Par plašāku sabiedrības iesaisti vieglatlētikā

Latvijas Vieglatlētikas savienību konferencē pārstāvēja Anna Titova, kura ir Latvijas Skriešanas centra direktore, un Sintija Melne, kas Vieglatlētikas savienībā darbojas komunikācijas, aktivitāšu plānošanas un pasākumu organizēšanas darbos. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar abu Latvijas pārstāvju pieredzēto šajā konferencē.

Sintija Melne

Kā noskaidroju sarunā ar Francijas Vieglatlētikas Federācijas prezidentu Bernardu Amsalemu, Marseļa konferences vietai izvēlēta vairāku iemeslu dēļ: "Pirmkārt, šeit, Francijas dienvidos, janvārī ir labāki laikapstākļi nekā tie ir valsts ziemeļos, otrkārt, Marseļa piedāvā daudz iespēju attīstīt sportu ne tikai augstu sasniegumu līmenī, bet arī šajā veselības un labsajūtu līmenī. Un, visbeidzot, Marseļa vēlas kļūt par Sporta galvaspilsētu 2017. gadā, un šāda veida aktivitāte kā konference var palīdzēt tuvināties šim mērķim."

Jautājot par šīs konferences mērķi, B. Amsalems atklāja: „Galvenais mērķis ir skaidrot citām Eiropas vieglatlētikas federācijām, ka augstu sasniegumu sportu var izvērst par aktivitāti ar veselības un labsajūtas nozīmi, joprojām saglabājot augsto sasniegumu svarīgumu..”

Konferences programma no agra rīta līdz pat vēlam vakaram tika piepildīta gan ar Francijas vieglatlētikā nozīmīgu personu uzrunām, tāpat ar savu skatījumu dalījās Eiropas Vieglatlētikas asociācijas pārstāvji, kā arī tika organizētas divas dažādas darbnīcas (workshop) - šosejas skriešanas un veselības aktivitāšu darbnīca, kurās valstu pārstāvji kopīgi diskutēja par niansēm, kas saistītas ar šosejas skrējienu organizēšanu un stratēģiju, kas nepieciešama veselības pasākumu, projektu un programmu realizēšanai.

Pirmās dienas vakarā, kad debesu autobusi no dažādām Eiropas pusēm bija atgādājuši uz Marseļu visus konferences dalībniekus, mūs uzrunāja Eiropas Vieglatlētikas asociācijas prezidents Hansjorgs Vircs, Francijas Vieglatlētikas federācijas prezidents Bernards Amsalems, Francijas Vieglatlētikas federācijas viceprezidents Džens Gracia un bijusī Francijas Veselības un Sporta ministre Rezelīna Bačelota.

Vairākkārt tika atkārtots un uzsvērts, ka federāciju uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību un mainīt tās uzskatus, ka vieglatlētika ir tikai augstu sasniegumu (high performance) un uz sacensībām vērsts sporta veids. Tā vietā ar dažādu veselības programmu un projektu palīdzību ir jāpārliecina, ka „Mūsu sports ir jūsu dzīves (sporta) veids - no sākuma līdz pat beigām.”

Francijas Vieglatlētikas federācijas prezidents akcentēja ideju par vieglatlētikas piemērotību un vajadzību ikvienam, sakot, ka sports ir daudz lētāks par klasiskajiem medikamentiem. Līdzīgs skatījums uz vieglatlētiku bija arī Francijas Veselības un Sporta ministrei, kura uzskaitīja sporta svarīgo uzdevumu sabiedrībā: postmodernajā sabiedrībā, kad cilvēki nekustas, sports un veselība ir kopā savienojams. R. Barčelota uzskaitīja sporta pozitīvo ietekmi uz ikvienu - ar sporta palīdzību var panākt novecošanās profilaksi, samazināt sociālās problēmas, kā arī paātrināt atjaunošanos pēc slimībām.

