Draugiem.lv
Facebook
TwitterMieža bērnības treneris: "Jau toreiz Nauris atšķīrās ar savu asumu un ātrumu"
Jau bērnībā, uzsākot treniņus basketbolā, topošais olimpiskais čempions Nauris Miezis no saviem vienaudžiem atšķīrās ar savu asumu un ātrumu, turklāt arī fiziskā sagatavotība viņam bija augstākā līmenī, portālam Sportacentrs.com saka viens no pirmajiem sportista treneriem Jānis Rimbenieks.
Latvijas 3x3 basketbola izlase trešdien kļuva par pirmo vīriešu komandu vēsturē, kas šajā sporta veidā izcīnījusi olimpisko zeltu. Starp spēlētājiem pasaules ranga līderis ir tieši Miezis, kuru kā viens no pirmajiem basketbolā ievirzīja Rimbenieks. Viņš piektdien gatavojas doties arī uz lidostu, lai sagaidītu zelta medaļniekus Agni Čavaru, Kārli Lasmani, Edgaru Krūmiņu un Miezi.
Viens no Rimbenieka vaļaspriekiem ir toršu cepšana. Divas dienas pirms izlidošanas uz Tokiju pie viņa viesojies Miezis, un treneris apsolījis izcept torti, ja puišiem izdosies kāpt uz olimpiskā pjedestāla. Tagad solījums būs jāpilda... Taču tas vēl piektdien lidostā nenotiks, jo meistardarba pasniegšanu Rimbenieks vēlas sarīkot mierīgākā atmosfērā.
“Pēc zelta izcīnīšanas bija tāda viegla sajūta. Prieks, asaras un labi padarīta darba sajūta,” neslēpj pieredzējušais basketbola treneris. “Galvenais iemesls zeltam, domāju, bija viss šis lielais ieguldītais darbs, ko paveica spēlētāji un ap viņiem esošā komanda. Labi padarīts darbs vienmēr vainagojas ar labu rezultātu. Ja tāda trenēšanās būtu visām izlasēm... tad visām būtu labi rezultāti!”
Rimbenieks uzsver, ka ļoti liela loma bijusi arī 3x3 komandas savstarpējām attiecībām. “Kā viņi paši saka: “Mēs esam ģimene.” Ja varēsim panākt, ka visās izlasēs būs ģimene un visi trenēsies vienkopus, varam sasniegt lielas lietas,” pauž Rimbenieks, kurš izceļ arī komandas mērķtiecību un neatlaidību. “Šādā turnīrā nekad nevar kļūt par čempionu, ja tā laikā pēc tādām slodzēm nezaudē kādā spēlē. To spilgti pierādīja Serbija. Tā, iespējams, pat bija viņu taktiskā kļūda. Turnīrā ir jāizjūt arī zaudējuma garša. Ir jāmāk uzvarēt un ir jāmāk arī zaudēt. Dienā, kad mūsējie zaudēja abas spēles, viņi izdarīja pareizos secinājumus, un viss nostājās savās vietās.”
Kā pēc uzvaras olimpiskajā finālā atklāja Miezis, treneris Rimbenieks pirms katra mača sūtījis uzmundrinājuma ziņas. Abu starpā joprojām valda ciešas attiecības.
“Ar Miezi sāku strādāt 2002. gadā, un toreiz Alfrēda Kraukļa VEF Basketbola skolas komanda – 1991. gadā dzimušie – Latvijas Jaunatnes līgā izcīnīja pirmo vietu. Jā, Nauris no pārējiem atšķīrās fiziskās sagatavotības ziņā. Viņam asums un ātrums bija augstākā līmenī. Viņa domāšana bija citādāka. Naurim bija grūti ģimenes apstākļi, jo vecāki ir ar dzirdes un runas traucējumiem. Tas noteikti viņam ir devis arī daudz pozitīvā,” uzskata Rimbenieks.
“Ir ļoti svarīgi, kāds tev ir asums, kā acis nodod impulsus uz smadzenēm, un tās tālāk – uz rokām un kājām. Reakcija Naurim ir ļoti augstā līmenī. Paskatieties, kā viņš piespēlē!” akcentē treneris. “Basketbols nav sporta veids, kurā vienkārši driblē no viena laukuma gala līdz otram. 3x3 basketbolā no klasikas atšķiras tikai nianses, bet tehnika ir tā pati. Situācijas novērtēšana ir vissvarīgākais. Vienmēr saviem audzēkņiem esmu teicis: “Grozā iemetīs arī vecmāmiņa, viņai vajag iedot tikai savlaicīgu un precīzu piespēli.” Un Nauris to var!”
Pirmais Naura treneris bija Ķekavā - Treneris Andris Eglītis!!
Miezis ir 3x3 pasaules ranga līderis ja kas.
Salīdzināt 2,15m čali ar 1,90m saspēlnieku, laikam vari tikai tu
gan nba gan eirolīga gan fiba cīnās par ietekmi. Mums ir talants Porziņģi miljonārs par ko es priecājos, bet kad viņš spēlēs izlasē? Mums ir daudz talantu, kas ir top spēlētāji, bet kad viņiem būs tādas olas kā šiem- cipa lbl2 līmeņa spēlētājiem, kuri izcīnija zeltu. Lai pierāda savu talantu un ko izcīna beidzot. Lai vinnētu olimpiādi ir jābūt talantam, komandas garam, asumam un spējām un Miezim ir tas un visai komandai tas piemīt.
1. Jā, iemetot "aukstus" klasiskā baša čaļus 3x3, protams, ka lielas iespējas dabūt pa muti sākumā. Cita dinamika, cits segums, cita bumba. Plus vēl jāsaspēlējas. Bet jautājums jau cits - ja visi klasiskā baša spēlētāji NOPIETNI pievērstos tam 3x3, ikdienā tur trenētos, kāda tad bilde izskatītos? jo klasiskajā basītī taču viņi ir bijuši meistarīgāki par tiem 3x3 džekiem, kāpēc lai viņi to pašu neizdarītu arī uz asfalta ar citu bumbu, ja patrenētos?
2. Par to tehniku runājot, redzēju finālu, radās daudz jautājumu, kas tie tādi, kas tur piedalās. Mūsējie skaitās labākā komanda pasaulē. Bet, teiksim, tāda lieta - pa spēli redzēju vienu krosovera mēģinājumu no mūsējā (Krūmiņš laikam), beidzās ar to, ka apkrita uz muguras. Vēl kaut kādi dīvaini metieni no grozapakšas. Katrā ziņā neatbilst manam stereotipam par labāko pasaules strītbolu, kur katrs bronksas hūda nigers krosoveru iemācās agrāk, nekā iemācās staigāt. Teiksim, klasiskajā basī pa visu pasauli tādi tehniskie amerikāņi ir sanaturalizēti pa vienam katrā izlasē, bet šeit finālā iespaids, ka jā, ļoti azartiski, ļoti cīnīties griboši, BET tomēr kokaini spēlētāji sacenšas. Tiešām tie ir labākie 3x3 spēlētāji pasaulē? To virtuvi nepārzinu, nezinu, kā pasaulē vāc komandas uz šito, tāpēc paturu prātā iespēju, ka galīgi garām te runāju, bet man ir sajūta, ka te nebūt nespēlē tie labākie, kas varētu.