Šķēpmešanas leģendai Železnijam - 45

Tituli, panākumi

Uzreiz ķeramies vērsim pie ragiem! Ko Jans Železnijs ir sasniedzis? Pēc sudraba 1988. gada olimpiskajās spēlēs Seulā Železnijs valdīja nākamos 12 gadus, triumfējot gan 1992. gadā Barselonā, gan 1996. gadā Atlantā, gan 2000. gadā Sidnejā. Varenais čehu šķēpraidis bija labākais ne tikai četrgades svarīgākajās sacensībās, bet arī citur – 1993., 1995. un 2001. gadā Železnijs tika arī pie pasaules zelta (tātad „hattrick” gan OS, gan PČ), klāt „piemetot” arī bronzu 1987. un 1997. gadā. Un tomēr vienu virsotni Zeleznijs tā arī nesasniedza – Jans ne reizi nekļuva pie Eiropas zelta, divreiz kāpjot uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena 1994. un 2006. gadā. Papildus daudzajiem tituliem Železnijs var lepoties arī ar pieciem tālākajiem metieniem šķēpmešanas vēsturē ar jaunā tipa šķēpu (ieviests 1986. gadā). Saprotams, ka viņš joprojām ir arī pasaules rekordists ar fenomenālu 98.48 metru metienu (tas ir uzreiz par 5.39 metriem tālāk nekā tuvākajam sekotājam). Statistiķi sarēķinājuši, ka Železnijs šķēpu tālāk par 90 metriem metis 52 reizes, kas ir vairāk nekā visiem pārējiem izdevies kopā! 10. labākais Železnija rezultāts ir... 92.12 metri! Laika posmā no 1991. līdz 2001. gadam uzvarējis 106 no 135 sacensībām, kurās piedalījās. Visi šie fakti ir iespaidīgi, un pelnīti tiek uzskatīts, ka Železnijs ir visu laiku labākais šķēpmetējs.

Hronoloģija

Železnijs dzimis 1966. gada 16. jūnijā Mladā Boleslavā (šobrīd tur mīt vien 44 tūkstoši iedzīvotāju) un sākotnēji nodarbojās ar... rokasbumbu (varbūt šeit meklējama viena no panākumu atslēgām?). Šķēpmešanas sacensībās sāka piedalīties 16 gadu vecumā, un viņa treneris bija tētis. Savos 16 gados Železnijs spēja aizmest šķēpu 57.49 metrus tālu. Pēc gada viņš jau uzstādīja cienījamu 74.34 metru rezultātu, 1984. gadā (18 gadu vecumā) vienubrīd kļuva par sezonas līderi, bet vēl pēc diviem gadiem pirmo reizi kļuva par Čehoslovākijas čempionu. Savā pirmajā Eiropas čempionātā tajā pašā 1986. gadā Železnijs nepārvarēja kvalifikāciju (75.90m, pietrūka mazāk nekā divu metru).

Pa īstam Železnijs šķēpmešanas pasaulē sevi pieteica 1987. gadā, īsi pirms 21. dzimšanas dienas, 31. maijā aizmetot šķēpu 87.66 metrus, kas kļuva... par pasaules rekordu! Pēc šāda blīkšķa augustā viņš bija galvenais favorīts pasaules čempionātā, taču samierinājās „tikai” ar bronzu (82.20m, zeltam pietika ar 83.54m). Železnijs turpmāk pamazām kļuva stabilāks, sākot valdīt šķēpmešanas pasaulē un reti zaudējot kādas sacensības. 1988. gadā Seulā Železnijs 22 gadu vecumā gan joprojām vēl neizcīnīja savu pirmo lielo titulu, kļūstot par olimpisko vicečempionu – kvalifikācijā ar 85.90m viņš bija pārliecinoši labākais, bet finālā uzrādītais 84.12m rezultāts par nieka 16 centimetriem izrādījās vājāks nekā somam Tapio Korjusam, kurš zeltu izrāva pēdējā sestajā mēģinājumā!

