Vaičule: "Eiropas čempionātā gribu sezonas labāko rezultātu"

Valmierā aizvadītajā Prezidenta balvā Gunta Vaičule 400 metru skrējienā laboja 18 gadus seno sacensību rekordu. Arī sacensību otrajā dienā Latvijas sprintere veica ļoti pieklājīgu skrējienu 200 metru distancē, tomēr pēc IAAF punktu tabulas sieviešu konkurencē sportistei sanāca tikt pie otrā un trešā labākā rezultāta, Prezidenta kausiem aizdodoties uz Lietuvu.

Par savu sniegumu Valmierā Vaičule stāstīja: "Ar savu startu esmu ļoti priecīga, apmierināta un gandarīta. Šis ir ne tikai svarīgs starts priekš manis sezonā, bet arī jānopelna svarīgi punkti komandai. Šis ir būtisks atskaites punktiņš, gatavojoties uz Eiropas čempionātu. Lai gan tikko bijusi arī pasaule, tomēr jāsaprot, ka sezona turpinās un Eiropas čempionāts ir ne mazāk svarīgs un būtisks. Arī apstākļi Minhenē būs daudz pretīmnākošāki, jo nebūs tik būtiska laika zonu maiņa. Šīs ir pēdējās sacensības pirms Eiropas čempionāta, kas atstāj labu pēcgaršu un labas sajūtas skrējienos, kas, domāju, ka dos savu pienesumu arī Eiropai."

"Prezidenta balvā startēju praktiski jau no savas karjeras paša sākuma - no 17 gadiem noteikti. Sākotnēji tās bija novadu sacensības, kam bija sava īpaša vietiņa. Esmu ļoti izteikta Latgales patriote un tas bija īpaši, ka reizi gadā varēji uz starta iziet ar Latgales vārdu, nevis kā Latvijas čempionātā tikai ar pilsētas. Šeit, varbūt, mums tā nesanāk ar komandu būt kopā un saliedēties, bet pēc būtības ir patīkamāk un interesantāk sekot visām sacensībām kopumā, kā arī citu sportistu stariem, jo uz to kopīgo mērķi - uzvara kopvērtējumā, ejam visi kopā. Tas dod labu sajūtu, jo beidzot vairs neesam katrs pats par sevi kā tas ir visu cauru sezonu individuālajos sporta veidos. Man tās ir būtiskas sacensības un personīgi tās kotēju augstāk par Latvijas čempionātu. Patīkami, ka katru gadu varam šeit kopā sabraukt Valmierā un gūt šīs komandas sajūtas," izteicās rēzekniete, kura 2018. gadā Ogrē ar personīgo rekordu 200 metros (22,94 sekundes) izcīnīja Prezidenta kausu individuālajā vērtējumā.

"Redzot kaimiņvalstu izlases sportistus savos tērpos, mēs jau viens otru diezgan labi pazīstam, īpaši savu veidu pārstāvjus, tas dod starptautisku sajūtu, lai gan Valmieras stadions un manēža ir ļoti tuva un mīļa, braucot šeit regulāri trenēties. Šis vizuālais noformējums iedod tādu wow piegaršu," klāstīja Latvijas sportiste.

