TwitterTitulētā Latvijas rekordiste Prokopčuka noslēgusi profesionālo karjeru
@agrissuveizda
Latvijas izcilākā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka intervijā laikrakstam "Sporta Avīze" pavēstījusi, ka vairs neturpinās profesionālas vieglatlētes karjeru. Septembrī Prokopčukai apritēs 44 gadi, bet savas pēdējās sacensības profesionāles statusā viņa aizvadīja 42 gadu vecumā.
Prokopčuka pēc otrā bērna piedzimšanas mēģināja atsākt karjeru un pagājušā gada maijā pirmoreiz piedalījās "Rīgas maratona" maratona distancē, taču slimības dēļ ātri vien izstājās. Intervijā "Sporta Avīzei" viņa sacīja, ka uzskata, ka būtu varējusi distanci veikt divās stundās un 29 minūtēs. Tomēr sapnis par savām piektajām olimpiskajām spēlēm paliks neizsapņots, jo veselības problēmas un bērnu audzināšana liedz turpināt profesionālo karjeru. Prokopčuka atzīst, ka iepriekšējā gadā izvirzītie mērķi, iespējams, bijuši pārāk ambiciozi.
Izcilā skrējēja sacīja, ka turpinās sportot un skriet, un neizslēdza, ka savu pēdējo maratonu vēl nav veikusi. Tomēr tas vairs nenotiks profesionāles režīmā – Prokopčuka saka, ka turpmāk būs skrējēja-entuziaste. Kā vienu no iespējamajiem mērķiem viņa minēja Berlīnes maratona pieveikšanu, jo tajā nekad vēl nav piedalījusies. Tāpat Prokopčuka vēlas strādāt ar bērniem un nodot savas zināšanas nākamajām paaudzēm. Vaicāta par iešanu politikā, viņa atbildēja, ka drīzāk nē nekā jā.
Prokopčuka karjeras laikā divreiz triumfējusi Ņujorkas maratonā (2005. un 2006. gadā), kurā arī ieguvusi divas trešās vietas (2007. un 2013.), divreiz triumfējusi Osakas maratonā (2005. un 2015.), divreiz izcīnījusi otro vietu Bostonas maratonā (2006. un 2007.), trīsreiz uzvarējusi Parīzes pusmaratonā (2002., 2003., 2009.) un piecreiz bijusi ātrākā Rīgas pusmaratonā (2012.-2016.). Prokopčuka piedalījusies Atlantas, Sidnejas, Atēnu un Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, piedaloties 5000 metru (13. vieta Atlantā un 9. vieta Sidnejā), 10000 metru (19. vieta Sidnejā un 7. vieta Atēnās) un maratona (12. vieta) distancēs.
Stadionā Prokopčukai pieder Latvijas pieaugušo rekords 3000 metru (8:42.86, 2006. gadā Stokholmā), 5000 metru (14:47.71, 2000. gadā Stokholmā) un 10000 metru distancē (30:38.78, 2006. gadā Gēteborgā), un tāpat viņa ir Latvijas rekordiste šosejā pusmaratonā (1:08:43.0, 2001. gadā Bristolē) un maratonā (2:22:56.0, 2005. gadā Osakā). Viņas rēķinā ir vēl daudz rekordu dažādās vecuma grupās stadionā, telpās un šosejā.
Izmantotie resursi:
"Sporta Avīzes" jūnija izdevums
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Paldies!
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]