Gulbis: "Nav jāmeklē nekas jauns; jāatgriežas tur, kur esmu jau bijis"

Uz pēcspēles preses konferenci Ernests Gulbis ierodas ar gandrīz stundas nokavēšanos pēc sākotnēji noliktā laika. Ar smaidu sejā latvietis atvainojas sanākušajiem mediju pārstāvjiem, ka pārcēlis konferenci, esot piemirsis, ka pēc uzvaras un šāda mača vajagot nedaudz nopietnāku masāžu. Ernesta preses konference ir diezgan labi apmeklēta, pēc tās viņu gaida intervija Eurosport, tāpat viņš neatsaka intervijai latviešu valodā.

Preses konferences daļa

Iespējams šis bija tavs labākais mačs šosezon?
Iespējams, lai gan pēdējie mači uz māla man bijuši diezgan ciešami un sniegums ir uzlabojies. Iznāca līdzvērtīgas spēles Madridē un Romā pret Gofānu un Veseliju. Tie čali ir TOP 30 spēlētāji. Zaudēju Gofānam 5:7 trešajā setā, bet nākamajā nedēļā viņš bija ceturtdaļfinālā māsterī. Ja, zaudēju daudz spēļu, bet tie laba līmeņa spēlētāji.

Protams, pēc pērnā gada sākuma visi no mani gaida uzvaras, arī es tās gaidu pret tādiem spēlētājiem, tomēr ne viss pēdējā gada laikā ir bijis tā kā varētu vēlēties. Ir jāpaiet laikam. Pēc spēles ar Dominiku (Tīmu) Nicā teicu treneris Bresnikam, ka beidzot sāku justies normāli, varu kustēties un spēlēt labi. Izdevās apspēlēt Dolgopolovu. Vienīgais, ka tas ir par vēlu māla sezonai. Ja mēs salīdzinām – šādas sajūtas man bija pērn Barselonā, kas ir māla sezonas otrais turnīrs. Man pietrūcis vairākas nedēļas laba tenisa. Cerams, kaut ko izdosies sasniegt Parīzē, kā nekā – vai nu tagad vai nekad šosezon uz māla.

Vai bija grūti koncentrēties spēlei trešajā setā?
Protams, īpaši tad, ja nav lielas pārliecības. Tāpēc es cenšos ātrāk pabeigt mačus. Nicā pret Dolgopolovu tas izdevās ļoti labi, kad izšķirošajā trešajā setā ātri panācu 5:0. Tāds bija mans mērķis arī šodien. Bet labi arī, ka uzspēlēju taibreiku. Tajā nejutos nedrošs vai nervozs, tā ir pozitīvā lieta no trešā seta.

Vai tas, ka pērn šeit nospēlēji tik labi, uzliek papildu spiedienu šogad?
Nē. Varbūt tāds būtu, ja būtu labi iesācis sezonu, tad gribētu arī šeit uzlikt lielus mērķus. Bet tagad es varu būt priecīgs, ka esmu uzvarējis 1.kārtā. Zinu, ka arī nākamajās kārtās man ir pretinieki, kurus varu uzvarēt. Palēnām centīšos atrast savu spēli. Šodien bija labi, ne izcili, bet labi. Nākamā spēle tikai trešdien – vienu dienu atpūtīšos, nākamo trenēšos.

Saruna ar Sportacentrs.com

Kā ir iesākt turnīru svētdienā? Kad pats ieradies Parīzē?
Ceturtdien nospēlēju maču pret Dominiku Nicā, nākamajā rītā Ginters mani piespieda iet laukumā uz treniņu, kārtīgi notrenējos un vakarā lidoju uz Parīzi. Sestdien biju paredzējis ņemt brīvu, bet tā kā man ielika maču jau svētdien, tad atbraucu nedaudz uzspēlēt, pierast pie laukuma un bumbām. Spēlēšana pirmajā dienā neraisa lielāku spiedienu, forši ir tas, ka tagad ir divas brīvas dienas. Vienu no tām varēšu paņemt pavisam brīvu, dodot ķermenim atpūtu. Pēdējā laikā tas nav sanācis, jo ir tikai mači un treniņi.

