Eiropas jaunatnes triāls Bakū (trešā diena)

Vai kāds no sportistiem kvalificējās uz olimpiādi?

Cik saprotu atlases sistēmu, tad olimpiādei kvalificējušās Donāne un Tarvide.
eyot2014baku.com

Varēja jau uzrakstīt, lai var saprast. Cik saprotu, tad no vienas valsts var braukt viens, tad sanāk ka Makars un Groza arī tiek, jo pakāpjas uz augšu.

Tā laikam ir, ka viens sportists no valsts katrā disciplīnā.

"Šo sacensību rezultātu vērtējums vieš plašu vielu pārdomām. Tikai astoņi Latvijas jaunieši izcīnija tiesības startēt finālos".
Nu... pirmā sacensību diena mūsējiem bija patiesi izdevusies. Bet kas notika šodien ar mūsu šķēpa metējiem zinās teikt klātesošie treneri...
Par to vielu pārdomām - var skatīties divējādi - jokoties un dziļi aizdomājoties. "Jokojot" - uz tāda veida sacensībam jāved vairāk meitenes, neka zēni, jo viņām ir lielāka dalībnieču kvota. Lielāks uzsvars jāliek uz tehniskajām disciplīnām, it īpaši vesera mešanu, trīssoli un lodes grūšanu. Aizmirst par tādām dsiciplīnām kā garās disciplīnas zēniem un meitenēm, kā arī sprints zēniem - bezcerīgi iekļūt tālāk. Spiežam uz vesera mešanu un šķēpu arī zēniem...
Var arī aizdomāties... Te jau jautājums sekojošs - vai komanda brauca uz šīm sacensībām kā uz sacensībām, kur kā parasti izcīna medaļas godalgoto trijnieks, vai arī uz sacensībām, kuras ir kā iespēja atlasīties uz jaunatnes olimpiādi... No tā arī psiholoģija.
Bet ja vēl dziļāk - tad kārtējo reizi pārliecinamies, ka kaut kas tajā jaunatnes vieglatlētikā Latvijā nav īsti kārtībā...
Un atkal jau ar rozā brillēm - mums tak gandrīz puse no komandas iekļuva finālos - kas tad tur slikts?

ir ok

Rezultāts 73.m., pēc pāris dienām 61.m., vai šāda vecuma jauniešiem nevajadzētu sākt veikt dopinga analīzes?

...Šo sacensību rezultātu vērtējums vieš plašu vielu pārdomām. ... ja tikai pārdomām, tad tas vēl ir labi, bet tikai ar pārdomām ne kas daudz nebūs līdzēts. Zivs pūst no galvas, bet cilvēciņi, kas bija aizbraukuši uz sacensībām ir šīs zivs "aste", var būt pat tikai "zvīņas". Brauciens uz Baku viņiem, iespējams, pret pašu mērķiem, izvērtās ne par ko citu, kā par eksotisku ekskursiju. Galva, V/A savienība, ir sapuvusi jau sen. Raugoties no skatītāju vietas, darbības V/A savienībā notiek tikai "ķeksīša dēļ". Pirms izteikt pārmetumus sportistiem, V/A dzīves organizatori, uzdodiet sev jautājumus - vai līdz šīm sacensībām tika dota iespēja piedalīties pilnvētīgi sacensībās, lai 16 un 17 gadīgam atlētam (bērnam) neļodzītos ceļi nonākot pie stadiona vārtiem? Cik sacensības A grupai ir bijušas šogad (kaut vai, lai dotu iespēju izpildīt atlases normatīvus) un kāds ir bijis dalībnieku skaits šajās sacensībās? Vai, lai sgaidītu augstvērtīgus rezultātus (kaut vai personīgo rekordu līmenī) ir pietiekami, ja sacensību vietā (cita laika un klimatiskā josla) ierodas agri no rīta dienu pirms sacensību sākuma? Protams, tas ir ērti, droši vien arī izdevīgi (lētāk), izmantojot AirBaltic, ierasties dienu pirms startiem, bet par tādu sīkumu, kā aklimatizācija, nesanāca aizdomāties? Elementāra sporta fizioloģija.
Visbeidzot, ko šie cilvēki pārstāvēja Baku - izlasi JOMA vai valsti Latvija? (...izlases sportistiem 28.05. plkst. 21.00 jābūt lidostā “Rīga”. Savukārt jau no paša rīta sportisti laipni gaidīti LVS birojā, lai saņemtu izlases JOMA sporta formu. Tiem, kam jau ir īsā izlases forma, jāierodas pēc garās formas LVS birojā.)