Vaičulei pavisam maz pietrūka, lai Oregonā sasniegtu pusfinālu. Latgaliete palika tikai 0,03 sekunžu atstatumā aiz pusfināla barjeras: "Par neiekļūšanu pasaules čempionāta pusfinālā sāpīgi bija kādu stundu vai divas pēc starta. Pēc tam ko tur daudz pārdzīvot? Izanalizējām - treniņu procesā nekādas kļūdas pieļautas netika. Veselība arī ir okey. Teorētiski varētu divas nedēļas pirms sačiem aizbraukt uz Ameriku, tur aizvadīt treniņnometni, padzīvot, pielāgoties un tad startēt. Manā gadījumā nav tā, ka tas nebija iespējams. Tomēr tas man nebūtu racionāli un praktiski, jo man ir mazs bērniņš un vīrs ir naudas nesējs mājās. Es nevaru nozagt viņam četras nedēļas vasaras darba. Tāpēc braucām divas dienas pirms starta un tas ir arī iemesls, ko priekš sevis noliku... Bija tā ka vēl piecas dienas pēc lidojuma jutos miegaina, nogurusi un mazliet apātiska. Protams, saņēmos uz startu un noskrēju, pat ne slikti, uzskatu, ka visai labi. Man likās, ka grūtāk būs tikt pusfinālā nevis uzskriet labu rezultātu. Patiesībā sanāca otrādi. Galu galā jāvērtē arī pārējo atlētu sniegums - 25. vieta nebūt nav slikti, salīdzinot kāda bija mana vieta rangā. Daudzas līderes noskrēja divas trīs sekundes no sezonas rezultātiem. Es tomēr noskrēju sava sezonas rezultāta līmenī. Varēja redzēt, ka daudzām eiropietēm problēmas sagādā aklimatizācija, ja ne priekšskrējienos, tad pusfinālos vairs nebija spēka. Amerikāņi katru reizi brauc pāri okeānam, lai piedalītos lielajos forumos, jo šis bija pirmais pasaules čempionāts, kas notika ASV."

"Ikdienas treniņu process man ir ļoti atkarīgs no gada laika un vajadzībām, kas ir jāizdara treniņos. Pavasarī, kad veicam lielu bāzes darbu sezonai, braucam uz Spāniju, kuru esam iecienījuši. Tur ir silti, labi treniņu apstākļi un atbilstoša infrastruktūra. Blakus ir jūra, kas palīdz atjaunoties. Ir svaigs ēdiens - dārzeņi, ogas, augļi. Vasarā iztieku ar Latvijā piedāvātajām iespējām. Diezgan daudz trenējos arī mājas apstākļos. Tas ir tā, ka dzīvoju vietā, kur ir gan asfalta ceļš, gan zemes ceļš, gan grunts seguma ceļš. Nereti skrienu tur. Skrienu pret kalniem. Gana netālu ir arī mazie stadioni, kas atbilst standartiem, lai naglenēs varētu skriet sprintu. Šo to esam pielāgojuši - gumijas un tā saucamās ķegas, ko mēs velkam. Mājās uz terasītes esam ierīkojuši mazu svaru zālīti, ko izmantoju treniņiem. Rēzeknē ir arī olimpiskais centrs uz ko varu doties. Esmu sapratusi, ka ir kaut kā jāpielāgojas un jāveido vide ap sevi. Manas prioritātes dzīvē ir skaidras - tā ir ģimene. Man ir mazs bērniņš un pārējo pakārtoju tam. Patiesībā, man nav sajūta, ka tas būtu slikti un nekādi neiederētos profesionāla sportista dzīvē. Ziemā diezgan bieži braucam uz Valmieru. Šad tad apmeklējam arī Preiļu mazo manēžiņu, kas sprinta treniņiem ir gana piemērota. Arī Igaunijā ir labi stadioni un tur no cilvēkiem ir ļoti atsaucīga attieksme un daudz kas ir piemērots tieši vieglatlētikai," par savu treniņdarbu pastāstīja Vaičule.

"Eiropas čempionātā gribu uzrādīt savu sezonas labāko rezultātu. Ja es atbraukšu bez tā, tad nez vai būšu priecīga. Gribu sezonu pabeigt uz pozitīvas nots, lai tas atstātu labu iespaidu arī uz treniņu darbu, kas nākamajai sezonai būs ne tik viegls. Lielais mērķis ir Parīzes spēles, līdz kurām ir atlikuši tikai divi gadi. Eiropā viennozīmīgi ir jātiek pusfinālā un, domāju, ka varu pacīnīties arī par finālu. Līdz Eiropai trenēšos mājās. Līdzi pie mums uz laukiem brauks arī treneris ar ģimeni. Tad nopietni aizvadīsim pēdējo treniņu nedēļu un pēc tam vēl atjaunošanās nedēļa. Uz Minheni došos 13. augustā," savu tuvāko nedēļu plānu ieskicēja Vaičule.

Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisināsies no 15. līdz 21. augustam.