Olimpisko spēļu atskaņas: spilgtākie mirkļi Tokijā

Olimpiskajās spēlēs sporta vēsturē tiek ierakstīti labākie, veiksmīgākie un spēcīgākie sportisti, un katras olimpiskās spēles pašas par sevi paliek sporta vēsturē. Tokijā iepriekš olimpiskās spēles notika 1964. gadā, kuras pēc tam tika atspoguļotas režisora Kona Ičikavas dokumentālajā filmā. Japāna 1964. gada spēles uztvēra kā simbolu valsts renesansei pēc smagajiem kara postījumiem un vēlējās radīt augstas klases dokumentālo filmu, un Ičikava piedāvāja tik augstu kvalitāti, ka BBC šī gada jūlijā to nosauca par "dižāko sporta filmu, kāda vien jebkad radīta", taču tolaik Japānas varasvīri esot bijuši ļoti neapmierināti ar paveikto.

Lieta tāda, ka Ičikava īpaši nesatraucās par to, kurš tad ir uzvarējis, kuras zvaigznes kādus rezultātus sasniegušas un kādas sportiskās intrigas notikušas. Tā vietā viņš radīja video himnu olimpiskajam garam un sportam kā tādam, koncentrējoties uz sportistu muskuļiem pārslodzes brīdī, sejas izteiksmēm gatavojoties startam un emocijām pēc sacensībām, Ičikava atspoguļoja vairāk cilvēka cīņu pašam ar sevi un iepriekš noteikto robežu pārvarēšanu.

57 gadus vēlāk, 2021. gadā, par olimpiskajām spēlēm dokumentālās filmas un video sižetus nemaz nevar saskaitīt. TV kameras ir katrās sacensībās un tver teju katru olimpisko spēļu brīdi, un arī 2021. gada olimpiskajās spēlēs tika ierakstīti kadri, kuros dominē nevis medaļas vai rekordi, bet gan cilvēcīgas emocijas, solidaritāte un savstarpēja cieņa.

Bez brillēm grūti ieraudzīt olimpisko zeltu

Cilvēkiem, kuriem nav ideāla redze un ikdienā nepieciešamas brilles vai kontaktlēcas, ļoti labi saprotama bija Kanādas peldētājas Megijas Makas Nīlas pūles pēc finiša 100m peldējumā tauriņstilā saskatīt savu rezultātu uz tablo. Viņai bija pamatīgi jāsasprindzina acis, jo baseinā viņa brilles neizmanto, un pagāja vairākas sekundes līdz viņa aptvēra, ka izcīnījusi uzvaru. "Es vienkārši centos saskatīt, kurā vietā tad es esmu. Dzirdēju, ka nosauc manu vārdu, tāpēc secināju, ka esmu paveikusi kaut ko labu," vēlāk medijiem sacīja laimīgā Maka Nīla, 21 gadu vecā sportiste.

The replay of Maggie Mac Neil squinting before realizing she won gold — because she doesn't wear contacts when she swims — makes me laugh every time I see it pic.twitter.com/vyYFSHam3C

— Brian Platt (@btaplatt) July 26, 2021

Cīņasspara paraugs 1500m skrējienā

1500m skrējienā sievietēm pēdējā apļa sākumā milzīgu neveiksmi cieta Nīderlandes sportiste Sifana Hasana, kura paklupa aiz pretinieces un nokrita, nonākot krietnā attālumā no līderēm. Droši vien neviens neko īpaši nevarētu viņai pārmest, ja Hasana samierinātos ar neveiksmi un varbūt pat neturpinātu sacensības, taču viņa uzreiz pieleca kājās un turpināja skrējienu, ar jaunu sportisko niknumu mazāk nekā 400 metros paspējot apsteigt 14 konkurentes un ne tikai kvalificēties finālam, bet pat uzvarēt šajā skrējienā. Hasana pēc tam kļuva par pirmo OS vēsturē, kura ieguvusi medaļu gan 1500m, gan 5000m, gan 10000m skrējienos vienās olimpiskajās spēlēs.

An athlete from the Netherlands fell in the semifinal 1500 meters, but after that she was able to win. This is such a sports anger. Her name is Sifan Hasan. She is Dutch pic.twitter.com/jVCWpvPSes

— Vitaly Zabelkin (@vzabelkin) August 2, 2021

"Divi zelti? Esi ar mieru? Divi zelti!"

Vīriešu augstlēkšanas sacensībās Kataras sportists Mutazs Baršims un itāli Džanmarko Tamberi uzrādīja identisku rezultātu – abi ar pirmo mēģinājumu pārvarēja visus augstumus līdz 2.37m, bet pēc tam netika galā ar 2.39m augstumu. Sacensību noteikumi paredz, ka tādā gadījumā sportisti var sacensties vēlreiz, veicot jaunus lēcienus, taču var arī atsacīties to darīt, un tad tiesnešiem nav citas izvēles, kā abiem piešķirt pirmo vietu.

Pēc savu lēcienu pabeigšanas Baršims un Tamberi tika piesaukti pie tiesneša, kurš izklāstīja situāciju. "Divi zelti?" pārvaicāja Baršims. Tiesnesis apstiprināja, ka tā var būt. Baršims paskatījās uz Tamberi, Tamberi paskatījās uz viņu, Baršims sniedza itālim roku, un Tamberi to ļoti emocionāli pieņēma. Šim brīdim gan netrūka kritiķu, sak, kas tas par čempionu, kurš vēlas dalīt čempiona titulu ar kādu citu, nevis cīnīties līdz pēdējam? Taču Tamberi un Baršims par šo kritiku var ne druskas nesatraukties – viņi Tokijas spēlēs pamatsacensībās uzrādīja identisku rezultātu, visu paveicot pēc labākās sirdsapziņas, un brīdī, kad tiesnesis uzdeva šo tik svarīgo jautājumu "ko tagad darīsim?", abi teju bez vārdiem vienojās atbildēt vienādi.

