Federers: "Karjeras sāpīgākais zaudējums - 2008. gada Vimbldonā pret Nadalu"

„Atklāti sakot, par to pat nedomāju. Protams, sākumā bija vilšanās, taču pēc tam dodies tālāk. Tobrīd domāju par to, ka man būs atvaļinājums. Tikai vēlāk dzirdēju cilvēkus runājam par to, ka fināls bez Federera nav fināls. Tie bija mani fani, kas tā domāja. Pats gan par to vairs neaizdomājos. Tomašs Berdihs nospēlēja fantastisku turnīru un bija pelnījis spēlēt finālā pret Rafu. Protams, bija sāpīgi, taču ne tāpēc, ka nebiju finālā, bet gan tāpēc, ka zaudēju Berdiham,” uz pagājušā gada turnīru atskatījās Federers, kuru pērn Berdihs apturēja ceturtdaļfinālā.

Šveicietis uzsver, ka galvenais ir mācīties no zaudējumiem: „Kāds varbūt nodomās, ka pēc tāda zaudējuma un kļūdām visu mainīšu – spēles stilu, trenerus, arī ceļošanas ieradumus. Bet galvenais ir saprast lietas, kas neizdevās. Saprast to, ko varēju darīt citādāk un labāk. Dažkārt vienkārši jāpieņem tas, ka pretinieks nospēlējis labāk. Alehandro Falja 1. kārtā nospēlēja fantastisku maču un arī Berdiham bija lieliska spēle pret mani. Labi, varbūt es nespēlēju savu labāko spēli, taču nespēlēju slikti.”

Vaicāts, vai tas, ka cilvēki pirms „Grand Slam” turnīriem Federeru nepieskaita pie favorītiem (kā tas bija Parīzē), viņu nesatracina, seškārtējais Vimbldonas uzvarētājs atzina, ka bijis pārsteigts par kaut ko citu: „Mani šokēja tas, ka cilvēki teica, ka man neesot nekāda spiediena pirms „French Open”. Dažkārt cilvēki ir tuvredzīgi un skatās tikai uz dažu pēdējo nedēļu rezultātiem, diemžēl tā tenisā notiek. Zinu, ka man ir iespējas kļūt par pirmo pasaulē, ja labi nospēlēšu līdz „US Open”. Spēlētāji to zina, bet cilvēki dažreiz mēdz aizmirst.”

Kurš no visiem sasniegtajiem rekordiem Federeram rada vislielāko lepnuma sajūtu? „Pagaidīsim, kamēr beigšu karjeru. Varbūt tad pateikšu, kurš rekords ir vismīļākais. Man vēl ir iespējas pārrakstīt vēsturi. Samprasa rekordu ar sešiem gadiem pēc kārtas ranga pirmajā vietā būtu neiespējami atkārtot, jo tad jābūt augšā visu laiku – nevar izlaist vienu gadu un tad mēģināt atkal. Man savukārt ir rekordi, kas sasniegti īsākā laika posmā. Šķiet, vienubrīd es 24 reizes pēc kārtas pieveicu top 10 spēlētājus vai arī uzvarēju 24 finālos pēc kārtas. Atskatoties uz šādiem sasniegumiem, tie šķiet nereāli. Tādu rekordu ir daudz, tāpēc pat nezinu, kuru izvēlētos kā vislabāko.”

Federers tika lūgts nosaukt vienu karjeras sitienu vai izspēli, kuru viņš vēlētos izcelt. Rodžers atminējās 2009. gada „French Open” 4. kārtas notikumus: „Bez šaubām svarīgākais sitiens karjerā bija diemžēl pret manu labu draugu Tomiju Hāsu. Toreiz biju iedzinējos ar 0-2 un 3:4 trešajā setā. Hāsam bija breikbumba. Lai arī tobrīd mani bija pievīlis forehand sitiens, šoreiz izdevās nospēlēt lieliski no labās puses. Tas sitiens arī kļuva par atspēriena punktu vēlākajai uzvarai Parīzē.”

Vaicāts, vai ir kāds tenisists vai viņa sitiens, kuru Federers apskauž, ranga 3. numurs atzīmēja vairākas lietas: „Esmu laimīgs ar tiem ieročiem, kas man ir. Vēlētos, lai varētu uzsist bekhendu ar abām rokām. Vēlētos arī tādu servi kā Samprasam, taču arī mana ir laba. Vēlētos sitienu no gaisa kā Timam Henmanam, Patrikam Rafteram vai Stefanam Edbergam. Gribētos arī labāku „serve&volley” spēli.”

Federers uzsver, ka apstāklis, ka viņam tuvākā mēneša laikā būs jau 30 gadu, viņu nebiedē: „Nē, tā nav problēma. Varu tikai pasmaidīt par to. Vai jūtos kā 30 gadus vecs? Domāju, ka jā. Uzskatu, ka šobrīd atrodos skaistā posmā.”

„Man ir bijuši vairāki smagi zaudējumi vairāk nekā 950 maču karjerā. Vissāpīgākais zaudējums bija 2008. gadā Vimbldonā, kad piecos setos zaudēju Nadalam. Tas mačs gan bija grandiozs un piedalīšanās tik īpašā spēlē mazināja sāpes par zaudējumu,” Federers nosauca savu karjeras sāpīgāko neveiksmi.

Federers atzina, ka bauda ģimenes dzīvi: „Esmu pacietīgs tēvs, tikpat pacietīgs kā tenisa kortā. Lai mani izvestu no pacietības, jānotiek patiešām daudz kam. Dažkārt tas var notikt daudz ātrāk, ja bērni kļūst pārāk uzbāzīgi. Jo viņi kļūst vecāki, jo robežas tiek pārkāptas arvien biežāk. Man patīk pavadīt laiku kopā ar bērniem. Divu gadu laikā neesmu viņus redzējis tikai trīs nedēļas. Man ir paveicies ar to, ka man ir tik saprotoša sieva kā Mirka, kura ir gatava pakot somas un doties ceļojumos.”

Izmantotie resursi:
Reuters