Latviešu garā varam vainot visus pēc kārtas, bet ja paskatās jauniešu rezultātus, tad tie ir apmēram tādā līmenī, ko šie sportisti uz doto mirkli ir sasnieguši un var sasniegt, izņemot abus šķēpmetējus, kuri finālā "nolūza". Kamēr Rīgā nebūs normāla manēža, kur vismaz pusgadu vieglatlētiem jātrenējas, tikmēr vajadzēs vien priecāties par to, kas mums ir. Gribētu uzzināt LVS viedokli šajā jautājumā un vai ir kāda virzība uz priekšu.

Un kas tad Murjāņos trenēsies tajā manēžā un, kas viņus trenēs? Cik murjānieši tajā pašā Baku atlasījās uz pasaules olimpiādi? Tas, ka LVS nesaprot to, ka manēža vispirmām kārtām ir vajadzīga tur, kur ir visvairāk potenciālo sportistu un treneru - respektīvi Rīgā, ir vienkārši nožēlojami. Un te varam arī atgriezties pie tās pūšanas no galvas...
Man šķiet, ka Murjāņi vienkārši ir tāds Pujāta un acīmredzot arī LVS vadības biznesa projekts, kurā galvenā doma ir finansiāls pašlabums nevis vieglatlētikas attīstība Latvijā!!!

Slava LVS prātvēderiem ! Ir labi tā kā ir un nekādas, v/a vajadzībām, kaut vai neatbilstošas IAAF standartiem, manēžas vai citas sporta būves, nav nepieciešamas ! No rakstītā izriet, ka vieglatlētiem, lai kvalificētos "uz Pasaules festivālu" pietiek ar to, ja trenējas skolas sporta zālē, skrien atspoles pa garāko skolas gaiteni, naglenes uzvelk 2xziemas sezonā RSM, vasarā nedaudz biežāk. Tālumu lec no vietas ar piezemēšanos uz vingrošanas paklāja, šķēpmatēji mētā akmeņus, sniega pikas, imitācijas ar slotas kātiem, bet svētku reizēs atļaujas izmest pa tenisbumbiņai uz mākslīgās zālītes seguma futbola laukumā. Augstlēcēji atgriežas pie saknēm - lēc šķērītē vai pārvēlienā un piezemējas zāģu skaidās. Priviliģēto stāvoklī būs soļotāji un pārējie izturībnieki, jo tie jau tagad trenējas IAAF atbilsotšos apstākļos brīvā dabā, zaļākajā ES valstī.

Par ko vispār šeit iet runa?
Es uzskatu, ka nevajag noniecināt pavisam jaunatnes sportu Latvijā, bet gan padomāt kā to attīstīt un atbalstīt, padomāt gan, ka mums ir nepieciešama halle gan MSĢ, gan stadions Rīgā un arī citur LV utt.

Gribētos pakomentēt raksta noskaņu- īsti latviskā garā -”diemžēl”, “bezpalīdzīgi”, utt.
Var jau teikt, ka uzlieku “rozā brilles” bet skatoties uz mūsu jauniešiem
400 m
Aleksandra Koblence (0:56.29) rezultāts Baku – 0:55.28, finālā 0:55.69
(1. vieta CARTI Lyndra-Sareena– 0:53.66, 3. vieta 0:54.39) salīdziniet ar Rīgas Kausu rezultātiem

Austris Karpinskis (0:50.1) rezultāts Baku 0:48.85, finālā 0:49.05
(1. vieta VEDEL Benjamin Lobo 0:47.44, trešā vieta 0:48.20)

400m skrējēji noteikti šoreiz nebrauca pēc medaļām un iekļūšana finālā, manuprāt, būtu vērtējama kā panākums, nemaz nerunājot par to, ka abi savus PB uzlaboja par vairāk kā sekundi!

Šķēpa mešana
Patriks Gailums (65,73) rezultāts Baku – kvalif. - 68.73
Jāzeps Groza (64,23) rezultāts Baku - kvalif. 73.24
Tiesa, finālā “nemetās”, bet nevar teikt ka puiši aizbrauca uz “eksotisku ekskursiju”. Tas nebūtu godīgi.
Nebūtu godīgi tā teikt arī par jebkuru citu no komandas. Visi par iekļūšanu komandā cīnījās un smagi strādāja.

