Facebook
GoogleAigars Fadejevs: "Ja sāktu vēlreiz, tad izvēlētos maratonu"
@JanisParums
Vēl nesen Aigars Fadejevs bija mūsu lielākā cerība soļošanā, taču pēc ilgstošām neveiksmēm nolēma pāriet uz maratonu. Intervijā eSports.lv Aigars stāsta gan par soļošanā pavadīto laiku, gan par pievēršanos maratonam.
Kāpēc tik ātri mainījās domas, ja pēc Olimpiskajām spēlēm, pēc lielas pauzes, tomēr paziņojāt ka paliekat soļošanā?
Pirmkārt, noteiktība nebija. Bija skaidrs, ka jāturpina un jāmeklē iemesli diskvalifikācijām un kaut kas jāmaina. Biju pašķīries ar savu treneri Ščeņikovu un neredzēju arī potenciālu atkal atsāktajai sadarbībai ar treneri Rumbenieku. Nolēmu, ka soļošana jāliek pie malas. Jau vairākas reizes biju mēģinājis skriet paša labpatikai un intereses apmierināšanai, bet noteicošais moments bija pēdējā treniņnometne Portugālē, kad atkal ciemojos pie sava tagadējā trenera Fjodora Ržova un viņš mani "pielauza" pamēģināt. Pagājušā gada novembrī ar ģimeni biju aizbraucis uz to pašu vietu Portugālē, kur iepriekš trenējos un vienkārši sāku skriet. Skrēju kopā ar krieviem, kuri gatavojās ziemas startiem. Paliku vēl uz mēnesi tur, un kļuva skaidrs, ka skriešu.
Tātad doma pāriet uz skriešanu radās jau krietni agrāk?
Tas nebija spontāni. Vēlēšanās skriet bija jau pirms Sidnejas Olimpiskajām spēlēm. Gadi vēl nebija tik daudz, lai nevarētu sākt skriet, jo 30 gadi maratonā vēl ir jaunieša vecums, un laika arī vēl bija pietiekoši, lai labi varētu sagatavoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm.
Kādas bija jūsu attiecības ar soļošanas tiesnešiem? Ko viņi par jūsu stilu teica pašu rīkotajos semināros?
Pats dīvainākais ir, ka tad, kad esi kopā ar šiem tiesnešiem, viņi tevi slavē, saka labus vārdus un nevienam nav pretenziju, bet tad, kad ir cīņa distancē par valstu prestižu, nospēlē pavisam cits faktors. Nekad man tiesneši nav teikuši, ka mans stils ir slikts. Ir pievērsuši vairāk uzmanības, ka viņš ir mazliet citādāks nekā spēcīgākajiem konkurentiem, piemēram, krieviem, kas soļo krietni plastiskāk nevis fiziski - kā es. Uz šī fona kaut kas varēja atšķirties, bet neviens nekad nav teicis, ka mans soļojums ir slikts.
Vai tiesnešiem bija nebija respekta pret Latviju, ja jau reizēm no trases tika noņemts pat perfektais soļotājs Liepiņš?
Katram soļotājam ir trūkumi. Modrim, piemēram, tās ir horizontālās svārstības. Ne man, ne Modrim nevar piesieties par lidojuma fāzi un neiztaisnotu kāju, jo tad no trases nost ir jāņem visi. Šeit ir interešu konflikts, bet nevar runāt par sazvērestību pret Latvijas soļotājiem. Mums nav sava aizmugure un mēs nevaram sevi aizstāvēt diplomātiski.
Bet kāpēc soļošanu tiesā pat tādu valstu tiesneši kā Indijas, savukārt no Latvijas nē?
Tā ir gan cilvēku uzņēmība, gan arī kvotu iedalīšana no Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas puses, lai šie Indijas un Malaizijas tiesneši, kur nav pārstāvēts neviens soļotājs, pārklātu visu pasauli. Latvija tā ir Eiropa un Eiropā ir tik spēcīgi tiesneši, ka Latvija nav vajadzīga.
Vai 1998. gada Eiropas čempionātā Budapeštā, kad tunelī jūs apdzina krievs Markovs, viņš skrēja?
Tas bija liels pārsteigums. Markovs ir mans draugs, un neko sliktu par viņu negribu teikt, bet tas bija liels pārsteigums kā viņš 30-40 metru laikā tunelī varēja mani apdzīt.
Kas notika 2001. gada Pasaules čempionātā Edmontonā, kad finiša taisnē jūs apdzina meksikānis, atņemot vietu uz goda pjedestāla?
Tā bija mūsu komandas nolaidība, jo neviens man tā arī nepaziņoja, ka sekotājs ir tik tuvu.
Vai izraušanās priekšā Pasaules čempionātā Seviljā jau pašā distances sākumā ar nebūt ne labāko soļošanas stilu nebija sava veida muļķība? To varēja darīt arī 35. vai 40. kilometrā?
