Viedoklis: Šķēpmetēju nedienas. Vērtē Lūsis, Kūla un Grīva

JĀNIS LŪSIS, 1968.gada olimpiskais čempions, 1972.gada olimpiskais vicečempions, 1964.gada olimpiskās bronzas ieguvējs, četrkārtējs Eiropas čempions (1962., 1966., 1969., 1971.): "Izskatās, ka šķēpmetēji nudien nav gatavojušies tā, kā tas ir nepieciešams olimpiskajām spēlēm. Jau Eiropas čempionāts parādīja, ka viņi nav līmenī, un acīmredzot nekādi secinājumi arī netika izdarīti. Tas pats variants atkārtojās olimpiādē, kur no pieciem Valentīnas Eidukas audzēkņiem neviens nevarēja iekļūt finālsacensībās. Turklāt finālā puiši nespēja tikt arī pagājušā gada pasaules čempionātā... Manuprāt, kaut kas nav kārtībā ar treniņu metodiku. Kas attiecas uz Zigismundu Sirmo, tad viņš vienkārši ir pārtrenēts un nevar vairs pamest. Droši vien viņš trenējas tāpat kā visi lielie, bet tik jaunam zēnam vēl par agru tādām slodzēm. Tādejādi parādījies liels tehniskais brāķis, pazudusi šķēpmetēja izjūta, nianses.

Psiholoģija? Kā tad viņi varēja agrāk mest? Domāju, ka psiholoģiskas vainas tur nav, tikai gatavošanās vaina. Par daudz satrenēti uz spēku, pazudis ātrums un šķēps nelido. Klāt neesmu bijis, bet kaut kas viennozīmīgi nav tā, kā vajag.

Eiduka, kas jau ir pensijas gados, netiek galā ar tik lielu daudzumu audzēkņu. Par pieci audzēkņi – tas jau ir par daudz augstākās meistarības līmenī. Turklāt katrs ir ar savu raksturu un ar individuālajām īpašībām. Katram jāpievērš īpaša vērība. Tik daudz audzēkņu vienai trenerei – tas nav labākais variants. Pie saviem treneriem šiem audzēkņiem tika nedalīta uzmanība, bet pie Eidukas kontrole [par katra audzēkņa paveikto treniņos] acīmredzot nav bijusi visai pilnīga. Valentīnai vajag mazāk sportistu, ko trenēt. Jā, Latvijā it kā nav daudz to treneru, bet tieši tāpēc jādomā, kā pacelt līmeni vismaz visiem tiem treneriem, kam ir labākie audzēkņi. Mūsu nav miljards, tik pāris miljoni (smejas), izvēle nav īpaši liela. Jādod iespēju jaunajiem treneriem, kam ir tāda vēlēšanās. Un jāpiepalīdz viņiem celt savu kvalifikāciju.

Vadims Vasiļevskis ir pārsteidzies. 30 gadu vecumā jau nav laiks beigt... Šie ir tikai labākie gadi, vēl vienu olimpisko ciklu viņš noteikti varēja startēt. Tā gan ir viņa personiskā darīšana. Jāizanalizē viss, jāskatās, kur bijušas kļūdas, neaizrauties vairāk ar spēka treniņu, bet piedomāt pie tehniskā izpildījuma un ātruma. Nav jau izslēgts, ka Vadims vēl pārdomās savu lēmumu."

DAINIS KŪLA, 1980.gada olimpiskais čempions šķēpmešanā, divkārtējs Universiādes čempions (1981., 1983.), 1983.gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieks: "Domāju, ka pilnīgi viss nepieciešamais nav izdarīts no treneres [Valentīnas Eidukas] puses un tieši psiholoģiskajā ziņā. Fiziski viņi bija un ir spēcīgi, bet vaina ir tajā, ka ar viņiem nav strādāts psiholoģiski. No trenera ir daudz kas atkarīgs. Un, ja trīs vīri izgāžas Eiropas čempionātā un olimpiskajās spēlēs, tad kaut kāda vaina jāmeklē arī trenerē.