Liekas, ka nebūtu godīgi nopelt arī “zivi”. Bet šādas - tādas pārdomas Var jau uzlikt galveno mērķi - tikt pie medaļām (un foršām atskaitēm)- paņemt dažus sportistus, kas visticamāk “izšaus” un lielīties ar panākumiem (Leiši 800m) vai arī nelielīties, ja “neizšauj” (EST). Cerams, ka nekļūdos ar piemēriem, visu statistiku neesmu izpētījis, spriežu pēc dalībniekiem finālos.
Otrs variants ir paņemt pēc iespējas lielāku komandu, lai šāda līmeņa starptautisko sacensību pieredzi iegūtu pēc iespējas vairāk sportistu, un lai tiem netrīcētu kājas callroomā vai kad celiņā pienāk vecis ar TV kameru sacensībās. Lai viņi būtu gatavi “izšaut”. Un, lai apjaustu, ka var pacīnīties arī ar citas ādas krāsas sportistiem.
Līdz šim Latvijas sportā tika izmantoti abi varianti, kritiku ir izpelnījušies abi, katram jāizdomā pašam, kurš liekas perspektīvāks Latvijas vieglatlētikas attīstībai.

Cik vispār Latvijas jauniešiem (A un B grupai) ir iespējas piedalīties starptautiskās sacensībās bez “Baltijas valstu sacensības U18” , kur arī brauc tikai izlase un “rezultāti vieš plašu vielu pārdomām”?

Kur viņi var trenēties ziemā? Nepiekrītu LVS komentāram par sporta manēžu ietekmi (neietekmi) uz sportistu skaitu, ņemot vērā iedzīvotāju skaita attiecību Kuldīgā un Rīgā. Bez tam, cik tad sen ir halle Kuldīgā? Cik sportisti būs no Kuldīgas pēc gadiem pieciem? Un kā lai salīdzina moderno Kuldīgas halli ar “maskačku”, kurā ieiet ir bail, nemaz nerunājot par tualetēm!

Noslēgumā, cik noprotu, viens no LVS mērķiem ir “attīstīt, popularizēt, utt.” Manuprāt, šeit būtu metams vislielākais akmens LVS dārziņā. Ar nožēlu jāatzīst, ka vieglatlētika nav populārāko sporta veidu vidū Latvijā, un ne tikai. Iespējams, ka tādēļ daļa no jauniešiem (faktiski jau zēni un meitenes – mazpadsmitnieki) , kas varētu uzrādīt labus rezultātus vieglatlētikā, izvēlas citus sporta veidus.
Daži no iemesliem:
– jebkādas publicitātes neesamība – informācija par jauniešu sacensībām, to norisi, rezultātiem utt. pieejama tikai LVS mājaslapā, nekur citur! Ziņu portālos var atrast ziņas par Znaroka sapņiem, bet ne par Latvijas vieglatlētiku.
- sacensības ir domātas sportistiem – ja arī kāds skatītājs ir nejauši iemaldījies stadionā, viņam sacensības ir pilnīgi nebaudāmas. Nav skaidrs, kas kad notiks, kas startēs un kādi ir rezultāti.

Pilnīgi piekrītu IMSpot. Nekādas pieredzes un iespējas piedālīties mačos ārpus LV. Netiek sludināts un piedāvāts pat startēt tepat pie kaimiņiem.

IMSpot rakstīja: Gribētos pakomentēt raksta noskaņu- īsti latviskā garā -”diemžēl”, “bezpalīdzīgi”, utt.
Var jau teikt, ka uzlieku “rozā brilles” bet skatoties uz mūsu jauniešiem
400 m
Aleksandra Koblence (0:56.29) rezultāts Baku – 0:55.28, finālā 0:55.69
(1. vieta CARTI Lyndra-Sareena– 0:53.66, 3. vieta 0:54.39) salīdziniet ar Rīgas Kausu rezultātiem

Austris Karpinskis (0:50.1) rezultāts Baku 0:48.85, finālā 0:49.05
(1. vieta VEDEL Benjamin Lobo 0:47.44, trešā vieta 0:48.20)

400m skrējēji noteikti šoreiz nebrauca pēc medaļām un iekļūšana finālā, manuprāt, būtu vērtējama kā panākums, nemaz nerunājot par to, ka abi savus PB uzlaboja par vairāk kā sekundi!

