Notiks Treneru padomes sēde
Treneru padomes sēde notiks trešdien, 5. novembrī, plkst. 11:00.
Sēde notiks LVS biroja telpās.
Visi komisijas locekļi laipni aicināti!
Atgādinājums!
Sertifikātus par dalību MSĢ lodes grūšanas un diska mešanas seminārā ir iespējams saņemt LVS birojā.
[+] [-]
1) 2016. gadā pēc Eiropas vieglatlētikas asociāciju pieejamās informācijas viņu oficiālajā mājaslapā Competitions - European Athletics tieši 99.-2000. dz.gadiem ir paredzēts rīkot I Eiropas čempionātu jauniešiem.
2) Mēs labi zinam, ka 1999. dz. gads un 2000. dz.gads nākošgad startē dažādās vecuma grupās - ar dažādiem barjeru augstumiem un atstarpēm, dažādiem rīku svariem. Tāds vecuma cenzs nav tikai Latvijā vien... Liekot startēt jaunākiem atlētiem vecākajās grupās mēs piespiežam bērnus pāragri specializēties savam vecumam neatbilstošājās disciplīnās (tiek domāts par dažādiem rīku svariem, barjeru atstarpēm un augstumiem). Viss prozaiskākais ir tas, ka lielākā daļa treneru to saprot, bet nekur tālāk par savstarpējām sarunām tribīnēs tas netiek "bīdīts".
3) Vienkārši "nogalina" LVS izvirzītie kritēriji atlasei uz EYOF. Saprotu, ka vienkāršāk ir "neizgudrot divriteni" no jauna un paņemt par atlases normatīviem normatīvus, kuri domāti PČ jauniešiem. Vai kāds vispār aizdomājās, ka piemēram, 2000. dz. gadā dzimušiem zēniem lai izpildītu šos normatīvus VISĀS disciplīnās, izņemot šķēpa mešanu ir krietni jālabo sava vecuma LR? Ar rezultātiem, kuri ir vienādi ar kvalifikācijas normatīviem pagajušajā EYOFā pārsvarā disciplīnu zēnu konkurencē varēja ierindoties vietās no 2. līdz 5., bet 800 metros pat kļūt par EYOF čempionu. Saprotu, ka Latvijas komandas uzdevums ir aizvest uz Gruziju cienīgu komandu, bet iegūt vismaz 5 medaļas tas būtu rekords! Starp citu arī meiteņu kvalifikācijas normatīvi, kaut arī ir zemāki nekā zēniem, arī ļautu dažās disciplīnās iekļūt 3-kā un arī labojot LR savā vecuma grupā ("B" gr.).
4) Visi šie minētie faktori un vēl pāris, kuri nav minēti šet provocē uz mākslīgu rezultātu "uzaudzēšanu" jaunatnes vecumā, no kuriem, diemžēl 1% izdzīvo līdz pieaugušo sportam ar cienījamiem rezultātiem... Arī tas ir aktuāls jautājums, kuru nez kāpēc negrib/nevar risināt vai vismaz diskutēt par to ATKLĀTI.
5) Saprotu, ka aktuālākais jautājums šajā sēdē būs jaunā izlases trenera ievēlēšana/neivēlēšana, bet varbūt tomēr atradīsies cienītajiem padomes locekļiem laiks un gribēšana (protams, ja viņiem vispār interesē Latvijas vieglatlētika un tās nākotne) šo aktuālo jautājumu novirzīt uz kādu plašāku diskusiju un prātīgāku lēmumu.
G.Ļebedevs
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Rīgas vieglatlētikas prioritātes, diemžēl nav atkarīgas vien no Rīgas treneriem un "direktorīšiem". Diemžēl, savu artavu vieglatlētikas "popularizēšanā" (lasi - gremdēšanā) ieliek politiķi, jeb pareizāk teikt, spēcīga politiķa, kam rūp Latvijas un Rīgas vieglatlētika un kas ir valdojošā koalīcijā, neesamība. Tāda cilvēka Rīgā nav, nav arī jaunas vieglatlētikas manēžas, treneru algas ir tādas, ka jāpiepelnas vēl vairākās darba vietās.
Ļoti labi saprotu Andi un mesto akmeni mūsu (Rīgas treneru) dārziņā. Varu atbildēt tikai par sevi. Es neesmu daudzcīņas speciālists, bet vairākās tehniskajās disciplīnās maniem audzēkņiem ir iemaņas. Mēs gan metam šķēpu, gan disku, gan lecam tālumā un trīssolī, retāk augstumu un kādreiz skrienam arī barjeras. Bet to mēs daram reti un visbiežāk nometnē. Skaidrs, ka uzrādītie rezultāti ir pietiekoši zemi, lai sacenstos tikai savā starpā iekšējās nometnes sacensībās un nelīst "īstajās" daudzcīņas sacensībās.
Zinu, ka līdzīga prakse ir arī vairākiem Daugavas "manēžas" trenerīšiem.
Bet es esmu atklāts uz jauno zināšanu gūšanu, tāpēc labprāt piedalītos kādā jēdzīgā seminārā par tehniskajām vieglatlētikas disciplīnām, ja to varēs savienot ar citiem darbiem.
Vēl Andi ir viena ļoti būtiska nianse. Es uzskatu, un domāju, ka kāds tam piekritīs, ka katram trenerim ir jāpārvalda, jāattīsta un jāspecializējās savā disciplīnā. Es pats biju vidējo distaņču skrējējs, kaut ko no tā saprotu, tā lieta man patīk un šis tas arī padodas. Tad es šo disciplīnu arī trenēju. Un nelienu iekšā daudzcīņā vai šķēpa mešanā tādā līmenī, kurā es zinu, ka par mani ir labāki un zinošāki treneri. Labāk atdodu audzēkni, kurš spējīgs šķēpā vai tālumā citam trenerim, kurš specializējas tajā disciplīnā. Gribēju pateikt, ja mums valstī būtu brigādes sistēma, kur katrs nodarbojas ar "savu" disciplīnu un "savu" vecumu, tad iespējams būtu arī kādi augstāki sasniegumi.
[+] [-]