Negribu būt tas pareizais cilvēks, kas teiktu, kas jādara. Fiziski visi puiši ir ļoti spēcīgi, bet kaut kādās krīzes situācijās rodas tehniskas problēmas. Visos laikos ir pierādījies, ka, ja tu esi nedaudz vājāks, bet tehnika un galva ir kārtībā, tad fiziskais rezultātu īpaši neietekmē, bet, ja ar galvu ir problēmas, tad tas uzreiz visu pārvērš negatīvā nozīmē. Tur jāskatās dziļāk – kas ir darīts, kā ir gatavoti šķēpmetēji. Es varu novērtēt tikai virspusēji.

Vadima Vasiļevska lēmums beigt karjeru ir pieņemts stresa situācijā, emociju uzplūdā. Domāju, ka nekur viņš neaizies un turpinās mest. Tas vēl nav tas vecums, kad beigt sportot. Potenciāls viņam ir liels. Ja sezonā mesti 86 metri un kaut kas nav izdevies, tāpēc nav jāiet prom no sporta. Aiziet var jebkurā brīdī, bet atgriezties jebkurā brīdī, kad grib, gan nav iespējams. Lai izietu no aprites un pēc tam sekmīgi atgrieztos, jābūt augstas klases sportistam."

MĀRIS GRĪVA, olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas un bijušā Latvijas rekordista Ērika Raga treneris:
Ir sarežģīti pateikt, kur ir problēma, jo ikviena atbilde ir gandrīz kā šāviens miglā. Vislabāk to droši vien varētu pateikt Valentīna Eiduka, kas ir iekšā tajos cilvēkos, kas startēja gan Eiropas čempionāta, gan olimpiādē. Sirmajam neveiksmes var norakstīt uz jaunību. Zinu, ka puiši godīgi trenējas, bet varbūt kaut kur par daudz, kaut kur par maz. Tas kokteilis, kurā ir spēks, tehnika, ātrums un atpūta starp vingrinājumiem, acīmredzot netiek īsti pareizi sajaukts. Būdams tolerants un cieņas pilns pret puišiem negribu pateikt kaut ko tādu, kas varbūt ir ne līdz galam pareizs. Var gadīties, ka tas, kas vienā gadā treniņos sportistam der un strādā, citā gadā vairs nederēs un rezultātu nebūs.

Par psiholoģiju es vienmēr jokoju, bet ne konkrēti puišu sakarā. Piemēram, ja mēs basketbolā spēlētu ar amerikāņiem vai es skrietu 100 metrus pret Boltu, un mēs būtu psiholoģiski spēcīgāki, mēs vienalga neuzvarētu, jo tur vajag visu pārējo. Mans labs draugs tenisists saka, ka ir 60 objektīvu iemeslu, kāpēc viņš zaudēja spēli... Protams, ja Valentīnas audzēkņi treniņos met tālu, bet sacensībās nevar, tad tur ir kaut kāds psiholoģiskais faktors. Tiesa, pārdegt lielajos startos viņiem būtu par vēlu, jo gan Vadims, gan Ainārs jau ir bijuši medaļās.

Arī pasaules šķēpmešanā ir krīze. Ja pirms 5 – 10 gadiem ar 85-86 metriem varēja netikt pat sešiniekā, tad tagad ar to pietiek uzvarai. Ēriks Rags bieži ar saviem 85 metriem palika septītais, astotais, jo bija vīri, kas lielās sacensībās regulāri meta 90 metrus. 2001.gadā pasaules čempionātā Edmontonā pat ar 90 metru tālu metienu soms Aki Parviainens nevarēja būt drošs, ka uzvarēs, jo pēc tam Jans Železnijs aizmeta 91 metru. Tas jau nav dopinga laikmets, bet gadsimtu mija, tas nozīmē, ka viņi ir tīri metuši, bet darījuši to savādāk. Tagad spēka rādītāji, piemēram, Andreasam Torkildsenam, ir milzīgi, bet rezultāti krītas, jo laikam zūd muskuļi elastība.

Kas attiecas uz Vadima lēmumu – ir grūti tādā vecumā aiziet prom. Es pat teiktu – 30 gados pamest šķēpmešanu ir nereāli. Dodu tikai 10%, ka viņš aizies pavisam. Ja viņš pamēģinās uzmest un šķēps lidos, viņš gribēs uzvarēt. Prom mēģinājuši iet daudzi pasaules klases sportisti, bet tā pa īstam lielākajai daļai tas nav izdevies. Arī Ēriks Rags teorētiski ir aizgājis, taču kaut ko vēl nedaudz turpina – nevar tā vienkārši nolikt šķēpu, lai tas sarūsē...