Železnijam neveiksmīgs bija 1990. gada Eiropas čempionāts, toties 1991. gadā čehs sāka mest pāri 90 metriem. 1992. gada olimpiskajās spēlēs Barselonā 26 gadu vecumā Železnijs beidzot tika pie sava pirmā lielā titula, pie tam neatstājot nekādas cerības pārējiem – jau fināla pirmajā metienā šķēps aizlidoja 89.66 metrus tālu (olimpiskais rekords tobrīd) un ar to pietika, lai tiktu pie zelta, tuvāko sekotāju apsteidzot par trim metriem. Železnijs sāka valdīt pa īstam, pēcolimpiskajā sezonā vēlreiz labojot pasaules rekordu – 95.54 metri. Šajā pašā sezonā dzelzs Jans Štutgartē kļuva arī par pasaules čempionu (85.98m), bet sezonas nogalē vēlreiz laboja pasaules rekordu (95.66m), kas joprojām ir otrais labākais visu laiku rezultāts.

Arī 1994. gadā Železnijs vairākas reizes meta pāri 90 metriem, taču Eiropas čempionātā atkal neveiksme – bronza (82.58m). Pēc gada revanšu čehs ņēma pasaules čempionātā, Gēteborgā aizmetot 89.58m un pārliecinoši tiekot pie zelta. Savukārt 1996. gada 25. maijā Železnijs 29 gadu vecumā sacensībās Jenā (Vācija) uzstādīja fenomenālu pasaules rekordu – 98.48 metri! Vēlāk vasarā Atlantā tika gūts arī otrais olimpiskais zelts (88.16m, tiesa, ilglaicīgais konkurents Stīvs Beklijs zaudēja tikai par 72 centimetriem). Železnijs turpināja mest šķēpu pāri 90 metriem uz nebēdu, taču trešo pasaules čempiona titulu pēc kārtas 1997. gadā neizdevās izcīnīt – vien 9. vieta. 1998. gadā Železnijam tika veikta operācija, kā rezultātā nācās izlaist Eiropas čempionātu, kurā trešo reizi pēc kārtas triumfēja Beklijs. 1999. gadā Železnijs atgriezās ar augstvērtīgiem rezultātiem un pasaules čempionātā Seviljā izcīnīja bronzu (87.67m). Viņš atkal ieskrējās un 2000. gada sākumā aizmeta 90.59m, ierodoties Sidnejā galvenā favorīta statusā. Železnijs lūkoja kļūt par trīskārtējo olimpisko čempionu, un tas arī izdevās! Titānu cīņā tika uzveikts Beklijs – 90.17m pret 89.85m.

2001. gada pasaules čempionātā Edmontonā Železnijs 35 gadu vecumā jau kvalifikācijā uzstādīja sacensību rekordu (90.76m), bet finālā to vēl vairāk uzlaboja – 92.80m. Tas kļuva par trešo un pēdējo pasaules čempiona titulu, un no šī brīža Železnijs beidzot sāka pamazām nosēsties. 2002. gadā atkal neveiksmīgs bija Eiropas čempionāts (diskvalifikācija finālā, Beklijam ceturtais Eiropas tituls, Ērikam Ragam 4. vieta). 2003. gadā Železnijs vēl meta 87.92m, pēcāk gan ar 84.09m paliekot 4. vietā pasaules čempionātā Parīzē (uzvarētājam tikai 85.44m). 2004. gadā pēc trim uzvarētām olimpiādēm Jans Atēnās palika 9. vietā (sākās Andreasa Torkildsena ēra, Vadimam Vasiļevskim sudrabs). Un tomēr savā pēdējā sezonā 2006. gadā Železnijs vēl spēja likt par sevi runāt. 40 gadu (un 42 dienu) vecumā viņš sev allaž neveiksmīgajā Eiropas čempionātā finālā aizmeta šķēpu 85.92m tālu un izcīnīja bronzu, tieši aiz savas muguras 4. un 5. vietā atstājot Vasiļevski un Aināru Kovalu. Savas pēdējās sacensības Železnijs simboliski aizvadīja dzimtenē Mladā Boleslavā pēc mēneša, 19. septembrī uzvarot ar 82.19m tālu metienu.

Ko par Železniju saka mūsējie?

