Pirms 35 gadiem "Bubka ieņēma Bastīliju"

Leģendārais kārtslēcējs Sergejs Bubka 44 reizes ir pārvarējis 6 metru augstumu, taču viens šāds lēciens viņam ir īpašs – pats pirmais. 1985. gada 13. jūlijs. Olimpiskā vicečempiona 5000 metru skrējienā Žana Buena vārdā nosauktais stadions Parīzē. Pulkstens 18:44 pēc vietējā laika. Sergejs Bubka kļūst par pirmo kārstlecēju, kurš pārvar 6 metru augstumu. Ar trešo mēģinājumu. Ir vērts atcerēties reiz rakstīto, lasīto un ar Sergeju Bubku runāto par tās dienas notikumu.

Tajās sacensībās Sergejs Bubka ne tikai neplānoja pirmo reizi mēģināt pārvarēt 6 metru augstumu, viņam vispār gandrīz vai nejauši sanāca tajās sacensībās piedalīties... Taču vispirms nepieciešama neliela atkāpe vismaz gadu atpakaļ, jo vēsturiskais lēciens nenotika arī “uz dullo”. Tam, kā mēdz teikt, jau bija sagatavota augsne un tam bija priekšnoteikumi. Kur un kad tas notika – tās jau ir tikai detaļas un savā ziņā arī apstākļu sakritība.

Jo augstāk Sergejs Bubka cēla latiņu (tobrīd viņa pasaules rekords bija 5,94 m), jo kārdinošāka kļuva 6 metru robeža. Kurš būs pirmais, kas to iekaros? Robeža, kas vairākām kārtslēcēju paaudzēm likās kā neaizsniedzams sapnis, bija vairs tikai 6 centimetru attālumā. „Tikai”... 6 centimetri 5,20 m - 5,40 m robežās ir viens, bet 6 centimetri 6 metru tuvumā – tas jau ir pavisam kas cits. Kopš iepriekšējās “sapņu robežas” - 5 metru – pārvarēšanas bija pagājuši 22 gadi (piecus metrus 1963. gada 27. aprīlī pirmais pārlēca amerikānis Braijens Sternbergs). Klusībā par 6 metru augstumu domāja arī Sergejs Bubka, taču pirmajam doma par tās iekarošanu radās Sergeja trenerim Vitālijam Petrovam un viņš soli pa solim virzīja uz to savu audzēkni. Vispirms 6 metrus vajadzēja pārvarēt galvā.

Jau 1984. gadā Bubka, iespējams, būtu varējis pārvarēt 6 metru augstumu, jo olimpiskais gads viņam bija viens no labākajiem karjerā – tajā gadā Bubka sasniedza 7 no saviem 35 pasaules rekordiem un pabeidza gadu ar 5,94 m augstumu (žēl vienīgi, ka PSRS vadoņu lēmuma dēļ nācās boikotēt Losandželosas olimpiskās spēlēs, kurās francūzis Pjērs Kinons uzvarēja ar rezultātu 5,75 m). Tajā gadā Bubka bija sasniedzis tādu līmeni, ka sacensībās parasti veica tikai trīs lēcienus – pirmais lēciens bija kā iesildīšanās, nākamais bija uzvaras lēciens, bet trešais jau bija rekordlēciens, kaut gan vienmēr, protams, pasaules rekordu labot neizdevās. Tas nenozīmē, ka Bubkam nebija konkurentu – pirmām kārtām tie bija Francijas kārtslēcēji Tjerī Viņjerons, jau minētais Kinons, amerikānis Billijs Olsons, kuru sauca par “telpu cilvēku”, jo viņš 11 reizes bija labojis pasaules rekordu telpās, tie bija Rodions Gatauļins un Vladimirs Poļakovs.

Lai cik neticami tas liktos, taču ne jau Bubka pirmais sacensībās centās veikt 6 metru augstumu. Pirmais to darīja Viņjerons. Francūzis ir vienīgais, kurš sacensību laikā vienreiz bija atņēmis Bubkam pasaules rekordu (1984. gadā Romā) un kaut gan rekordista lomā viņš pabija tikai piecas minūtes, tomēr ar to pietika, lai Bubka saprastu, kurš ir viņa galvenais konkurents... Tieši Viņjerons 1985. gada Eiropas čempionātā telpās Gēteborgā (Bubka nepiedalījās, taču uzmanīgi sekoja sacensībām) pirmais sacensībās mēģināja pārlēkt 6 metrus. Nevienā no trim lēcieniem viņš ne tuvu nebija panākumam, taču tas bija vēl viens brīdinājums Bubkam. Sergejs saprata, ka nedrīkst vilcināties, ja vien viņš grib būt pirmais, kas pārlec 6 metru augstumu.

