Gulbis: "Viņš nebija lielisks, es kļūdījos par daudz"
Latvijas tenisists Ernests Gulbis pēc zaudējuma “French Open” 2.kārtā mājinieka Nikolā Maū atzina, ka maču zaudējis trešajā setā, kad divas reizes zaudējis breika pārsvaru.
Preses konference
Kurā brīdī zaudēji šo maču?
Izšķirošais bija trešais sets. Es divas reizes bija priekšā ar breiku, pat servēju par uzvaru setā. Bet ikreiz pēc breika aizvadīju drausmīgu serves geimu, pieļaujot dubultkļūdas.
Vai ir sarežģīti spēlēt pret Francijas tenisistu uz māla seguma?
Īsti nevaru komentēt to, kā spēlēja viņš. Zinu par sevi – slikti servēju un kļūdījos daudz sitienā no labās puses garākās izspēlēs, tāpat serves uzņemšana no labās puses nebija līmenī. Nespēju uzņemt daudz viņa otrās serves. Tajos geimos, kad tiku nobreikots, viņš nerādīja neko pārsteidzošu. Kļūdījos es.
Vai esi pilnībā sadziedējis pleca savainojumu, kas nomoka tevi no pērnā gada izskaņas?
Pavisam nē.
Tas ir viens no iemesliem zaudējumam?
Nē. Lai gan, tas ir iemesls, kāpēc viss šis gads nav izdevies. Bet tieši šajā mačā savu plecu vainot nevaru.
Pērn Parīzē tiki pusfinālā. Kādas ir atšķirības šogad?
Zaudēju 2.kārtā (smaida). Un nopelnīju mazāk naudas. Un punktu.
Varbūt citādākas sajūtas pirms turnīra?
Jā, pirms turnīra noteikti. Pērn ierados ar uzvaru sēriju, Nicas titulu un pārliecību par saviem spēkiem. Šoreiz kaut kas nedaudz parādījās pēc 1.kārtas uzvaras, bet ar to bija krietni par maz. Nedomāju, ka spēlēju ļoti slikti, bet pārslēgties no zaudējumiem uz uzvarām nav tik vienkārši. Īpaši jau “Grand Slam” turnīrā.
Ja salīdzinām šodienu ar to, kāds biju Barselonā – tā ir kā diena pret nakti. Man vajag spēļu praksi. Diemžēl šeit to vairāk nepapildināšu un tagad būs neliels pārtraukums pirms zāliena sezonas.
Tava karjera ir līdzīga amerikāņu kalniņiem. Vai gada turpinājumā atkal varam gaidīt spilgtu atgriešanos?
Nedomāju, ka šobrīd man būtu grūti atgriezties augstākā līmenī. Tas ir dažu spēļu, dažu uzvaru jautājums. Uz māla man pietrūka vairāku nedēļu. Ceru, ka uz zāliena man izdosies nospēlēt sekmīgi, kaut arī līdz šim gājis grūti.
Man patīk, ka esat optimistisks.
Es teiktu – reālistisks. Pēdējās četras nedēļas esmu nopietni trenējies, tas darbs tāpat vien nevar aiziet zudumā.
Vai zini, kāda būs tava ranga vieta pēc Parīzes?
Nē, bet mani tas nesatrauc. Es gribu sakārtot un atgūt savu spēli. Ja būs jāspēlē kvalifikācija, tad spēlēšu. Un uzvarēšu turnīru, kā jau reiz to izdarīju Delrejbīčā.
Vai Tu zini, kā vadošajiem spēlētājiem izdodas izvairīties no kritumiem spēlēs, atrast īsto noskaņojumu?
Katram tas ir atšķirīgi. Nadals pirms mačiem uzvelkas ar mūziku, noskaņojas kā karavīrs. Džokovičs ir mierīgs, neraugoties ne uz ko. Piemēram 1.kārtā pret Nieminenu – nekādu emociju pie 2:5.
Ka tev ir jādara, lai iegūtu šādu noskaņojumu?
Man ir izdevies šo sajūtu noķert vairākkārt, bet es vēl neesmu atšifrējis, kā es pie tās esmu nonācis. Nezinu, vai tas vienmēr notiek vienā veidā. Un šai sajūtai nav jābūt tikai kortā, tikai tenisā. Teniss ir daļa no dzīves.
Saruna ar Sportacentrs.com
Atgriežoties pie spēles. Skatoties statistiku, tā ir pietiekami līdzīga. Varbūt iznākumu izšķīra kaut kādas nianses?
