Misāns: "Vienmēr uzstādu augstus mērķus"

ELVIJA MISĀNA PERSONISKIE REKORDI:
100 metri: 10.45 sekundes (2009.)
200 metri: 21.05 sekundes (2009.)
Trīssolis: 16.16 metri (2008.)

- Kā nonāci vieglatlētikā? Un kāpēc tieši vieglatlētika?
-Vieglatlētikā nonācu deviņu gadu vecumā, kad mamma nejauši satika manu tagadējo treneri Mārīti Lūsi. Tā arī es palēnām sāku. Ar laiku parādījās rezultāti, tāpēc joprojām turpinu. Ar citiem sporta veidiem neesmu nodarbojies, pirms tam tikai pa pagalmu skraidīju (smaida).

-Kura disciplīna pašam ir tuvāka? Kāds pēc tevis paša domām ir tavs potenciāls šajās disciplīnās?
Trīssoļlēkšana un 200 metri. Kā būs un ko varu sasniegt šajās disciplīnās, neviens nevar pateikt, bet cerams, ka būs labi un rezultāti progresēs.

-Eiropas U-23 čempionātam esi kvalificējies trīs disciplīnās. Vai visās arī piedalīsies?
-Vēl nezinu. Iepriekšējā čempionātā Hengelo piedalījos 100 un 200 metru distancēs un nebija īpaši labi. Ja būtu piedalījies vienā no tām, varbūt nostartēju sekmīgāk. Abās distancēs biju ceturtais, bet, ja būtu izvēlējies startēt tikai vienā, tad iespējams tiktu pie medaļas. Nezinu vai trīs veidi 100 un 200 metri vispār būtu apvienojami.

-Kura no disciplīnām čempionātā būs prioritārā, ja izvēlēsies startēt vairākās?
-Domāju, ka 200 metri, varbūt trīssoļlēkšana. 100 metri tomēr ir vairāk melnādaino disciplīna. Pagaidām tas vēl nav skaidrs. Protams, labi būtu startēt visās trīs, bet neesmu drošs, ka būšu spējīgs visās sekmīgi nostartēt. Tas tomēr ir Eiropas čempionāts.

-Pamazām, bet jaunie sprinteri tuvojas Sergeja Inšakova Latvijas rekordiem (100m - 10.28, 200m - 20.41). Pēc cik ilga laika tie varētu krist?
Inšakovam ir diezgan augstvērtīgi rekordi. 100 metros gribētu, lai jau tuvākajā laikā rekordu labotu Ronalds Arājs, kuram to vajadzēja izdarīt jau sen. Viņš ir tipisks sprinteris un mērķtiecīgi uz to iet. Vai pats varētu labot 200 metros? Nespriežu tik tālu, esmu cilvēks, kurš dzīvo tagadnē. Iekšēji mērķis jau, protams, ir Latvijas rekords, bet negribu skriet notikumiem pa priekšu. Par citiem jaunajiem sportistiem grūti pateikt - viņiem ir baigais krampis skrienot, cerams, ka ar laiku pazudīs, jo tas traucē. Ja tā notiks, tad būs ļoti labi.

-Latvijā vēl ir vairāki labi sprinteri, piemēram Māris Grēniņš, Ronalds Arājs. Kā tavu rezultātu attīstību ietekmē konkurentu esamība?
-Jo vairāk konkurentu, jo labāk. Nebūs konkurences, neprogresēs rezultāti. Mani tikai priecē, ka ir ar ko sacensties, parādās sprinteri, kas var labi noskriet, tas veicina arī manu izaugsmi.

-Sprintā tu progresē straujāk nekā lēkšanas disciplīnās. Kāds tam ir tavs izskaidrojums?
Ar trīssoļlēkšanu ir tā, ka šonedēļ tu varu uzlēkt ļoti labi, bet nākamajā nedēļā neko neparādi. Tāllēkšanā īsti nezinu, tur man galīgi neiet. Nesaprotu kā jālec (smejas). Sprintā viss ir daudz vienkāršāk – tu vienkārši skrien un rezultāts vai nu uzlabojas vai nē.

-Tu jau minēji, ka sprintā vairāk dominē melnādainie, tur ir milzīga konkurence. Vai tas nav licis apdomāties vai nelikt uzsvaru uz lēkšanu?
Nē! Tas, ka viņi dominē, nenozīmē, ka baltais skrējējs nevar tikt viņu rezultātiem klāt. Cilvēki ir iedomājušies, ka melnādainie ir kaut kas wow - nenormāli ātri un spēcīgi. Kurš teica, ka baltie tādi nevar būt? Pasaules ātrākajiem baltajiem ir jānotic, ka viņi var pārspēt melnādainos. Tiesa gan, melnajiem daudz kas ir jau dots no dabas. Baltajiem visu sasniegt ir grūtāk, bet ja grib, tad var.

-Pērn Latvijas labākie rezultāti trīssoļlēkšanā atpalika no Māra Bružika Latvijas rekorda par gandrīz pusotru metru. Kā trūkst, kāpēc nevaram pietuvoties pat 17 metriem?
Cik zinu, tad augstākā līmeņa sportisti nopietni trīssoli sākuši lēkt 18 – 20 gadu vecumā. Tas tāpēc, ka tā ir nopietna disciplīna, organismam ir jānobriest. Pats arī biju mazliet ar trīssoli piebremzējis, jo steigties nevar – kamēr ķermenis vēl nav nostiprinājies, tā ir traumatiska disciplīna.

-Kādus mērķus kopā ar treneri esat izvirzījuši Eiropas čempionātam?
-Vairāk tieksimies uz rezultātu nevis konkrētu vietu, taču gribas sasniegt arī labu pozīciju. Ceru, ka izdosies sasniegt jaunus personiskos rekordus.

-Kur gatavojies sezonas galvenajam startam? Nometnes Latvijā vai ārvalstīs?
-Latvijā! Par ārzemēm krīzes laikā man liekas, ka pat sapņot nedrīkst (smejas). Kādas tur ārzemes, ja valsts nevar iedot nedaudz naudu treniņiem? Protams, kaut kādu naudu jau piešķir, bet ne tik daudz, lai gatavoties varētu ārzemēs. Pārsvarā trenējos Murjāņos, Ventspilī...

-Eiropas čempionāts notiks tepat kaimiņos – Kauņā. Cik bieži esi startējis stadionā, kur noticis čempionāts?
-Lietuvā esmu startējis ļoti maz, bet priecē, ka čempionātu rīko kaimiņu. Ja godīgi, nezinu kurā stadionā vispār sacensības notiks. Varbūt esmu startējis tur, bet neesmu drošs.

-Kur vēl startēsi pēc Eiropas U-23 čempionāta?
-Startēšu Latvijas čempionātā, komercmačos Igaunijā, varbūt Somijā, Prezidenta kausa izcīņā.

-Augustā notiks pasaules čempionāts vieglatlētikā. Vēl ceri izpildīt normatīvu?
-Protams. Vienmēr mērķus uzstādu augstākus nekā varu izdarīt, jo tas ir papildus dzinulis. Uz Berlīni gribētos aizbraukt, bet tad ir ļoti labi jānostartē. Normatīvi ir augsti, reālāk to ir sasniegt 200 metros. Ja labs lēciens sanāk trīssolī, tad iespējams normatīvu sasniegt arī tur. Šobrīd jūtos pietiekami labi, lai sasniegtu, ja ne normatīvus, tad personiskos rekordus gan. Redzēs kā veiksies Prezidenta kausa izcīņā.