Pirms gada runājāmies šajā pašā vietā. Toreiz bija daudz pozitīvu emociju, taču pēc tam to prieka brīžu šķiet nav bijis pārāk daudz. Ir izdevies pasmaidīt aizvadītā gada laikā?
Ir izdevies pasmaidīt un pasmieties par dažiem citiem notikumiem manā dzīvē, mans smaids nav saistīts tikai ar tenisu. Bet, ja par aizvadīto gadu (domā). Man nav lielas vēlēšanās stāstīt par to, kāpēc ir tā kā tas ir. Es esmu to izanalizējis, mana komanda un cilvēki, kuri man palīdz tenisā to ir izdarījuši. Un ar to šobrīd pietiek. Tas varbūt ir egoistiski pret Latvijas sporta līdzjutēju, bet nedomāju, kas tas šobrīd kaut ko mainīs. Es gribu viņus priecēt ar uzvarām.

Jā, šobrīd zaudējumu ir krietni vairāk, bet gads vēl ir garš, mana karjera arī vēl būs pietiekami gara. Ar katru savu kļūdu joprojām kaut ko iemācos. Ja skatāmies uz šo gadu, tad normālā treniņu ritmā esmu pēdējās četras nedēļas, ko dažādu iemeslu dēļ nespēju izdarīt agrāk. Tagad visam būtu jāiet uz augšu. Protams, žēl, ka māla sezona jau tūlīt beidzas, bet jāskatās pozitīvi uz priekšu. Zāles sezonā vēl būšu pamatturnīros.

Panikas nav?
Ir tā kā ir, nav ko celt paniku. Es zinu, kur es varu būt. Man noteikti nav jāmeklē nekas jauns, jāatgriežas tur, kur jau esmu bijis.

Vai šo tavu pēdējo frāzi varam attiecināt arī uz Ginteru (treneri Bresniku-aut.)? Aiziešanu un atgriešanos...
Uz Ginteru (domā)...

Tas tomēr tika pasniegts kā fakts, ka jūsu ceļi ir šķīrušies.
Kā faktu to pasniedza kāds cits – ne es, ne viņš. Kad man uzdeva šo jautājumu, es atbildēju, ka viņa vienkārši šajos turnīros nav. Šādi paziņojumi noteikti nav man raksturīgi. Kāpēc līdz tam nonāca? Pleca savainojuma dēļ es nevarēju normāli trenēties, bet pirms Austrālijas vēl saslimu, kas pārvilka cerības kaut cik sekmīgam gada sākumam. Pēc dabas noteikti neesmu pacietīgs un tas spiediens, ka nebija vēlamo rezultātu, ka tas, ko dari treniņos neatspoguļojas uzvarās, radīja kaut kādas nesaskaņas. Tās bija jutīgā līmenī, bet ne fundamentālas, lai nebūtu atpakaļceļa.

Pāris nedēļas pabraukāju viens, māla sezonas sākumā man pieslēdzās Enkvists. Viņš ir ļoti foršs cilvēks, bijis labs tenisists, bet kā treneris man īsti nederēja. Iespējams tāpēc, ka es pārāk pieturējos pie savas izpratnes par tenisu, kas traucēja mūsu sadarbībai. Un tad sapratu, ka man nevajag neko jaunu, jāatgriežas tur, kur jutos komfortabli. Jāaizver ciet pagātne, jānomet nesaskaņas malā un vienkārši jāstrādā.

Pēc Barselonas devos uz Vīni, patrenējos un atsākām darbu. Ar šīm nedēļām nav bijis pietiekami, lai atgrieztos tik spēcīgs, tomēr jau šodien pēc spēles treneris sacīja, ka esmu līmenī. Pats vēl tā nedomāju – vajadzīgas vēl vismaz pāris uzvaras, lai būtu bīstams visiem.