Voldemārs Lūsis, bijušais šķēpmetējs, divkārtējā olimpiskā un četrkārtējā Eiropas čempiona Jāņa Lūša dēls: "Železnija dotumi un talants perfekti savienojās ar ķermeņa uzbūvi. Paskatoties uz viņu, tu nevari pateikt, ka tas ir šķēpmetējs, labākajā gadījumā tu pateiktu, ka tas ir skrējējs. Viņš bija viens no tiem, kas salīdzinot ar visiem pārējiem, bija ļoti ātrs. Viņš daudz laika veltīja sprinta treniņiem, mazāk laika spēka treniņiem. Parasti, ja ir ļoti liels ātrums, cilvēks netiek galā tehniski, bet viņa fenomens tieši tajā slēpās, ka Jans spēja savienot spēku ar ātrumu. Ja paskatāmies viņa metienus, tad redzam, ka viņš māk ķermeni ievilkt tā, ka metieni sprāgst ārā. Šķēpmešanā galvenais ir dabūt pēc iespējas lielāku izlidošanas ātrumu – līdz ar to šķēps lido tālāk. Pēc zinātniskiem pētījumiem viņš prata iegūt vislielāko šķēpa izlidošanas ātrumu. Pie labas pašsajūtas Železnijs regulāri varēja mest pāri 90 metriem, kas šobrīd izdodas reti kuram. Viņš pat 95 metrus vienu sacensību laikā varēja uzmest pāris reizes... Viņš pats ir fenomens – visas fiziskās un ātruma īpašības, kuras savienojot ar tehniku ļāva viņam sasniegt to, ko viņš sasniedza. Un vēl svarīga lieta, ka viņš bija ļoti psiholoģiski spēcīgs. Vienmēr mierīgs, mācēja savākties uz vajadzīgo brīdi, nebija no tiem, kas uztraucēs. Atceros, ka 2001.gadā soms Aki Parviainens pirmajā mēģinājumā uzmeta 91.31 metru. Visiem sacensības bija beigušās, tikai ne Železnijam. Jans tobrīd to uztvēra ļoti mierīgi, viņš bija pārliecināts, ka var izmest tālāk. Otrajā mēģinājumā Železnijs aizmeta 92.80 metrus, labojot čempionātu rekordu."

"Železnijs ir labsirdīgs cilvēks. Ja vajadzēja, tad viņš vienmēr vienkārši tāpat pienāca klāt un piekoriģēja, norādot uz kļūdām metienā. Viņam varēja pajautāt: "Jan, kāpēc man kaut kas nesanāk"? Palīdzību viņš neatteica. Esam ar viņu vairākkārt sēdējuši pēc sacensībām un runājuši vairākas stundas. Ļoti interesants un gudrs cilvēks, sadzīviski patīkams. Nekad viņš nebija negatīvs, pārsvarā jautrs un atvērts."

Valentīna Eiduka, šķēpmešanas trenere: "Janam Železnijam bija ļoti izkopta tehnika. Viņš nebija no stiprajiem [šķēpmetējiem], taču ātrs un ar labu tehniku – viņam bija spēcīgas un atsperīgas pēdas. Jans prata savus trumpjus izmantot, psiholoģiski bija līdzsvarots, tāpēc arī viņam izdevās sasniegt tik lieliskus rezultātus. Turklāt Železnijs bija arī stabils. Kaut kādas sevišķas saiknes man ar viņu nav, taču ir bilde, kur es un Vadims Vasiļevskis esam ar viņu nobildējušies (smejas). Kā cilvēks? Čaļi, kas viņam ir draugos, saka, ka foršs puika (smejas)."

P.S. Šobrīd Železnijs trenē čehu jaunos talantus, kuri ik pa laikam izceļas ar kādu lielisku rezultātu (tiesa, ne svarīgākajos mačos) - Petru Frīdrihu (PB 88.23, 2010.), Viteslavu Veseliju (PB 86.45, 2010.) un Jakubu Vadlejhu (PB 84.23, 2010.). Železnijs ir arī populāro sacensību "Golden Spike" direktors, kā arī jau kopš 2004. gada darbojas Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā.

Visu laiku labākie šķēpmetēji (ar jaunā tipa šķēpu, kopš 1986. gada)

Železnija rekordmetiens 1996. gadā (98.48m)