Otrās dienas pirmajā daļā visi delegāti, brīvprātīgi izvēloties, tika sadalīti divās grupās - šosejas skriešanas un veselības aktivitāšu organizēšanas. Lielākoties no katras valsts bija vismaz divi pārstāvji, līdz ar to katrā no darbnīcām bija vismaz viens delegāts. Katra lielā darbnīcas grupa tika sadalīta 5 mazākās grupās, kurās notika diskusija vispirms par to, kāpēc ir nepieciešama stratēģija. Vairākkārt diskusijas vadītājs uzsvēra, ka, kopumā vērtējot, federācijām, ne tikai vieglatlētikas, bet arī citām nav stratēģijas, plāna, pēc kura rīkoties, organizēt savu darbību. Tika atgādināts par to, ka tikai tad, kad ir konkrēta stratēģija, ir iespējams sasniegt mērķus. Pēc šīs diskusijas 5 valstu delegāti dalījās pieredzē, kādas programmas un projekti ir realizēti viņu valstī.

Dānijā ir veikti dažādi pētījumi, lai noskaidrotu skriešanas tendences. Aptaujas rezultāti parādījuši, ka 31% no Dānijas iedzīvotājiem ir skrējēji. Tāpat ar šīs izpētes palīdzību noskaidrots, ka ir 5 dažādi skrējēju tipi: uz sacensībām vērsts skrējējs, tradicionālais skrējējs (skrien, jo patīk), sociālais skrējējs (skrien, jo patīk skriet ar kādu kopā), veselības skrējējs (motivēts uzlabot veselību, atbrīvoties no liekā svara) un lielākā grupa - paorganizētais skrējējs. Ar šo aptauju, dāņi izvirzījuši problēmu - kā motivēt šo dažādo tipu skrējējus un izveidojuši daudzpakāpju izglītības sistēma GO RUN, lai aktivizētu jaunus skrējējus. Tā paredzēta 6 dažādu sagatavotības līmeņu skrējējiem ar treniņu plāniem.

Zviedrijā ir izveidota fitnesa programma, kura 2013. gadā sasniegusi 550000 biedru skaitu. "Friskissvettis" radies 1978. gadā kāda entuziastiska fizioterapeita vadībā kā tilts starp veselības aprūpi, slimnīcām un fiziskiem vingrinājumiem. Šobrīd viņiem ir 160 sporta klubu, kas izvērsti ne tikai Zviedrijā, bet arī dažās citās Eiropas pilsētās (Briselē, Parīzē, Helsinkos, Luksemburgā un citās) "Friskissvettis" pamatideja ir trenēties tāpēc, ka tu to vēlies, tāpēc, ka tas ir aizraujoši. Iet uz sporta klubu ne tikai trenēties, bet arī sociālu iemeslu dēļ - satikt cilvēkus. Trenēties ir svarīgi, taču vēl svarīgāk ir satikt cilvēkus. Ar šādu pieeju un atmosfēru viņa sporta klubos izdevies piesaistīt lielu skaitu biedru, kuri vidēji sporta klubu apmeklē reizi nedēļā, taču 20% no tiem nāk 4-5 reizes nedēļā.
Vācijā tiek organizētas dažādas veselības veicināšanas programmas, aptverot dažādas mērķa grupas. Taču vispopulārākie ir satikšanās punkti (meeting points) skrējējiem, kas visā Vācijā ir ap 4000. Šajā lauciņā vāciešiem ir 40 gadu pieredze. Šī kustība ir domāta dažādām meistarības pakāpēm, piemēram, cilvēki satiekas vienā vietā, skrien dažādās grupās un pēc vienas stundas atgriežas sākumpunktā.

Savukārt Lielbritānijā ir organizētas skriešanas grupas. Tāpat arī federācijas interesēs ir palielināt jauno skrējēju skaitu līdz 2,4 miljoniem līdz 2017. gadam. Viņi uzskata, ka skriešana ir galvenā aktivitāte, ar kuru var izdoties palielināt piedalīšanos sacensībās. Toties Francijā uzsvars ir izglītojošo faktoru orientēt uz veselības treneriem.
Otrās dienas turpinājumā tika apmeklēts Marseļas fitnesa dienu, kura vairāk ir kā ģimenes sporta diena, tāpēc aktivitātes ir vairāk paredzētas bērniem, pieaugušajiem un senioriem. Bērni tiek iesaistīti dažādās stafetēs. Taču vecāki var piedalīties nūjošanas (nordic walking) treniņā, kas notiek katras desmit minūtes profesionāla trenera vadībā. Šis treniņš vairāk izskatās kā aerobikas nodarbība ar nūjām. Senioriem tiek piedāvāts veikt izturības testu par fizisko sagatavotību - kāju spēks, lokanība, roku lokanība, kā arī testu soļošanā.

