Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Eiropas trīssoļlēkšanā uzvar kubietis Diass, augstlēkšanā atkal zelts ukrainietei Mahučihai

Agris Suveizda

Eiropas trīssoļlēkšanā uzvar kubietis Diass, augstlēkšanā atkal zelts ukrainietei Mahučihai
Jaroslava Mahučiha. Foto: picture alliance/Beautiful Sports/Scanpix

Eiropas vieglatlētikas čempionātā Birmingemā sestdienas vakarā medaļu komplekti sadalīti vēl astoņās disciplīnās - trīssoļlēkšanā, 10000 metros, 1500 metros un 4x100 metru stafetē kungiem, kā arī septiņcīņā, augstlēkšanā, 400 metros un 4x100 metru stafetē dāmām.

Trīssoļlēkšanā vīriešiem ar nacionālo rekordu, sezonas labāko rezultātu pasaulē uzvarēja Itāliju pārstāvošais kubietis Endijs Diass, kurš otrajā piegājienā aizlēca 18.15 metrus tālu. Otrais ar 17.76 metriem bija portugālis Pedru Pišardu, bet trešais ar 17.37 metriem – itālietis Andrea Dallavalle. Šāds trijnieks nemainīgs palika jau kopš otrās sērijas. 2024. gadā Diass ieguva olimpisko bronzu, bet pēc tam izcīnīja divus pasaules titulus pēc kārtas.

Augstlēkšanā sievietēm trešo reizi pēc kārtas par Eiropas čempioni kļuva ukrainiete Jaroslava Mahučiha, kura ir arī pašreizējā olimpiskā čempione un šogad uzvarēja arī pasaules čempionātā telpās. Pērn pasaules čempionātā stadionā viņai bronza. Mahučihai zeltam pietika ar 1.97 metriem. Sudrabs polietei Marjai Žodzikai un bronza melnkalnietei Marijai Vukovičai – abām 1.95 metri. Igauniete Karmena Brūsa ar 1.83 metriem dalīja 13. vietu.

Septiņcīņā sievietēm ar jaunu Īrijas rekordu 6751 punktu, pašas personīgo rekordu labojot par 37 punktiem, triumfēja 25 gadus vecā Keita O'Konora un izcīnīja pieaugušo karjeras pirmo lielo titulu – pērn viņai pasaules sudrabs gan telpās, gan stadionā (aiz amerikānietes Enas Holas) un bronza Eiropas čempionātā telpās. O'Konora aiz muguras atstāja nīderlandietes Emmu Ostervegelu (6713) un Sofiju Dokteri (6664). Lietuvietei Beatričei Juškevičūtei ar 6308 punktiem 10. vieta.

400 metros sievietēm pašai piederošo nacionālo rekordu par 11 simtdaļām laboja norvēģiete Henriete Jēgere, kura finālā noskrēja 49.04 sekundēs un tieši par sekundi pārspēja polieti Natalju Bukovecku. Otro Eiropas čempionātu pēc kārtas bronza nīderlandietei Līkei Klaverei.

10000 metros vīriešiem uzvarēja 31 gadu vecais zviedrs Andrēass Almgrēns. Pērnais pasaules čempions ar rezultātu 27:23.44 laboja Eiropas čempionātu rekordu un par vairāk nekā 19 sekundēm apsteidza 2024. gada Eiropas čempionu Dominiku Lokinjomo no Šveices. Bronza vēl 25 sekundes tālāk pasaules čempionam Džimijam Gresjē no Francijas.

1500 metros vīriešiem uzvarēja 23 gadus vecais nīderlandietis Stefans Nillesens, kurš bija triumfējis divos Eiropas U23 čempionātos pēc kārtas. Viņš finišu sasniedza 3:35.70 un aiz muguras atstāja zviedru Sāmuelu Pilstremu un īru Endrū Koskoranu.

4x100 metru stafetēs uzvarēja Lielbritānija. Vīru konkurencē briti uzvarēja 38.45 sekundēs, par 19 simtdaļām apsteidzot vāciešus un vēl par sešām simtdaļām – beļģus. 2024. gada čempione Itālija tika diskvalificēta. Savukārt dāmām Lielbritānija pārliecinoši uzvarēja ar 42.05 sekundēm, par vairāk nekā sekundi apsteidzot Šveici. Bronza polietēm.

Izmantotie resursi:
https://live.european-athletics.com...
https://live.european-athletics.com...
https://live.european-athletics.com...
https://live.european-athletics.com...
https://live.european-athletics.com...
https://live.european-athletics.com...
https://live.european-athletics.com...