1985. gada 13. jūlijs
Nav iespējams precīzi ieplānot, kad labosi rekordu, taču Bubka ar treneri Petrovu bija nolēmuši, ka darīs to katrreiz, kad jutīs, ka ir spēks un emocijas uzbrukt rekordam. Šķiet neticami, bet tieši 1985. gada 13. jūlijs nebija tāda diena... Vismaz sākumā likās, ka tā tāda nebūs, jo sākotnēji sacensībās Parīzē Bubkam nemaz nevajadzēja piedalīties. Pirms četrām dienām viņa ģimenē bija piedzimis pirmais dēls, Sergejam bija izdevies izrauties uz Doņecku un kaut caur dzemdību nama logu ieraudzīt pirmdzimto, viņš bija lieliskā noskaņojumā un kopā ar citiem PSRS izlases vieglatlētiem devās uz “Grand Prix” sacensībām Nicā. Treneris Petrovs apsveica ar dēla piedzimšanu un – it kā starp citu – ieminējās, ka šajā sakarā vajadzētu sagādāt kādu dāvanu...

Vēl pirms izlidošanas no Šeremetjevas lidostas Maskavā uz Parīzi kļuva zināms, ka 13. jūlija vakarā notiks nedaudz mazāka mēroga sacensības Žana Buena stadionā, tās būs veltītas Bastīlijas ieņemšanas gadadienai (Bastīlijas ieņemšanas dienu svin 14. jūlijā) un sacensību rīkotāji ļoti grib redzēt tajās Sergeju Bubku. Bubka zvanīja uz Doņecku trenerim Petrovam – ko darīt? “Izlem pats – pēc pašsajūtas,” atbildēja treneris. Sergejs nolēma lēkt.

Ielidojis Parīzē, viņš tikai paspēja nomest viesnīcā mantas, pārģērbās un devās uz autobusu, lai brauktu uz stadionu. Nepaspēja ne dušā ieiet, ne uzēst. Iesildīties laika bija gana, Sergejs – kā ierasts – veica izmēģinājuma lēcienu 5,50 m augstumā un tīšām ar roku notrieca latiņu. Tā bija viņa māņticība – lai labāk tagad tā nokrīt nekā sacensībās. Starp konkurentiem bija labi meistari, arī jau minētais amerikānis Olsons, francūzis Filips Kolē, Aleksandrs Krupskis un citi, taču bija arī skaidrs, ka līdz pirmajam lēcienam nāksies pagaidīt, turklāt vajadzēja taupīt spēkus un tāpēc Bubka pieņēma bezprecedenta lēmumu, kas dažiem varbūt izskatījās arī pēc lielas nekaunības vai avantūras – proti, viņš nolēma sākt sacensības tajā augstumā, kurā konkurenti tās būs pabeiguši! Ja kāds sasniegtu pasaules rekordu? Neko darīt – sāktu ar pasaules rekordu... Tik augstu neviens gan nelēca, taču apmēram pusotru stundu Bubkam nācās gaidīt un latiņa pa to laiku bija pacēlusies 5,70 m augstumā. Savulaik – 1983. gadā – viņam ar šādu augstumu pietika, lai Helsinkos kļūtu par pirmo pasaules čempionu, bet tagad tas bija viņa sākumaugstums. Tādā augstumā Bubka sāka sacensības pirmo reizi karjerā.

Ar pirmo mēģinājumu 5,70 metri tika pārlekti. Viens lēciens – uzvara kabatā. Noskaņojums lielisks, kāds no konkurentiem vēl tā, kā makšķernieks rāda, cik lielu zivi noķēris, parādīja, ar kādu rezervi augstums tika veikts. Jālec augstāk, taču uzreiz 6 metru augstumu Bubka tiesnešiem uzlikt nepalūdza. Vispirms viņš palūdza pacelt latiņu 5,96 m augstumā. Arī 5,95 m būtu pasaules rekorda augstums, taču šo augstumu Bubka dažas reizes jau bija nesekmīgi mēģinājis pārvarēt un tāpēc palūdza uzlikt 5,96 m. Bubka jau vilka mugurā treniņtērpu, kad galvā pēkšņi kaut kas “noklikšķēja” - kāpēc 5,96 m nevis uzreiz 6 metri?! Spēka sataupīts daudz, noskaņojums – lielisks un atliek tikai izmantot situāciju. Bubka devās pie tiesnešiem un parādīja viņiem sešus pirkstus. Visi visu saprata. Latiņa tika pacelta 6 metru augstumā. Konkurenti uz to visu skatījās ar lielu apbrīnu un – neticību. Olsons kādam pat esot teicis: “Ja Bubka tagad pārlēks sešus metrus... Tad es beidzu lēkt, aizeju spēlēt golfu.”