Pēc fitnesa dienas apmeklējuma konferences darba grupas tika aicinātas novērtēt fitnesa dienu, iejūtoties ganorganizatora, gan apmeklētāja lomā. Pēc tam tika analizētas dažādas detaļas, kas saistītas ar šī pasākuma organizēšanu.

Trešajā noslēdzošajā konferences dienā tika rezumētas iepriekš izskanējušās idejas.

Domāju, ka ikvienas konferences dalībniekam šīs trīs dienas bija liels ieguvums, kura laikā iedvesmas baterija tika uzlādēta pilnībā. Ne tik vien ar Marseļas sauli, bet spožām idejām, ko realizēt savā valstī. Uzskatu, ka šādas konferences ir lielisks veids, kā iziet no savas komforta zonas, kurā ir ierastā ikdienas darbu kārtība, kā kas darāms un aplūkot, kā to pašu darbu dara citas valstu federācijās, kādas ir viņu pieejas, prioritātes un nākotnes vīzijas. Iespējams, ka tieši ar jauno pieredzi un lietu skaitījumu var gūt risinājumus šķietami sarežģītām situācijām.

Anna Titova

Svarīgākās diskusijas, kas izskanēja šajā konferencē, bija par to, kā izveidot un uzturēt veselības un labsajūtas programmas, kuras var palielināt sportojošo skaitu un kalpot arī kā ienākumu avots federācijām.
Konferencē tika uzsvērta ideja, ka vieglatlētika nav tikai augstu sasniegumu sports, bet tā ir unikālā fiziskā aktivitāte, lielisks rekreācijas līdzeklis, plaša treneru un klubu struktūra, kas daudzās valstīs piedāvā ikvienam iespēju uzlabot savu veselību un labsajūtu jebkurā vecumā.

Eiropas valstis ļoti bieži sastopas ar pieaugošo cukurslimības, sirdsslimības gadījumu skaitu, ka arī pret mazkustīga dzīves veida izraisītām problēmām. Konferencē tika meklēti veidi, kā federācijas sadarbība ar Eiropas Vieglatlētikas asociāciju var atrisināt šo problēmu, piedāvājot dažādas fiziskās aktivitātes visām vecuma grupām un sagatavošanas līmeņiem.

Liela loma ir federāciju darbam un masu sporta pasākumu organizatoriem skriešanas industrijā, lai palielinātu rekreācijas skriešanas lomu cilvēka dzīvē. Konferences laikā notika arī apspriešana par obligāto standartu ieviešanu skriešanas pasākumos, lai veicinātu drošu šosejas skrējienu organizāciju katrā valstī.

"Vieglatlētika ir ilgstošās darbības līdzeklis. Tā vēl nav tik plaši atzīta, kā mēs vēlētos. Mēs vēlamies, lai visas Eiropas vieglatlētikas federācijas būtu ieinteresētas tās attīstībā un dalībnieku skaita palielināšanā, kas rezultējas jaunu partneru un sponsoru piesaistē un sporta veida popularizēšanas. Tas ir sākums stratēģiskām izmaiņām domāšanā, ko vieglatlētikas klubi un federācijas var piedāvāt sabiedrībai. Augstu sasniegumu sports ir mūsu fundaments, bet izveidot sporta aktivitāšu kompleksu, kurš var piesaistīt vairāk dalībniekus un veidot vieglatlētikas pozitīvo tēlu, ir viens no mūsu uzdevumiem,” atklāja Eiropas Vieglatlētikas asociācijas prezidents Hansjorgs Vircs.