Atkārtošos – izšķīra trešais sets. Sīkāka analīze vairs nav nepieciešama. Pirmajā setā lieliski sāku, bet uzreiz kaut kā iemigu. Otrais sets bija labs, kaut uzņemšanā labi nospēlēju tikai vienu geimu, kad paņēmu breiku. Nu un trešais... Divreiz biju izdarījis smagāko darbu, bet nespēju izservēt setu. Būtu to izdarījis, ceturtajā noteikti viss pagrieztos par labu man. Servēju slikti, tas visvairāk nepatika.
Esmu ievērojis, ka tev patīk spēlēt pret tenisistiem, kuri bieži dodas pie tīkla. Sākums arī šodien bija iespaidīgs, bet beigās viņš uzvarēja apmēram 60% gadījumu, kad devās pie tīkla. Tev kaut kas neizdevās, vai viņš ir ļoti labs šajā elementā?
Neteiktu, ka viņš bija ļoti labs. Es uz to raugos no sava skatu punkta – ja es būtu darījis labāk savas lietas, viņam nebūtu tik daudz šo iespēju. Kvalitatīvāk pieņēmis servi, uzbrucis viņa otrajai servei, pats labāk servējis, tad viņam nemaz nebūt tik daudz to iespēju. Šoreiz es viņam tās iespēju radīju. Parasti šādus spēlētājus nospiežu ar savu agresivitāti, tāpēc man arī patīk pret viņiem spēlēt. No aizsardzības spēlējot nejutos ērti.
Sajūtas pirms mača, salīdzinot ar pirmo spēli?
Biju mierīgs, ne pārāk satraucies. Pirms cīņas viss tiešām bija kārtībā.
Lielāko mača daļu tribīnēs nebija tava trenera. Viņš atradās paralēli notiekošajā Dominika Tīma mačā. Vai tā bija sarunāts, ka Bresniks būs tur?
Ceturtajā setā viņš atnāca. Izlemts nebija, bet uzskatu, ka būtu muļķīgi, ja spēles vidū viņš pieceltos no Dominika spēles un nāktu pie manis.
Šķiet tieši trešajā setā piefiksēju, ka tu diskutēji ar savu komandu tribīnēs, pieminot, ka Ginters nav klāt. Pietrūka šodien viņa?
Jāsaprot, ka teniss ir viens no vientuļākajiem sporta veidiem, ka mača laikā nav nekāda kontakta ar treneri. Futbolā, basketbolā ir komanda, pat golfā tevi visu laiku pavada savs cilvēks, boksā ik pēc raunda treneris runā. Tenisā vari būt viens pat uz piecām stundām. Tāpēc kaut nelielais acu kontakts vai vārdisks atbalsts no tribīnes dažbrīd ir svarīgs. Dažbrīd, jo principā jau mēs visi esam lieli puikas (smaida).
Bet tieši trešajā setā būtu viņš noderējis kortā?
Daudz kas būtu noderējis. Vislabāk divi eisi, nevis divas dubultkļūdas pie 5:4. Bet manas komandas atbalsts man ir svarīgs.
Jau pašā spēles sākumā atvainojies publikai par kādu epizodi. Vai tādējādi centies nekļūt par viņu ienaidnieku? Mačā pret Saislingu bieži izpelnījies ūjināšanu.
Par to iepriekšējo maču – es nesapratu kāpēc. Šodien, jā tas bija apzināts gājiens, lai viņus kaut nedaudz noskaņotu labvēlīgāk pret sevi. Franču publika ir īpaša un pieredzējusi. Es teiktu, ka viņi profesionāli zina, kurā brīdī čakarēt. Visu mači klusi un mierīgi, bet īstajā brīdī palīdz savējam. Gan ja vajag atpūtu, gan izsist no ritma pretinieku.
Šodien bija tāda čakarēšana?
Viņi atbalstīja savējo, nebija nekādu īpašu ekstru.
Šeit franču publika ir citādāka nekā citos turnīros Francijā?
Šeit tā ir zinošāka. Citos turnīros cilvēku ir mazāk, vairāk ir visādu sponsoru.
Kā ar Latvijas publiku? Kad Tevi varēsim redzēt mājās spēlējam?
Nezinu. Man patīk spēlēt Deivisa kausā, īpaši mājās, bet šovasar būs citas prioritātes. Nākamgad droši vien, jo vēlos spēlēt olimpiskajās spēlēs Rio.
