Gailums un Kociņa stabili triumfē Jaunzemes un Lūša memoriālā

Kā jau ziņots, pagājušā gada Lūša piemiņas kausā triumfēja Līna Mūze un Patriks Gailums. Tagad sacensību nosaukums ir citādāks, turklāt pieaugušo mačos šoreiz nepiedalījās viesi no ārzemēm.

2022. gada sieviešu sacensībās sākotnēji bija pieteikta Tokijas olimpisko spēļu dalībniece Līna Muze, taču galu galā pieteikums tika atsaukts. Pirmajā metienu kārtā Anete Kociņa uzrādīja 59.48m un kļuva par līderi, bet otrajā kārtā viņas raidīto šķēpu vējš gandrīz izpūta ārpus sektora (60.36). Drīz pēc tam vēja un lietus dēļ sacensības uz dažām minūtēm tika pārtrauktas. Ceturtajā mēģinājumā Kociņas šķēps uzlidoja ļoti augstu un piezemējās apmēram turpat, kur otrajā kārtā, šoreiz gan mazliet tālāk (60.56). Latvijas rekordiste Madara Palameika tikmēr nostiprinājās otrajā pozīcijā (55.12), bet trešo vietu ieguva Sanija Ozoliņa. Uzvarētāja nolēma neizpildīt savu sesto metienu.

Sieviešu sacensību līderes

Vīriešu ieskaitē sacentās arī Rolands Štrobinders, Patriks Gailums un Jānis Svens Grīva, taču nestartēja Tokijas olimpisko spēļu dalībnieks Gatis Čakšs un 2016. gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais. Pirmajā kārtā par līderi kļuva Patriks Gailums (76.56m), kurš trešajā piegājienā uzlaboja savu rezultātu (82.31), pietuvojoties 6. maijā sasniegtajam personīgajam rekordam (82.57). Gailums nesolidarizējās ar Kociņu un izpildīja arī sesto mēģinājumu.

Vīriešu sacensību līderi

Naudas balvas saņem labāko sešinieks gan sieviešu, gan vīriešu sacensībās.

Tiešraide bija vērojama Sportacentrs.com portālā un TV4 kanālā.

U20 mačos uzvarēja Sanija Ozoliņa (49.55) un Artūrs Siliņš (52.47), U18 ieskaitē triumfēja Elza Lazdiņa (45.68) un Kristers Krauklis (58.89), savukārt U18 konkurencē pirmo vietu izcīnīja Estere Lamberte (41.38) un Nikita Baikovs (50.69).

Atgādinām, ka 1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs Jānis Lūsis izcīnīja bronzas medaļu, četrus gadus vēlāk Mehiko tika kronēts par olimpisko čempionu, bet 1972. gadā Minhenē ieguva sudrabu. Lūsis četras reizes kļuvis par Eiropas čempionu, desmit reizes bijis labākais Latvijā un 12 reizes kronēts par PSRS čempionu. Lūsis divas reizes uzstādīja pasaules rekordu – 91.98 metri (1968) un 93.80 metri (1972). 2020. gada vasarā Zemgales Olimpiskā centra stadionam tiks piešķirts Jāņa Lūša vārds.

Inese Jaunzeme ir mūsu pirmā olimpiskā čempione - 1956. gadā Melburnā viņa uzrādīja 53.86 m un izcīnīja zeltu, kaut gan nekotējās starp galvenajām favorītēm. Personīgais rekords (55.73 m) tika sasniegts 1960. gadā Tartu. Jaunzeme divas reizes atzīta par Latvijas populārāko sportisti (1956, 1957).

Izmantotie resursi:
Sievietes / athletics.lv
Vīrieši / athletics.lv