Tas bija liels risks, bet es negribētu runāt, ka soļojums bija labāks vai sliktāks nekā parasti. Protams, ka soļojot tik pārliecinoši priekšā uz sevi tiek "izsaukta uguns" un tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Ja soļo grupā, tad tiek izdalīts tas, kurš slikti soļo, bet, ja esi viens, tad tevi tiesās par visiem. Tas bija mazliet neapdomīgi, bet spēka bija tik daudz, ka vienkārši nosēdēt grupā es nevarēju.
Kas pietrūka, lai pilnībā apgūtu treneru mācīto par soļošanas stilu?
Katram ir savas individuālās fiziskās īpatnības, kuras var pilnveidot, bet nevar pilnībā izmainīt. Ja esi tievs kā skaliņš, tad nevari solījumu izpildīt tik elastīgi un plastiski kā to dara cits sportists. Ja sportists ir izsities pasaules elitē, tad daudz izmainīt viņu vairāk nevar. Var pilnveidot, bet tomēr tas ir jādara jaunībā.
Vai pāriešana pie Ščeņikova nebija pārsteidzīgs solis, ņemot vērā to, ka pats viņš tikko bija beidzis soļot un bez trenera pieredzes?
Negaidīju no Ščeņikova metodisko iejaukšanos. Gaidīju tehnisko palīdzību, jo viņa tehnika bija perfekta un vēl līdz šim viņš skaitās viens no ātrākajiem soļotājiem vēsturē. Gaidīju no viņa tehniskās un vizuālās korekcijas, bet tomēr kļūdījos. Viņš nepievērsa uzmanības individuālajiem fiziskajiem dotumiem, bet gan ņēma pēc standarta kā vajadzētu darīt. Viņš pats ir slaidāks un krietni atslābinātāks. Mūsu struktūra atšķiras.
Vai Aigara Fadejeva soļošanas festivāls nebūs vairs nekad?
Neesmu to teicis un nemāku uz šo jautājumu atbildēt. Nav izslēgts, ka būs kaut kas saistīts ar skriešanu. Mēs veiksmīgi iesākām taisīt dāmu skrējienu un iespējams, ka būs arī vīriem. Šobrīd viņš ir vairāk izklaidei, bet, ja savācās vairāk kā 3500 skrējēju, vajadzētu padomāt arī par ko profesionālāku.
Kā vispār radās ideja par sieviešu skrējienu 8. martā pāri Vanšu tiltam?
Spontāni. Ņemot vērā to, ka esmu sabiedriski aktīvs sportists, sapratu, ka mums nav tādi kopēji sporta svētki. Ienāca prātā ideja, ka varētu realizēt skrējienu tikai sievietēm. Tas notika īsi pirms 8. marta un nākošā gada 8. martā arī to realizējām.
Kādus vitamīnus un zāles lieto soļotāji un skrējēji, lai izturētu slodzes?
Augsti rezultāti sportā nav sasniedzami bez pareizi sastādītām uztura bagātinātāju devām. Tās palīdz ķermenim kompensēt kalcija, kālija, B vitamīnu kompleksu, aminoskābes, proteīna deficītu. Tajās lietās es neiedziļinos, bet par to gādā, manuprāt Latvijā labākais speciālists, Aldis Cīrulis.
Vidēji cik kilometrus dienā noskrienat tagad un kā bija soļošanas laikā?
Soļoju es vairāk. Mēnesī bija 850-900 kilometri. Tagad skrienot ir aptuveni 750-800. Mana metodika joprojām ir tāda, ka turpinu vākt daudz kilometrus. Daudzi maratonisti trenējas daudz mazāk, bet mana metodika ir dzelžaina. Es skrienu tikai deviņus mēnešus un man ir nepieciešams iegūt pamata bāzi.
Pirms dažām dienām Kuldīgas ielās aizvadījāt savas pirmās sacensības Latvijā. Vai esat apmierināts?
Tas man bija kā treniņa skrējiens, un esmu apmierināts. Man ir skaidrs, ka, sacensībām pieejot mazliet paviršāk, konkurenti Latvijā ir. Ja mēs gatavotos uz konkrētu skrējienu un šis būtu skrējiens ar iepriekšēju sagatavošanās ciklu, tad rezultāts būtu daudz augstāks. Trase gan nebija viegla un arī spēcīgais vējš traucēja, bet tā ir interesanta un ļoti ceru, ka tur atgriezīšos.
Kuldīgas pusmaratons neietilpa jūsu gatavošanās posmā. Kāds tas ir?
Piekritu sacensībās piedalīties nedēļu pirms starta. Skrēju uz tādu kā noguruma fona un, pateicoties konkurencei, tas bija labs kontroltreniņš.
Mani turpmākie plāni ir saistīti ar septembri, kad Portugālē un Spānijā būs vairāki starti ielu skrējienos. Distance nav precīza pusmaratona vai maratona garumā, tie ir 12, 18, 20, 23 kilometri. Septembrī arī kļūs skaidrs maratons, kurā startēšu oktobra beigās vai novembra sākumā. Šobrīd ir uzaicinājumi no pieciem maratoniem, skriešu tajā, kurā būs izdevīgākie nosacījumi.
Vai esat prasījis padomu Aleksandram un Jeļenai Prokopčukiem?
