Kāpēc treniņi ārā šķiet grūtāki nekā iekštelpās un kā tiem sagatavoties

1. Vide rada “neredzamu” pretestību

Iekštelpās apstākļi ir kontrolēti. Temperatūra ir stabila, virsma paredzama, un nav vēja, kas traucētu kustībai. Ārā pat viegla brīze var mainīt slodzes sajūtu — īpaši skrienot un braucot ar velosipēdu. Karstums un mitrums paaugstina pulsu, savukārt auksts gaiss var padarīt elpošanu asāku un mazāk komfortablu. Pievienojiet kalnus, irdenu granti, smiltis vai slidenu segumu, un ķermenim jāstrādā vairāk, lai stabilizētos un noturētu tempu.

2. Saule, sviedri un ādas stress ir daļa no treniņa

Viena no lielākajām atšķirībām ārā ir tas, cik daudz jāiztur ādai. UV starojums, sviedri, sāls un berze no apģērba var radīt kairinājumu un diskomfortu, kas sporta zālē parasti nepastāv. Cilvēkiem, kuri trenējas bieži, saules aizsardzība kļūst tikpat praktiska kā hidratācija — un daudzi sportisti to iekļauj rutīnā tieši tāpat kā iesildīšanos. Daži izvēlas dermatologu ieteiktus produktus, piemēram, La Roche-Posay, kā daļu no savas āra treniņu somas, jo tos ir viegli uzklāt un tie treniņa laikā nejūtas smagi.

3. Ķermenim jāregulē vairāk procesu

Āra treniņi liek ķermenim patērēt enerģiju temperatūras regulēšanai. Karstumā jūs vairāk svīstat un ātrāk zaudējat šķidrumu un elektrolītus. Aukstumā ķermenis strādā, lai saglabātu siltumu, un tas var likt slodzei šķist dīvaini “smagai”, pat ja temps ir lēnāks.

Šī papildu slodze bieži izpaužas kā:

augstāks pulss “vieglā” tempā
ātrāks nogurums garos treniņos
lēnāka atjaunošanās pēc treniņa
lielāks muskuļu sāpīgums, stabilizējoties uz nelīdzenas virsmas

4. Ārā ir grūtāk noturēt tempu

Iekštelpās treniņš sniedz pastāvīgu atgriezenisko saiti: skrejceliņa temps, velotrenažiera vati, spoguļi sporta zālē un paredzami intervāli. Ārā temps mainās reljefa un vēja dēļ. Daudzi neapzināti sāk pārāk ātri, jo sākumā jūtas labi — un vēlāk tiek “sodīti”, kad apstākļi mainās. Labākā pieeja āra treniņiem ir slodzes balstīts temps: skrieniet pēc elpošanas un subjektīvās slodzes sajūtas, ne tikai pēc cipariem.

5. Kā sagatavoties, lai treniņi ārā justos labāk

Sagatavošanās ir “slepenais kods”. Pārbaudiet laikapstākļus un ieplānojiet maršrutu. Paņemiet ūdeni, ja treniņš ilgst ilgāk par 30–45 minūtēm, un karstās dienās apsveriet elektrolītus. Iesildieties ilgāk, nekā šķiet nepieciešams — locītavas un elpošana jums pateiks paldies.

Laba “pirms iziešanas” pārbaudes lapa izskatās šādi:

ūdens pudele (vai maršruts ar uzpildes punktu)
cepure vai saulesbrilles, ja ir spilgta saule
viegla virsjaka, ja iespējamas vēja vai temperatūras izmaiņas
enerģija garākiem treniņiem
tempa plāns, ņemot vērā apstākļus

Galvenais secinājums: izveidojiet vienkāršu “āra rutīnu”

Vienkāršākais veids, kā būt konsekventam, ir uztvert āra treniņus kā sistēmu: hidratācija, enerģija, saules aizsardzība un atjaunošanās paradumi. Ja veidojat uzticamu ādas kopšanas rutīnu, kas atbilst jūsu treniņu dzīvesveidam, produktus var atrast arī MAKEUP interneta veikalā — tas ir ērts veids, kā papildināt pamatlietas līdzās citiem ikdienas treniņu nepieciešamajiem piederumiem.