas disciplīnām, ja to varēs savienot ar citiem darbiem.
Vēl Andi ir viena ļoti būtiska nianse. Es uzskatu, un domāju, ka kāds tam piekritīs, ka katram trenerim ir jāpārvalda, jāattīsta un jāspecializējās savā disciplīnā. Es pats biju vidējo distaņču skrējējs, kaut ko no tā saprotu, tā lieta man patīk un šis tas arī padodas. Tad es šo disciplīnu arī trenēju. Un nelienu iekšā daudzcīņā vai šķēpa mešanā tādā līmenī, kurā es zinu, ka par mani ir labāki un zinošāki treneri. Labāk atdodu audzēkni, kurš spējīgs šķēpā vai tālumā citam trenerim, kurš specializējas tajā disciplīnā. Gribēju pateikt, ja mums valstī būtu brigādes sistēma, kur katrs nodarbojas ar "savu" disciplīnu un "savu" vecumu, tad iespējams būtu arī kādi augstāki sasniegumi.

[+] [-]

somati86 , 2014-11-12 11:35, pirms 10 gadiem

citius rakstīja: Doma ir tāda, ka mēs esam pārāk maz, lai varētu atļauties strādāt nekvalitatīvi. Mana pieredze ir tāda, ka pēc iespējas vairāk treneriem ir jāsadarbojas. Es nevaru pārzināt visas disciplīnu nianses pilnībā, tāpēc mums apkārt ir komanda un katrā disciplīnā man ir konsultanti, bet zinu, ka ir iespējams strādāt daudz labāk. Nu nedrīkst būt tā, ka bērni jau tikko sākuši trenēties vieglatlētikā specializējas. Mums ir vairāk jāsadarbojas.

Biju kārtējā seminārā un esmu gatavs padalīties ar videomateriāliem. Tiešām nevienam neinteresē? Man ir semināru materiāli piecu gadu garumā un ja tiešām kādam tie interesē, varu viņam nokopēt

Andis Austrups

Andi! Mani interesē! Bet viens ir paņemt nokopētos materiālus, un kas cits ir dzirdēt ar visiem komentāriem un papildinājumiem. Es par to, ka varbūt ir iespēja padalīties ar savām domām un dzirdēto un redzēto ar plašāku auditoriju?