The moment that Gianmarco Tamberi and Mutaz Essa Barshim decided that they'd share the gold medal in the high jump. #Athletics #Olympics pic.twitter.com/DJCPNmvxHu

— AW (@AthleticsWeekly) August 1, 2021

Latvijas 3x3 izlases spēlētāju tiešā valoda

Latvijas 3x3 basketbola vīriešu izlase šovasar iekaroja daudzas sirdis. Uzvaras un olimpiskais zelts, protams, netraucēja, taču liela nozīme bija arī puišu atklātībai, vienkāršumam un emocijām, kas sasniedza Latvijas sporta skatītājus pēcspēles intervijās, kurās vārdi netika izvēlēti, bet gan teikts tas, ko domā.

Treneris par tevi priecājas, par to šaubu nav

Austrālijas peldētāja Ariarne Titmusa kļuva par divkārtēju olimpisko čempioni Tokijā, kā arī ieguva vēl divas medaļas (sudrabu un bronzu). Viņas uzvara 400m brīvā stila peldējumā sasprintā cīņā ar pasaules rekordisti Ketiju Ledeki bija lielisks brīdis, ko vēl spilgtāku padarīja viņas treneris Dīns Boksals – viņš sāka kliegt mežonīgā priekā, ko pavadīja ar spilgtu žestikulāciju.

Boksals pēc tam skaidroja, ka atdarinājis savu iecienītāko restleri "Ultimate Warrior" un ka tobrīd uz āru iznākušas emocijas pēc piecu gadu ilga darba. "Mēs tik ļoti rūpīgi gājām uz šo medaļu, izplānojām katru soli un katru darbību, lai pārspētu dižāko peldētāju pasaulē," sacīja Boksals. Protams, arī šeit netrūka tādu, kas notikušo kritizēja, norādot, ka treneris atņēmis daļu triumfa savai sportistei, piesaistot uzmanību sev. Titmusa medijiem uz to atbildēja, ka treneris ziedojis ļoti daudz, lai varētu maksimāli strādāt ar viņu, un šī ir viņu abu uzvara un treneris var priecāties, kā vien vēlas.

There are those moments... (Dean Boxall reaction to Ariarne Titmus Gold medal) #coub https://t.co/REtWlGSdB7 pic.twitter.com/hVq97Y073S

— Andrei Olegovich (@AndreiOlegovich) July 30, 2021

Pasniegt roku konkurentam milzīgas vilšanās brīdī

Būt džentlmenim sporta sacensībās laikā, kad uzvari un viss ir kārtībā, nav nemaz tik grūti. Pavisam cita lieta, kad piedalies vienā no mūža svarīgākajiem skrējieniem, cīnies par vietu finālā, negaidīti pakrīti un zaudē visas izredzes, un tad, ceļoties kājās,ieskaties acīs konkurentam, kuru būtu zināms pamats vainot pie sava kritiena.

Tieši tā notika ar ASV skrējēju Aizeju Džūvetu un Botsvanas sportistu Naidželu Amosu 800m skrējiena pusfinālā. Abi aizķērās viens aiz otra un nokrita, paliekot tālu aiz tiem, kuri cīnījās par vietu finālā. Taču viņi abi palīdzēja viens otram piecelties, paspieda roku un plecu pie pleca aizgāja līdz finišam, Amosam nedaudz atbalstot Džūvetu, kuram kritienā bija pārsista kāja. Viņi finišēja minūti pēc pārējiem, taču finišēja.

Tiesneši pēc tam secināja, ka Amoss pakritis ne savas vainas dēļ, tādēļ Botsvanas skrējējs tik un tā tika pie vietas finālā, kurā palika astotais.

AMAZING sportsmanship from U.S. runner Isaiah Jewett and Nijel Amos of Botswana after they fall in the men's 800-meter semifinals at the Tokyo Olympics pic.twitter.com/P0ZUIjWqns

— Lindsey Nance (@Linds_NanceWSMV) August 2, 2021

Bet nesportiskākās rīcības balvu Tokijas spēlēs iegūst...

Maratona distance nav viegla lieta jebkādos apstākļos, taču Tokijā šajā gadalaikā bija karsts un svelmains laiks, kas daudzās disciplīnās radīja vēl grūtākus mirkļus un smagākus uzdevumus. Vīriešu maratona skrējienā sportistiem bija izveidotas atsevišķas zonas, kurās varēja paņemt ūdens pudeli, lai atveldzētos. Ūdens pudeļu uz galdiņa bija pietiekami, un skrējiena līderi katrs paņēma pa vienai no tuvākā gala. Šī procedūra parasti neizpelnās plašāku uzmanību un, iespējams, tieši tādēļ Francijas skrējējs Morhads Amduni paveica kaut ko īpaši nesolidāru.

Amduni nepaņēma tuvāko ūdens pudeli, bet gan ar izstieptu roku noskrēja garām galdiņam, notriecot zemē visas ūdens pudeles, izņemot pēdējo, kuru tad arī paņēma sev. Par nelaimi viņam un par laimi sportiskajam garam, TV kamerās šis brīdis tika uzskatāmi fiksēts. Citu maratonistu atstāšana bez ūdens (vismaz uz laiciņu) gan Amduni nekādus pārdabiskos panākumus nenesa, un viņš finišēja 17. vietā.

Thoughts on Amdouni knocking over an entire row of water before taking the last one? pic.twitter.com/qrPaSzxLBW

— Ben St Lawrence (@bennysaint) August 8, 2021