Jā, Aleksandrs bija pirmais, ar kuru konsultējos. Mēs jau vairākus gadus treniņnometnes pavadām vienā vietā Portugālē. Arī vēl tad, kad neskrēju mani interesēja tas, kā viņi trenējas un kā viņi pieiet treniņiem, jo uzskatu, ka viņi ir visprofesionālākie cilvēki kādi jebkad Latvijas sportā ir bijuši. Cenšos no viņiem daudz ko mācīties un daudz konsultējos ar viņiem. Aleksandrs pat speciāli ir nācis skatīties manus kontroltreniņus. Arī viņam ir neviltota interese par to, kā es progresēšu.
Vai jums ir pa spēkam cīnīties ar pasaules maratona eliti? Cik gadu laikā?
Ko nozīmē elite? Nedomāju, ka tikko notikušajā Eiropas čempionātā piedalījās visa maratona elite. Maratons ir tāda distance, kur vienās sacensībās nevar savākt kopā visus labākos sportistus. Katram ir savi plāni, un maratons ir milzīgs bizness ar ļoti lielu sacensību pārklājumi. Ja nākošgad man būs pa spēkam startēt Pasaules čempionātā, tad varēšu domāt arī par Olimpiskajām spēlēm. Pašlaik mans mērķis ir uzstādīt labu rezultātu, nobeidzot savu pirmo sezonu. Ja uzstādīšu rezultātu 2 stundas un 15 minūtes, tad tas jau būs ideāli.
Aleksandrs Prokopčuks intervijā mūsu portālam uzsvēra, ka jums būs nepieciešami vismaz trīs, četri gadi un liela pacietība, lai iekļūtu maratona elitē. Esiet gatavs gaidīt?
To mēs redzēsim gadu gaitā.
Vai beidzot sagaidīsim sen solīto Olimpisko spēļu zelta medaļu?
[Smaida] Jā, to man neizdevās realizēt, bet jautājumi, uz kuriem nevaru sniegt atbildi ir daudz.
Vai galvenā uzmanība tiks likta uz komercmačiem vai arī uz prestižajiem (Olimpiskajām spēlēm, Pasaules čempionātiem)?
Tas ir viens otram pakārtots. Esmu cilvēks ar lielām ambīcijām un, ja jutīšu, ka varu ko izdarīt arī lielajās sacensībās, tad kāpēc gan ne?
Vai nožēlojat ko konkrētu no savas soļotāja karjeras? Varbūt visu kopumā?
Nožēloju, ka netikām skaidrībā ar vairāku neveiksmju iemesliem. Iespējams, ka man nebija blakus pietiekami kompetents cilvēks. Nenoliedzu, ka Rumbenieks ir labs speciālists, bet līdz konkrētam brīdim. Trenerim ir jābūt ne tikai plānu rakstītājam, bet arī spēcīgam psihologam. Ļoti daudzi jautājumi palika neatbildēti.
Ja karjera būtu jāsāk vēlreiz tad izvēlētos soļošanu vai skriešanu?
[Ilga pauze] Nevaru tā pateikt, bet gan jau, ka skrietu. Ja man kāds gudrais pateiktu, ka Tavs sporta veids ir izturība un būtu jāizvēlas starp riteņbraukšanu, soļošanu un maratonu tad, protams, ka izvēlētos maratonu.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
ceru, ka maratonaa Aigaram veiksies vairaak kaa solosanaa, bet par vinja potenciaalu varee spriest tikai peec paaris sezonam...
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Bolton
Bla bla bla bla, blabla. Bla bla bla, bla bla! Beidz di..st un dari!
Mutīti aiztaisi, pastāsti ko pats esi izdarījis Latvijas labā??
Aigars Fadejevs ir izdarījis pietiekoši daudz, lai varētu di..st vai arī ko citu darīt, tā kā puišel ēd kāpostus
[+] [-]
Man par Fadejevu ir savs viedoklis! Es viņu izteicu! Ja Tev nepatiik, tad tu arii ej di..st! :x
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Bolton
Ha ha Ziile! Kas peec tavaam domaam ir daudz, lai vareetu dir...t? Ko izdariiji Tu, ka tagad vari dir...t?
Man par Fadejevu ir savs viedoklis! Es viņu izteicu! Ja Tev nepatiik, tad tu arii ej di..st! :x
A kāds tev ir viedoklis par sevīm ko? Šogad pabeigsi 9. klasi
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Kasis89
Intervijas nu gan sak paradities liela skaita
Man jau shciet ka bik pa biezhu..vareetu paaris reizhu nedeeljaa..
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Labi, beidzam man mākslīgi vākt komentu skaitu
[+] [-]
[+] [-]
lai veicas Fadejevam maratonaa, jo cik tad var izturret treninjus soljoshanaa, ja sacensiibaas Tevi nonjem!!!?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Naac atpakalj uz soljoshanu !!!
[+] [-]
Tur atkristu subjektīvais faktors. nevarētu "noēst" lielajām un bagātajām valstīm traucējošos mazo valstu sportistus.