Šķēpa mešana
Patriks Gailums (65,73) rezultāts Baku – kvalif. - 68.73
Jāzeps Groza (64,23) rezultāts Baku - kvalif. 73.24
Tiesa, finālā “nemetās”, bet nevar teikt ka puiši aizbrauca uz “eksotisku ekskursiju”. Tas nebūtu godīgi.
Nebūtu godīgi tā teikt arī par jebkuru citu no komandas. Visi par iekļūšanu komandā cīnījās un smagi strādāja.

Liekas, ka nebūtu godīgi nopelt arī “zivi”. Bet šādas - tādas pārdomas Var jau uzlikt galveno mērķi - tikt pie medaļām (un foršām atskaitēm)- paņemt dažus sportistus, kas visticamāk “izšaus” un lielīties ar panākumiem (Leiši 800m) vai arī nelielīties, ja “neizšauj” (EST). Cerams, ka nekļūdos ar piemēriem, visu statistiku neesmu izpētījis, spriežu pēc dalībniekiem finālos.
Otrs variants ir paņemt pēc iespējas lielāku komandu, lai šāda līmeņa starptautisko sacensību pieredzi iegūtu pēc iespējas vairāk sportistu, un lai tiem netrīcētu kājas callroomā vai kad celiņā pienāk vecis ar TV kameru sacensībās. Lai viņi būtu gatavi “izšaut”. Un, lai apjaustu, ka var pacīnīties arī ar citas ādas krāsas sportistiem.
Līdz šim Latvijas sportā tika izmantoti abi varianti, kritiku ir izpelnījušies abi, katram jāizdomā pašam, kurš liekas perspektīvāks Latvijas vieglatlētikas attīstībai.

Cik vispār Latvijas jauniešiem (A un B grupai) ir iespējas piedalīties starptautiskās sacensībās bez “Baltijas valstu sacensības U18” , kur arī brauc tikai izlase un “rezultāti vieš plašu vielu pārdomām”?

Kur viņi var trenēties ziemā? Nepiekrītu LVS komentāram par sporta manēžu ietekmi (neietekmi) uz sportistu skaitu, ņemot vērā iedzīvotāju skaita attiecību Kuldīgā un Rīgā. Bez tam, cik tad sen ir halle Kuldīgā? Cik sportisti būs no Kuldīgas pēc gadiem pieciem? Un kā lai salīdzina moderno Kuldīgas halli ar “maskačku”, kurā ieiet ir bail, nemaz nerunājot par tualetēm!

Noslēgumā, cik noprotu, viens no LVS mērķiem ir “attīstīt, popularizēt, utt.” Manuprāt, šeit būtu metams vislielākais akmens LVS dārziņā. Ar nožēlu jāatzīst, ka vieglatlētika nav populārāko sporta veidu vidū Latvijā, un ne tikai. Iespējams, ka tādēļ daļa no jauniešiem (faktiski jau zēni un meitenes – mazpadsmitnieki) , kas varētu uzrādīt labus rezultātus vieglatlētikā, izvēlas citus sporta veidus.
Daži no iemesliem:
– jebkādas publicitātes neesamība – informācija par jauniešu sacensībām, to norisi, rezultātiem utt. pieejama tikai LVS mājaslapā, nekur citur! Ziņu portālos var atrast ziņas par Znaroka sapņiem, bet ne par Latvijas vieglatlētiku.
- sacensības ir domātas sportistiem – ja arī kāds skatītājs ir nejauši iemaldījies stadionā, viņam sacensības ir pilnīgi nebaudāmas. Nav skaidrs, kas kad notiks, kas startēs un kādi ir rezultāti.

Prieks, ka kāds izkrata visu, kas uz sirds uzkrājies.Tikai ar šādiem tekstiem ir iespējams uzrunāt lielākas masas!

Varbūt iemesls, kāpēc finālos tika mazākā daļa no sportistiem ir tāds, ka vairāki atlēti nemaz nebija izpildījuši sacensību normatīvu?! Tā varētu izskaidrot to, kāpēc sacensību mājaslapā pie "start lists" nemaz nebija pierakstīti vairāku sportistu personiskie rekordi.