Kādi tagad tuvākie turnīru plāni?
Pirms Vimbldonas ir trīs zāliena turnīru nedēļas. Gribu spēlēt vismaz divās, kaut pieteicies esmu tikai Hallei. Tāpēc lūgšu Hertogenbošas turnīra organizatoriem wildcard, ja neizdosies tur, tad pēc Halles Notingemā. Man ļoti vajag maču pieredzi.
Un pēc tam? Abiem ar Tīmu būs kopīgs turnīru plāns?
Par to vēl nav domāts. Vispirms jāsagaida, kurā reitinga vietā būšu.
Provizoriski 85. – 90.
Tad jau nav tik traki (pasmejas). Nē, nav, protams, nekas patīkams, bet motivācija ar to ne par gramu nemazināsies. Vajadzēs spēlēt kvalifikācijas – spēlēšu, jo šobrīd gribas iet uz laukuma, nevis darīt kaut ko citu.
[+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
Un ja kāds asprātīgais uzreiz steigsies piebilst, ka vajag spēlēt nevis domāt, tad viņš vienkārši ir ļoti ļoti paviršs savos spriedumos
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+8 [+] [-]
Patīkami dzirdēt ka viņam ir apņēmība atgriezties augšā.. negribas dzirdēt no viņa ka vajag apsēsties, padomāt ko tālāk darīt!
Tālāk Ernestam ir jāstrādā un jāspēlē nevis jādomā ko darīt, jādomā ir meitenei kad puisis viņu bildina bet viņai ir šaubas ko atbildēt - "jā" vai "nē"
Būs noteikti arī tā diena kad Gulbja logā saule iespīdēs.. vajag tikai pareizā vietā māju būvēt
[+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet kas būs tālāk ar Ernestu? Vai vēl kādreiz pacelsies līdz pirmam 10, kaut vai 20? Visu laiku bija jaunais, perspektīvais, talants. Tagad palicis tikai talants, bet tas jāapliecina. Labi,ka pats vēl skatās optimistiski uz nākotni!
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Dubultkļūdas un kļūdas - nervozitāte. Darbu un pārliecību.
Iespējams, līdzīgi, kā ticis pēdējās nedēļās pie sitiena no labās, būtu jāpastrādā pie serves.
Vispārējā fiziskā sagatavotība izskatījās laba. Bez pārmērīgas svīšanas, ar labiem sprintiem un atjaunošanos, bez pārmērīgas strīdēšanās vai runāšanas.
Darbs nepazudīs, vien, šķiet, ka nesanāks labs ritms. Drusku pa lielu pauze - 2,5 ned.
[+] [-]
Treniņi protams ir labi, bet teniss tomēr nav tik primitīvs sporta veids kā piem. 100m skriešana, jo tenisā vajag arī Lielu gribasspēku un mīlestību pret šo sportu (vajag izbaudīt katru mirkli uz laukuma, vajag kā Nadals apmēram ir teicis "mīlēt fiziskas pārslodzes - enjoy suffering") un domāt ar galvu!
Tenisisti, kuri spēles laikā nespēj nomierināties, domāt kā šaha partijā, ar vēsu prātu novērtēt situāciju un izmantot (vai nav tik meistarīgi, lai izspēlētu) plānus B un C, ja nedarbojas plāns A, parasti neko dižu neuzvar.
[+] [-]
Vienīgi, kad pēc ieguldīta darba lietas sāk sanākt, seja kļūst vienkāršāka.
Pēdējās nedēļās esmu novērojis "domāšanas elementus" spēles laikā, tas priecē. Lai gan pats ne tuvu neesmu speciālists, lai mācētu lasīt spēli.
[+] [-]
Visi, kuri nodarbojas ar sportu ir izjutuši, ka lielas problēmas traucē un spēles laikā var relaksēties, atbrīvoties tikai no sīkumiem.
Vēl paliek tas motivācijas elements. Stabila 13.vieta viņu pilnīgi nemotivē, līdz 8. (tikai +5) ir jāiegulda milzu darbs, kam viņš nav gatavs. Gribas arī pamētāt pirkstus un solīt, tāpēc rāpšanās atpakaļ ir paredzama.
Bet Ernests īzi var izpausties 30-33 gadu vecumā, tā kā ceru, ka ilgi mēs nešķirsimies.
[+] [-]
Bresniks diezgan skeptisks par Gulbja izredzēm.
Log In - The New York Times