Kā ir pamainījusies situācija ar Dominiku Tīmu? Reitingā viņš ir tev blakus – tagad esat konkurenti. Arī treniņos, šķiet, katram būtu jādara savas lietas?
Skatīsimies. Noteikti būs kaut kas būs citādāk. Ginteram vēl pērn šķita, ka prioritāri tiks strādāts ar mani, bet Dominiks iegūs no tā, ka darīs visu to pašu. Šobrīd Dominikam noteikti būtu jāpāriet uz nākošo līmeni un jāizkopj sava spēle. Noteikti nesakritīs daudzas lietas, ko darīsim treniņos. Ja kaut ko nesadalīsim, tad tā īsti nebūs problēma, jo Vīnē pietiek labu spēlētāju, ar kuriem trenēties.

Kāpēc tieši pret Tīmu tev ir iznākuši tik smagi zaudējumi šogad?
Viņam ir ļoti stabila spēle no gala līnijas. Nav vājo punktu tajā. Līdz ar to pret viņu ir jāparāda kaut kas īpašāks, spēlēšana uz kļūdu sagaidīšanu nederēs. Man pagaidām nav tādas stabilitātes, lai viņu apspēlētu. Salīdzinājumam – ja viņš treniņos ir izsitis 100 000 bumbas, tad es tikai 10 000. Bet, ja es izsitīšu vismaz 50 000, tad uzskatu, ka viņu varēšu uzvarēt, jo mana spēle ir daudzveidīgāka, tajā ir vairāk ieroču.

Cik no šiem ieročiem izdevās izmantot spēlē pret Saislingu?
Dubultkļūdas bija ļoti labas (smejas). Pirms cīņas treneris man norādīja, lai necenšos uzreiz spēlēt ļoti agresīvi, bet ieeju mačā palēnām ar vairākām garākām izspēlēm. Spēles laikā sapratu, ka pretiniekam īsti nav ieroču, lai mani uzveiktu, ja vien es pārāk nekļūdos. Nekļūdīties pašam un izdarīt nedaudz vairāk svarīgos brīžos, ar to pietika, lai uzvarētu.

Viena no apspriestākajām lielām šogad ir nevis tavi zaudējumi, bet gan forehand sitiens.
Lai jau cilvēki runā.

Bet kā izjūti to, ka mačos pretinieki pārsvarā izvēlas spēlēt uz šo forehand pusi un gaida tavas kļūdas?
Lai jau spēlē, tas ir tikai loģiski, ka tiek meklētas vājās vietas oponenta spēlē. Man ir iespēja to trenēt un esmu drošs, ka vienā brīdī tas pārtaps no nestabila uz stabilu sitienu. Nevaru teikt, ka šodien tas bija ļoti slikts, iepriekšējos mēnešus jā – tas bija vājais punkts. Bet nav jēgas analizēt kāpēc tā, ja es nevarēju normāli pacelt plecu uz augšu.

Esmu dzirdējis, ka bija domas par pleca operāciju.
Vīnē biju pie trīs ārstiem un visi pateica, ka ir jātaisa operācija. Bet tie ir ārsti un viņiem nav citu instrumentu kā tikai operācija – atgriezt un apskatīties, kas no tā sanāks. Mana domāšana ir citādāka, tāpēc operāciju netaisīju. Ļoti rūpīgi ar mani strādāja Maikls (Ernesta fizioterapeits Novotnijs-aut.), tāpat pieaicinājām alternatīvāka veida fizioterapeitus. Pāris mēnešu laikā plecu savedām kārtībā bez operēšanas. Ik pa brīdim tas vēl ir stīvs, bet tāpēc ir dažādas masāžas, lai šo stīvumu mazinātu.