Tas būtu pārāk skaiti un neticami, ja Bubka 6 metrus būtu pārlēcis ar pirmo mēģinājumu. Gluži otrādi – pirmais mēģinājums bija tik neveiksmīgs, ka daži publikā pat svilpa... Avantūra. Otrais lēciens bija daudz cerīgāks un tas jau publiku uzkurināja. Otrajā mēģinājumā Bubka bija uzlēcis virs latiņas, taču neierakstījās pareizajā trajektorijā un aizķēra latiņu ar vēderu. Bubka jau bija sev galvā “uzzīmējis” trešo lēcienu, tribīnes skaļi reaģēja uz kaut kādu notikumu skrejceļā un tādā trokšņa pavadījumā Bubka sāka ieskrējienu. Pulkstenis rādīja 18:44 pēc vietēja laika, kad TAS NOTIKA. Tas nebija tehniski nevainojams lēciens (Bubkas vērtējumā), taču galvenais bija izdarīts – Sergejs Bubka kļuva par pirmo, kurš kārtslēkšanā pārvarēja 6 metru augstumu. Tagad Viņjerons un pārējie francūži varēja lēkt, cik vien grib un var. Vai Olsons aizgāja spēlēt golfu? To viņš bija darījis arī iepriekš un turpina spēlēt arī tagad, taču viņš tomēr turpināja lēkt un vēl četras reizes laboja pasaules rekordu telpās, divreiz atņemdams to Bubkam un paceldams latiņu 5,93 m augstumā. Bubkas lēciens 6 m augstumā palīdzēja arī Olsonam.

No padomju sporta vadības Sergejs Bubka par šo rekordu saņēma 1500 rubļus. Atskaitot nodokļus, sanāca apmēram 1200 rubļu, taču tas Sergeju īpaši neuztrauca. Ne jau rubļu dēļ viņš gribēja pirmais pārlēkt 6 metru augstumu. Bubka tad jau bija pasaules čempions un rekordists, viņš jau bija slavens un bija “uz izķeršanu” - viņu gribēja redzēt katrās lielās sacensībās. Bubka toreiz pat nezināja, cik sacensību rīkotāji maksāja PSRS sporta komitejai par viņa piedalīšanos. Svarīgāk bija tas, ka kopā ar Bubku – kā obligāta piedeva jeb nosacījums – uz komercsacensībām tika daudzi citi vieglatlēti, kuri citādi varbūt nebūtu tikuši.

Vēlāk Žana Buena (1912. gada olimpiskais vicečempions 5000 m skrējienā gāja bojā Pirmajā pasaules karā) vārdā nosauktajā stadionā Sergejs Bubka bija tikai vienu reizi. Pēc gadiem 15 viņš trāpījās tajā Parīzes pusē ar ģimeni, novietoja netālu no stadiona auto un veda abus savus dēlus parādīt to vietu, kur pirmo reizi pārvarēja 6 metrus. Sergejs Bubka izdarīja to, ko aizmirsa izdarīt 1985. gada 13. jūlijā – viņš paņēma par piemiņu gabaliņu no kārtslēkšanas sektora ieskrējiena celiņa seguma. Tā esot Bubkam īpaši dārga relikvija.

Cik augstu teorētiski būtu varējis uzlēkt Sergejs Bubka? Jautājums, kas laikam nekad neliks mierā. 1991. gadā Bubka uzvarēja pasaules čempionātā Tokijā ar rezultātu 5,95 m un pārvarēja šo augstumu ar milzīgu rezervi. Japāņi veica lēciena kompjūteranalīzi un izrādījās, ka Bubka patiesībā pārlēca 6,37 m augstumu... Cik viņš patiesībā bija spējīgs pārlēkt, mēs vairs nekad neuzzināsim, taču skaidrs, ka savu maksimālo augstumu Bubka nepārlēca.

Savulaik Sergejs Bubka uzskatīja, ka viņa rekordus varētu labot austrālietis Stīvens Hūkers. Nelaboja. Savainojumi neļāva. Pasaules rekordu telpās Bubkam viņa paša klātbūtnē atņēma francūzis Reno Lavilenī – 6,16 m. Lavilenī mēģināja labot arī pasaules rekordu stadionā (6,14 m), taču neveiksmīgi. Jau šogad februārī zviedru kārtslēcējs Armands Duplantis vēl divreiz laboja Bubkas pasaules rekordu telpās – vispirms 6,17 m, bet tad 6,18 m un daudzi pamatoti paredzēja, ka tieši „Mondo” jau šovasar (iespējams, tieši Tokijas olimpiskajās spēlēs!) labos arī Bubkas rekordu stadionā, taču šovasar visiem zināmu iemeslu dēļ tas diezin vai notiks. Lai cik augstu kāds uzlēks – agri vai vēlu, bet Bubkas rekords stadionā kritīs – Bubka uz visiem laikiem paliks pirmais, kurš pārvarēja 6 metru augstumu. 13. jūlijs – tā kārtslēkšanā vienmēr būs Bubkas diena.